"Šķēpi kā raķetes" un bez Latvijas jeb dažas piezīmes, Parīzes finālu gaidot

2024-08-08 13:07 Rolands Eliņš

@Rolands_Elins

"Šķēpi kā raķetes" un bez Latvijas jeb dažas piezīmes, Parīzes finālu gaidot — Nērajs Čopra. Foto: EPA/Scanpix

Šovakar Parīzes olimpiskajās spēlēs papildus citiem medaļu komplektiem tiks noskaidroti arī labākie šķēpmešanā, "Stade de France" norisinoties vīriešu šķēpmešanas finālam. Diemžēl bez Latvijas pārstāvjiem, taču, ņemot vērā, cik augstvērtīgi rezultāti bija kvalifikācijā, šovam un intrigai būtu jābūt augstā līmenī vieglatlētikas disciplīnā, kurā Latvijas sportam ir tik dziļas tradīcijas.

Vīriešu kvalifikācija šķēpmešanā pirmoreiz tika aizvadīta ar kvalifikācijas normu 84m tālumā. Iepriekšējās divās olimpiskajās spēlēs tā bija 83 metri, pirms tam vēl zemāka, kamēr 2004. gadā tā bija tikai 81 metra tālumā. Bet viss loģiski - galu galā, šosezon 20 (!) sportisti bija atzīmējušies ar rezultātu virs 84 metriem.

Patriks Gailums un Gatis Čakšs, Latvijas pārstāvji Parīzes spēlēs, viņu vidū nebija. Vēl vairāk - viņu sezonas labākie rezultāti no OS fināla normas atpalika gandrīz divus metrus (attiecīgi 82.39m un 82.11m). Cerēt, ka viņi iekļūs finālā varēja un vajadzēja, bet nu, objektīvi skatoties, tam daudz argumentu nebija. Cita lieta, ka gan Gailumam (trauma un nepieciešama operācija), gan Čakšam (palikšana vispār bez rezultāta) Parīzes spēles izvērtās vēl sliktākas nekā vienkārša netikšana finālā.

Nedaudz aiz fināla 12-nieka palika arī Anete Sietiņa un Līna Mūze-Sirmā, kuras toties tika pie rezultātiem virs 60 metriem. Taču fakts ir fakts - pirmoreiz kopš 2000. gada olimpisko spēļu šķēpmešanas finālos Latvija nebūs pārstāvēta ne vīriešiem, ne sievietēm.

Mēs par to varam pārdzīvot, taču to der ielikt kontekstā ar arvien pieaugošo konkurence pasaules šķēpmešanā. Parīzē vīriešiem bija visaugstvērtīgākais rezultātu kopums OS kvalifikācijas sacensībās 21. gadsimtā. Soms Olivers Helanders meta viens no pirmajiem un uzreiz tika pie rezultāta 83.81m, pārējos metienus vairs neizpildot, jo acīmredzot bija pilnīgi drošs par to, ka ar to finālam pietiks. Salīdzinājumam - ar tādu rezultātu viņš Tokijas spēļu finālā iegūtu sesto vietu, bet Londonas spēlēs 2012. gadā izcīnītu bronzu.

Taču Parīzē šķēpu pāri 84m līnijai meta daudzi, un interesanti būtu zināt, ko Helanders domāja, sekojot līdzi B grupas rezultātiem, noteikti tobrīd saprotot, ka tikšana finālā nebūt vēl nav garantēta.

"Jā, tā ir interesanta situācija," sacīja Gatis Čakšs. "Teikšu godīgi, es arī biju iztēlojies, ka 83 metrus Parīzes kvalifikācijā varētu aizmest. Jā, nesanāca. Taču biju domājis, ko tad es tādā brīdī būtu darījis - turpinājis mest vai nē? Iztēloties dažādas situācijas jau vajag. Teikšu tā - ja man būtu 83.81m rezultāts, es arī vaicātu trenerim, vai mest tālāk vai nē, jo es ar negribētu mest. Tas rezultāts taču ir tik tuvu normai. Bet tas ir tik riskanti. Skatoties, kā pārējie sāka mest, tas ir ļoti riskanti."

Helanders beigās tika finālā ar 10. labāko rezultātu, kamēr kvalifikācijas normu pārsniedza 9(!) sportisti. Līdz šim nevienās OS kvalifikācijas sacensībās 21. gadsimtā tālāk par 84m nebija metuši vairāk par sešiem sportistiem, kamēr Vadims Vasiļevskis 2008. gada Pekinas spēļu kvalifikācijā bija labākais ar 83.51m tālu metienu. Lai Parīzē tiktu finālā, bija nepieciešams metiens 82.91m tālumā.

"Tas ir ļoti augsts līmenis, jā. Taču paskatieties OS dalībnieku personīgos rekordus - gandrīz katrs no mums metuši 85-87 metrus. Katrs ir spējīgs uz kaut ko tādu, un skaidrs, ka visi noskaņojas savu labāko parādīt tieši olimpiskajās spēlēs," teica Čakšs, joprojām sarūgtināts par to, ka viņam tas neizdevās. Pārskatot Parīzes OS šķēpmetēju statistiku - no 32 dalībniekiem 24 personīgais rekords ir vismaz 85m vai ļoti tuvu tam. Čakšam pašam personīgais rekords ir 87.57m, un arī Gailuma rekords (84.05m) ir virs Parīzes spēļu normas.

