Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:3030, Did:0, useCase: 3

Olimpiskais atskats: Latvija bez medaļām, ar traumām, neveiksmēm un panākumiem

Rolands Eliņš

Olimpiskais atskats: Latvija bez medaļām, ar traumām, neveiksmēm un panākumiem
Toms Skujiņš. Foto: Māris Vancevičs/LOK

Tikai otro reizi kopš neatkarības atgūšanas Latvijas olimpiskā komanda vasaras olimpiskās spēles pabeigusi bez nevienas vietas trijniekā nevienā disciplīnā, taču, ja Riodežaneiro spēlēs objektīvu (nevis pašizdomātu) vilšanos bija vairāk, Parīzē drīzāk jārunā par rezultātu atbilstību reālistiski gaidītajiem. Ar dažiem izņēmumiem traumu dēļ un vienu ļoti patīkamu izņēmumu Toma Skujiņa izpildījumā.

2016. gada olimpiskās spēles Latvijai līdz šim bija vienīgās vasaras spēles pēc neatkarības atjaunošanas, kurā bija nācies palikt bez medaļas, un tas arī ir galvenais, kā Rio spēles palikušas atmiņā. Taču Brazīlijā tika sasniegti vairāki augstvērtīgi rezultāti - tieši aiz goda pjedestāla palika Laura Ikauniece un Rebeka Ibrahima, piekto vietu izcīnīja Aleksejs Rumjancevs.

Taču arī cerības Rio spēlēs bija krietni lielākas, un statistikas apskatos pirms 2016. gada olimpiskajām spēlēm Latvijai kā reālāko prognozi nosauca trīs medaļas. Kā Eiropas čempions uz Rio atbrauca šķēpmetējs Zigismunds Sirmais, medaļas kandidāte bija arī Ikauniece, pludmales volejbola pasaules virsotnē tobrīd bija Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, uz trešo OS zeltu pēc kārtas tēmēja Māris Štrombergs.

Kas notika Parīzē? Arī 2024. gadā Latvijai OS medaļu nebija, kamēr tika iegūtas tieši trīs vietas labāko sešiniekā, tāpat kā Rio. Parīzē to paveica 3x3 basketbola izlase, Toms Skujiņš un pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova.

Skaidrs, ka vissāpīgākā bija 3x3 basketbola izlases palikšana bez medaļām, ņemot vērā, cik tuvu vīri tām tika, uzvarot grupas turnīrā un iegūstot automātisku vietu pusfinālā. Taču medaļu spēlēs tomēr tika ciesti zaudējumi pret Franciju un Lietuvu. Latvijas spēlētāju un līdzjutēju vilšanās bija loģiska.

Taču ceturtā vieta 3x3 basketbola turnīrā bija tieši tas, ko pirms turnīra sākuma Latvijai prognozēja bukmeikeri. FIBA Pasaules rangā Latvija ieņem astoto vietu, krietni aiz Lietuvas un Francijas, kamēr iepriekšējā pasaules čempionātā ieguva trešo vietu, paveicot to ar gandrīz tādu pašu uzvaru bilanci (6-2) kā Parīzē (7-2). Savukārt 2022. gada PČ Latvija ieguva sesto vietu. Kopsavilkumā - Mieža, Lasmaņa, Raimo un Lāča kopīgi izcīnītā 4. vieta Parīzes OS, lai arī nav kārotais mērķis, nu arī nekādi nav nekas tāds, uz ko šķībām acīm skatīties.

Vietu izteiksmē 3x3 basketbola izlasei pieder labākais panākums Latvijas olimpiskajā komandā, taču uz cita plauktiņa jāliek Toma Skujiņa paveiktais grupas braucienā riteņbraukšanā. Viņš izcīnīja piekto vietu vienā no pasaules populārākajiem individuālajiem sporta veidiem, turklāt to paveica milzīgā konkurencē (gan dalībnieku skaita ziņā, gan tādēļ, ka startēja pati elite). Skujiņš neieguva medaļu, taču uzrādīja vienu no Latvijas augstvērtīgākajiem rezultātiem vairāku OS mērogā.

Vietu labāko sešiniekā izcīnīja arī Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova, sasniedzot pludmales volejbola turnīra ceturtdaļfinālu, kas sniedza dalītu piekto vietu. Tas ir zemāk nekā Tokijas spēlēs, kur tika sasniegts pusfināls un ceturtā vieta, taču jau Tokijā izdevās sasniegt vairāk nekā objektīvi varēja prognozēt. Pirms Parīzes Graudiņa un Samoilova bija izliktas kā 6.-7. ticamākās kandidātes uz medaļu, kas beigās arī piepildījās praksē. Protams, varēja sanākt veiksmīgāk, ja pret brazīlietēm Patrīsiju/Dudu, topošajām čempionēm, nebūtu jāspēlē jau ceturtdaļfinālā.

