Pa Mežaparka ielām pretī Rīgas maratonam

Kā jau rakstīju iepriekš, pirmo pusmaratonu mūžā veicu pērn Valmierā pēc neatlaidīgiem treniņiem visas vasaras garumā. Sākotnēji treniņi bija nekas vairāk kā ierocis liekā svara iznīcināšanai, bet beigu beigās diezgan strauji skriešana un piedalīšanās dažādās sacensībās kļuva par manu ikdienu un dzīvesveidu.

Zinot kā man gājis treniņos, Mežaparkā par savu minimālo mērķi biju uzstādījis distanci veikt ātrāk par divām stundām. It kā mērķis viegls, bet... nekad jau nevar zināt kādus trikus izspēlēs organisms. Reāli tēmēju uz startu ātrāk par stundu un 52 minūtēm, ideālajā variantā – ātrāk par personisko rekordu, kuru sasniedzu savā pirmajā pusmaratonā (1:42:51).

No sirds un nopietni šo treniņu sezonu uzsāku tikai martā. Līdz tam divas, varbūt reizēm trīs reizes nedēļā pavisam viegli uzskrēju, bet kopumā ziemas periodā lielāko uzmanību veltīju dziļo muskuļu un skeleta nostiprināšanai, ko man ieteica gudri un zinoši ļaudis, sak – "lai nesačakarētu savu veselību". Tas bija jauks kompromiss starp mani nepārvaramo vēlmi skriet un reālo situāciju – ziemu, kupenām un nepieciešamību uzlabot veselību. No oktobra sākuma līdz aptuveni februārim praktiski neskrēju, uzmanību veltot jau iepriekšminētajiem vingrinājumiem, bet gada īsākajā mēnesī uzsāku arī skriešanas treniņus.

Par savu gatavību Mežaparkam biju skeptisks – dažos treniņos jutos lieliski, dažos gāja stipri pieticīgi. Vēl pašā pēdējā treniņā kājas bija tādas smagas, smagas... Bet pieteicies biju, un nekādā ziņā negribēju atteikties no nodoma pārbaudīt savu gatavību NRM. Un galu galā nostartēju itin apmierinoši.

Parasti vienmēr sacensību rītā jūtu vai starts būs veiksmīgs, "ar Dievu uz pusēm" vai nekas prātīgs tur nesanāks. Trešais variants līdz šim vēl nav bijis, otrais iespējams, ka epizodiski pavīdējis, bet pirmais bija Valmierā un... laba jušana man bija arī pirms Mežaparka skrējiena.

Tā arī patiesi bija – pirmie kilometri un apļi tika pievarēti diezgan viegli, bez īpaša sasprindzinājuma. Kājas, kas vēl nesen bija smagas, tagad bija lieliskas sabiedrotās un nesa mani uz priekšu. Līdz kādam piektajam, sestajam aplim (apļa garums bija nepilni 2.7km)... Caurmērā apļi tika veikti 12, sliktākajā gadījumā nepilnās 13 minūtēs, bet septītajā tomēr uznāca lūziens - 18 minūtes... Pēdējā aplī atradu sevī spēkus, noskrēju aptuveni 14 minūtēs un finišā – 1:44:40.

Manās aktīvajās sporta gaitās (kas līdz vidusskolas absolvēšanai bija jaunatnes basketbols, epizodiski – vieglatlētika, pēc tam slaistīšanās posms, kas noslēdzās ar atsākšanu skriet pērn) biju zināms kā skrējējs, kas spēj "turēt tempu". Arī Valmierā visu distanci veicu apbrīnojami stabili – mans ātrums distances otrajā pusē kritās pavisam minimāli – bet Mežaparkā... izsecinot apļu laikus var secināt, ka otro pusi noskrēju 6-9 minūtes lēnāk nekā pirmo.

Protams, pavasara ievadā, ar šādu rezultātu esmu itin apmierināts, lai gan skaidrs, ka personiskais rekords palika septītajā no astoņiem apļiem. Zinot cik daudz (maz?) šogad skriets, sezonas ievadā nepilnas 1h:45min ir pieņemams rezultāts. Līdz NRM vēl nepilni divi mēneši, zināms pie kā strādāt (šķiet, tieši kilometrāžas un vairāk treniņu man pietrūka...), lai sasniegtu vismaz minimālo mērķi, kas ir 1h38min. Maksimālo pagaidām paturēšu pie sevis, izpaudīšu to tikai neilgi pirms 23. maija.

P.S. Mežaparkā notikušajā Latvijas skriešanas centra (LSC) atklātajā čempionātā pusmaratonā ieņēmu 32. vietu, bet uzvaru ar jaunu treses rekordu izcīnīja Aigars Matisons (1:14:16), aiz sevis atstājot Andri Dudelu (1:18:58) un Aigaru Salenieku (1:19:51). Dāmām ātrākā ar jaunu personisko rekordu (1:25:06) bija Dace Lina, kas NRM skries maratonu (līdzšinējais labākais sasniegums – 2:56:37 – sasniegts šī gada marta sākumā Barselonā). Pilni sacensību rezultāti [5km un pusmaratona distancēs] pieejami šeit

P.P.S. Kā sporta portāla autors un skriešanas aktīvists, nevaru neizmantot iespēju – ja tevī deg vēlme uzsākt skriešanu, uzsākt veselīgu dzīvesveidu, tad kāpēc to nesākt ar Nordea Rīgas maratonu? Pērn Rīgā es skrēju 5km distanci, pēc tās draugiem un kolēģiem apsolīju, ka pēc gada veikšu pirmo pusmaratonu. Apritējis gandrīz gads... NRM būs jau mans trešais pusmaratons.

Novēlot uzsākt vai turpināt veselīgu dzīvesveidu, patiesā cieņā -
Jānis Pārums

Lasiet vēl:
Blogs: Līdz Rīgas maratonam – 100 dienu! Skriesim?