Un nebūt jau nebija tā, ka visi favorīti sameta savu maksimumu, gluži pretēji - kvalifikācijā izgāzās vairāki. Sezonas rekorda īpašnieks Makss Dēnings, vienīgais, kurš šosezon metis virs 90m, netika pāri 80m, mājinieku favorīts Tupaija (7. pasaules rangā) vispār palika bez rezultāta, neskatoties uz to, ka katru viņa mēģinājumu pavadīja šo rindu autora ausis plēsošs franču publikas atbalsts tribīnēs, tāpat tālu no fināla palika lietuvietis Edis Matusevičus (11. pasaules rangā).

Konkurences palielināšanas saistīta ar to, ka šķēpmešanas elite kļuvusi globāla. Trīs olimpiskajās spēlēs Sidnejā, Atēnās un Pekinā (no 2000. līdz 2008. gadam) finālos no 36 pieejamajām vietām tikai četras aizņēma ne-eiropieši (pa vienam no Austrālijas, Kanādas, ASV un Kubas), kamēr neviena nebija no Āzijas un Āfrikas. Savukārt Parīzes fināla 12-niekā būs vairs tikai seši eiropieši, turklāt ne pašu galveno favorītu statusā - labākos rezultātus kvalifikācijā uzrādīja Indijas, Grenadas, Pakistānas, Kenijas un Brazīlijas sportisti, kuriem pa vidu ar 87.76m bija vācietis Julians Vēbers.

Pārmaiņu tendences bija novērojamas jau iepriekšējos gados, Trinidadas un Tobago šķēpmetējam Kešoram Valkotam triumfējot 2012. gada OS un kenijietim Džuliusam Jego iegūstot sudrabu 2016. gadā, bet tad šķēpmešanas elitē ieradās indietis Nērajs Čopra, kļūstot par Tokijas spēļu čempionu. Čopra arī Parīzē ieradās kā galvenais favorīts, un tas, ka viņš kvalifikācijas pirmajā metienā vēsi aizlidināja šķēpu pāri 89 metru robežai, protams, viņa favorīta statusu tikai palielina. Vietā gan atgādinājums, ka Čopra pāri 90m vēl nav metis, kamēr pieci citi Parīzes fināla dalībnieki gan to ir izdarījuši (tiesa, ne pēdējo divu gadu laikā).

"Es patiešām nezinu, kas tiem džekiem par raķeti ielikta," sacīja Čakšs, atbildot uz jautājumu par šo tēmu. "No malas skatoties, nevaru sevi nesalīdzināt ar viņiem. Man ir spēks, man ir fiziskās dotības, bet... piemēram, tas pats Čopra, viņš tik smuki visu salika kopā, ka izskatās, ka viņš nemaz nemet ar spēku. Nu viņs nemet ar kaut kādu nenormālo spēku, bet viņa šķēps gaisā lido un lido un lido. Tātad tas ir iespējams visiem, vienkārši tā kustība ir tik ļoti jāatstrādā. Jābrauc viņiem prasīt padomi (smaida). Viņi met citādi, nu tā ir. Jautājums, vai to var nokopēt vai kaut kā pielāgot. Jo mēs ar treneri daudz strādājām pie tehnikas, tik daudz kā nekad iepriekš. Turpināsim to darīt, skatīsimies, kā met citi, izvērtēsim, ko no tā varam paņemt sev."

Tokijas finālā Čopra uzvarēja ar rezultātu 87.58m. Olimpiskais rekords kopš 2008. gada pieder Andreass Torkildsenam, kurš Pekinā aizmeta 90.57m tālumā, pārspējot sudraba ieguvēju Aināru Kovalu (86.64m).

Šovakar šķēpmešanas fināls vīriešiem sāksies plkst. 21:25 pēc Latvijas laika.

Parīzes OS šķēpmešanas fināla dalībnieki vīriešiem

Nr.	Sportists	Valsts	PB	SB	Kvalifikācijā
1.	Jakubs Vadlejhs	Čehija	90.88	88.65	85.63
2.	Andersons Pīterss	Grenada	93.07	88.63	88.63
3.	Kešorns Volkots	Trinidada	90.16	85.22	83.02
4.	Aršads Nadēms	Pakistāna	90.18	86.59	86.59
5.	Julians Vēbers	Vācija	89.54	88.37	87.76
6.	Džuliuss Jego	Kenija	92.72	85.97	85.97
7.	Lasi Eteletalo	Somija	86.44	84.67	82.91
8.	Nērajs Čopra	Indija	89.94	89.34	89.34
9.	Andrians Mardare	Moldova	86.66	84.13	84.13
10.	Olivers Helanders	Somija	89.83	85.91	83.81
11.	Luiss Maurisiu da Silva	Brazīlija	85.91	85.91	85.91
12.	Toni Kerenens	Somija	85.27	85.27	85.27