Pie sasniegumiem noteikti jāatzīmē Valtera Kreiša iekļūšana kārtslēkšanas finālā, uzrādot rezultātu gandrīz personīgā rekorda līmenī. Finālā vairs tik labi neveicās, taču 12. vieta un tikai otrā reize, kad kāds Latvijas kārtslēcējs iekļuvis OS finālsacensībās. Finālu sasniedza arī Ernests Zēbolds, BMX frīstaila riteņbraucējs. Vietu izteiksmē viņam konkurence bija mazāka (12 dalībnieki, no kuriem deviņi tika finālā), taču arī viņam fināls īsti nebija paredzēts, un Zēbolds aizvadīja savas karjeras labākos braucienus punktu izteiksmē.

Noslēguma ceremonijā Zēbolds Latvijas karogu nesa kopā ar Guntu Vaičuli, kura ieguva 26. vietu 400m skrējienā. Tas varbūt kādam neizklausās īpaši iespaidīgi, turklāt mērķis - iekļūt pusfinālā - palika nepiepildīts. Taču Vaičule gan priekšskrējienā, gan pārskrējienā tikai nedaudz atpalika no sava personīgā rekorda. Starp 48 dalībniecēm viņai bija tikai 36. labākais personīgais rekords, taču finiša protokolā krietni augstāka vieta, un 400m sprints ir distance ar milzīgu konkurenci.

Latvijas sportā dziļas tradīcijas ir šķēpmešanai, kur šoreiz Latvija palika bez pārstāvjiem abu sacensību finālos (pirmoreiz kopš 2000. gada spēlēm). Vīru sacensībās Latvijas šķēpmetējiem skaidrs, ka plusus grūti saskatīt (Gailumam trauma, Čakšs vispār bez rezultāta), taču dāmām jau cits stāsts - Sietiņa un Mūze-Sirmā abas uzrādīja rezultātu virs 60 metriem, ieņemot attiecīgi 15. un 17. vietu. Viņas abas iepriekš ir metušas krietni tālāk, un fināls noteikti bija sasniedzams mērķis, tāpat atmiņā ir Sietiņas 4. vieta iepriekšējā pasaules čempionātā. Taču... šīs sezonas pasaules rangā Sietiņa ir 20. vietā, kamēr Mūze-Sirmā ir 43. vietā. Nu nebūt nav tā, ka iekļūšana labāko 12-niekā bija kaut kas obligāti pieprasāms, it sevišķi vēl ierēķinot traumas un slimības pirms Parīzes.

Traumu diemžēl netrūka arī citur. BMX riteņbraukšanā smagā kritienā cieta Kristens Krīgers, kas lika izstāties, taču izstāšanās bija maza problēma, salīdzinot ar bažām par veselību un sekojošo operāciju, kas, par laimi, noritējusi sekmīgi. Operācija būs nepieciešama arī Gailumam, kuram ir meniska trauma. Pleca trauma jau iepriekš bija svarcēlājam Ritvaram Suharevam, kurš cerēja, ka tā palikusi pagātnē, taču sacensību dienā tomēr sāpes plecā traucēja uzrādīt rezultātu.

Savukārt Aļonai Ostapenko, kura arī bija viena no Latvijas medaļu cerībām (pirms turnīra bukmeikeru vērtējumā izlikta kā 9.-10. ticamākā zelta ieguvēja sieviešu tenisa sacensībās), gluži vienkārši zaudējums jau pirmajā kārtā. Viņas spēle pret jauno kolumbieti Osorio aizkavējās lietus dēļ, un nākamajā dienā Ostapenko spēle negāja no rokas, divos setos salīdzinoši ātri zaudējot.

Apkopojot pirms-OS paredzēto un tagad notikušo, atšķirības nav nemaz tik lielas. Medaļu trūkums ir galvenā lieta, kas tiks izcelta un apviļāta, taču vai kāds Parīzes cēlmetāls, ja tiktu atvests balvā uz Rīgas lidostu, tiešām Latvijas sporta vietu pasaules hierarhijā kaut kādā veidā mainītu? Nu nekādi. To, ka Latvijas nav Parīzes olimpisko spēļu medaļu kopvērtējumā, diemžēl (vai par laimi) pamanām tikai mēs paši.

Latvijas olimpiskās komandas starts Parīzes OS

Pārspējot objektīvās prognozes (starts sava PB robežās)

Toms Skujiņš - 5. vieta (no 90) šosejas riteņbraukšanā

Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova - dalīta 5. vieta (no 24) pludmales volejbolā

Valters Kreišs - 12. vieta (no 31) kārtslēkšanā (rezultāti 5.70 un 5.50)

Gunta Vaičule - 26. vieta (no 48) 400m sprintā (rezultāti 51.13 un 50.93)

Ernests Zēbolds - 8. vieta (no 12) BMX frīstailā

Starts savā līmenī

3x3 basketbola izlase - 4. vieta (no 8)

Agate Caune - 33. vieta (no 41) 5000m skrējienā (rezultāts 15:38.19)

Anete Sietiņa - 15. vieta (no 32) šķēpmešanā (rezultāts 60.43m)

Līna Mūze-Sirmā - 17. vieta (no 32) šķēpmešanā (rezultāts 60.30m)

Rūta Lasmane - 22. vieta (no 31) trīssoļlēkšanā (rezultāts 13.76m)

Pāvels Švecovs - 17. vieta (no 36) modernajā pieccīņā

Anastasija Karbonāri - 69. vieta (no 93) šosejas riteņbraukšanā

Mārtiņš Blūms - 17. vieta (no 36) MTB riteņbraukšanā

Veronika Stūriška - 20. vieta (no 24) BMX riteņbraukšanā

Džeja Patrika - 22. vieta (no 29) daiļlēkšanā no 10m

Daniils Bobrovs - 21. vieta (no 25) peldēšanā 200m brasā

Ieva Maļuka - 26. vieta (no 34) peldēšanā 200m komplekss

Lauris Straumanis - 21. vieta (no 33) šaušanā 10m

Agate Rašmane - 23. vieta (no 44) šaušanā 10m un 26. vieta (no 40) šaušanā 25m

Neizdevies starts

Aļona Ostapenko - izstājās pirmajā kārtā tenisā

Ritvars Suharevs - bez rezultāta svarcelšana līdz 73kg

Kristaps Neretnieks - 55. vieta (no 74) jāšanas sportā

Gatis Čakšs - bez rezultāta šķēpmešanā

Patriks Gailums - 25. vieta (no 32) šķēpmešanā (rezultāts 77.26m)

Kristens Krīgers - 24. vieta (no 24) BMX riteņbraukšanā

Sportacentrs.com no Parīžes

Noderīgas saites:

Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
SPORTLAND lielā prognožu spēle
K SENUKAI Esi meistars - trāpi skaitli!

     [+] [-]

, 2024-08-13 15:10, pirms 3 mēnešiem
Nupat skrejošā ziņa par DE startu. "Pašreizējā sporta sistēma nefunkcionē. Viena peldētāja: "Prēmijas par mazu"".

     [+] [-]

, 2024-08-13 15:44, pirms 3 mēnešiem
Šodien uzskrēju FB LR1 intervijai ar Gailumu. Izrādās čalis strādā pilnas slodzes darbu, kura ietvaros ņem uz sacensībām datoru, lai varētu atpūtas laikā srarp treniņiem un sacensībām strādāt. Šķēpmešana ir nopietns hobijs. Tajā pašā laikā pretinieki parasti 100 procentīgi gatavojas tikai treniņiem un sacensībām. Lūk reālā aina par mūsu vieglatlētiku.Tie, kuri dzīvo par LOV naudu, knapi velk galus rēķinu samaksai un ikdienas dzīves nodrošināšanai (piemēram, ēst veselīgi mūsdienās ir dārgs pasākums). Ok, kaut kādu daļu no treniņu nometnēm un citiem sporta izdevumiem nosegs, bet to naudu sevis uzturēšanai nevar izmantot.

Tā kā priecājamies, ka vēl kādi nodarbojas daudz maz profesionāli ar vieglatlētiku!

     [+] [-]

, 2024-08-13 16:48, pirms 3 mēnešiem
erty rakstīja: Šodien uzskrēju FB LR1 intervijai ar Gailumu. Izrādās čalis strādā pilnas slodzes darbu, kura ietvaros ņem uz sacensībām datoru, lai varētu atpūtas laikā srarp treniņiem un sacensībām strādāt. Šķēpmešana ir nopietns hobijs. Tajā pašā laikā pretinieki parasti 100 procentīgi gatavojas tikai treniņiem un sacensībām. Lūk reālā aina par mūsu vieglatlētiku.Tie, kuri dzīvo par LOV naudu, knapi velk galus rēķinu samaksai un ikdienas dzīves nodrošināšanai (piemēram, ēst veselīgi mūsdienās ir dārgs pasākums). Ok, kaut kādu daļu no treniņu nometnēm un citiem sporta izdevumiem nosegs, bet to naudu sevis uzturēšanai nevar izmantot.

Tā kā priecājamies, ka vēl kādi nodarbojas daudz maz profesionāli ar vieglatlētiku!
Pēc pārtikas cenām- Latvijas tuvojas dārgajam galam!
Protams var nopirkt lēto galu un karšu preces par samazināto cenu, bet ja pērk bez atlaidēm, tad 1000 eiro pārtikai vairs nav liela summa!(pārim ar bērnu)

Patiesībā tie, kas spēlē komandu sporta veidus- Čehijā, Vācijā- tiem diži vairāk par pārtiku nemaz nesanāk!

     [+] [-]

, 2024-08-27 13:15, pirms 3 mēnešiem
Ir ok