Marks de Rūvers: "Kopā ar Jonasu mēs kļūsim par pasaules čempioniem"

Mark, kā jūs ar Paulu iepazināties?

Marks de Rūvers: "Man nebija viņa numura, un viņam nebija manējā, bet viņš atsūtīja man privātu ziņu "tviterī", lūdzot, vai es nevarētu ierasties Lommelā un paskatīties, kā viņš brauc. Tā arī bija mūsu pirmā saskarsme."

Kā šī pirmā tikšanās noritēja?

M.R.: "Viņš sāka braukt, bet es viņu pasaucu malā un pateicu dažas lietas, par ko viņš jutās pārsteigts. Es teicu, ka tās ir parastas standarta lietas. Pirms diviem gadiem viņš gandrīz kļuva par pasaules čempionu, un es pie sevis nodomāju, ka šim puisim vēl ir daudz darāmā. Viņš brauc ļoti labi, bet vēl ir daudz jāpastrādā."

Ko Tu spēj ieraudzīt tādu, ko citi nespēj?

M.R.: "Kad redzu kādu braucam un redzu, ka viņš uzbrauc nelīdzenumam, es zinu, kāda tobrīd ir sajūta, jo par 100% esmu tehnisks braucējs un tiešām iedziļinos visās šajās lietās. Kad pats braucu, strādāju ļoti smagi, lai atrastu pareizās trajektorijas, kas pēc tam trasē prasa atdot mazāk enerģijas."

Ko Tu ar to domā?

M.R.: "Es došu piemēru. Pēc tramplīna ir līkums un dažreiz, ja šo vienu līkumu izbrauc lēnāk, pēc tam tas var atstāt iespaidu uz nākamajiem četriem līkumiem pēc kārtas. Un tas tikai tā viena līkuma dēļ. Tie ir sīkumi, kas beigās var palīdzēt sasniegt tiešām labu apļa laiku."

Vai dalies savā pieredzē arī par kļūdām?

M.R.: "Pauls ir veiksminieks. Bet es zinu visu, kas viņam jādara, lai netiktu piedzīvoti kritieni. Ja esmu līdzās, varu vērot viņa braukšanu un saprast, kā viņš tobrīd savā prātā ir noskaņojies, vai nav pārāk pašpārliecināts, vai nebrauc pārāk mežonīgi. Strāvot trases malā, varēšu ar rokām dot zīmes, ka jābrauc mierīgāk."

Kāda ir Paula braukšanas tehnika?

M.R.: "Viņam ir ļoti laba braukšanas tehnika, un es tam pievēršu īpašu uzmanību. Kad braucām pirmās reizes un pateicu viņam kaut ko, viņš skatījās uz mani, it kā nesaprastu, ko esmu pateicis. Pēc tam viņš manis teikto izmēģināja trasē un saprata, ka tas strādā. Mana domāšana ir nedaudz sarežģīta, bet viņš to ļoti labi izprot, un tas ir svarīgākais."

Kas Tavās un Paula savstarpējās attiecībās ir svarīgākais?

M.R.: "Viņš ļoti uzticas tam, ko saku. Kad kaut ko saku, tā ir 100% patiesība, un viņš to zina."

Varbūt Tev vajadzētu teikt mehāniķim, ko sacīkšu laikā būtu jāraksta uz informatīvās plāksnes?

M.R.: "Varbūt. Par to mēs parunāsim, kad sāksies sezona un sacīkstes. Mēs piedalīsimies daudzās starptautiskās sacīkstēs, un es būšu klāt trasē. Kad viņš atgriezās trasē pēc savainoja izārstēšanas, jau pirmajā reizē brauca pilnā ātrumā, jo sacīkšu braucēji tā dara. Arī es tā savulaik darīju, bet tas nav droši. Es teicu viņam, lai brauc mierīgāk. Mehāniķis šādas lietas neredz, bet es redzu. Ja motocikla priekša jau sāk izslīdēt, var notikt lieli kritieni."

Kādas vēl Paula problēmas Tu varētu atrisināt?

M.R.: "Pauls ir kā kareivis. Ja viņam tiks teikts traukties cauri sienai, viņš to darīs. Ja viņš brauks par visiem 100%, darīs to tik smagi, kamēr vien piedzīvos kritienu. To es esmu sapratis. Tieši tā notika Meksikas posmā. Esmu strādājis ar viņu tikai mēnesi, bet zinu, ka šī lieta ir jāmaina."

Vai nepieciešams mainīt viņa braukšanas stilu?

M.R.: "Pauls ir apķērīgs braucējs, bet uz motocikla, piemēram, viņš brauc ar rokām uz leju, un to nav iespējams mainīt."

Kas šajā darbā Tev šķiet aizraujošākais?

M.R.: "Es pats tā arī nekļuvu par pasaules čempionu, lai gan gribēju. Ja spēsim panākt to, ka čempions ir viņš, tas man sniegs gandarījumu."

Vai Tu trenē arī citus sportistus? Vai vari pārtikt no tā?

M.R.: "Vēl es trenēju jauno holandiešu sportistu Larsu Griekspūru. Viņa tēvs man daudz palīdzēja, kad pagājušajā gadā savainojos, pat iedeva man savu furgonu. Tobrīd man nebija nekā un neviens cits man nepalīdzēja. Trenēju Paulu un Larsu, ar to arī nopelnu iztiku."

Par Tevi dzirdēts daudz negatīvā, ka pats nemaz negribēji trenēties, kad brauci sacīkstēs. Ko vari teikt par to?

M.R.: "Cilvēki to nezina, bet esmu smaga darba darītājs. Mans tēvs 45 gadus strādāja no pieciem rītā līdz pieciem vakarā, un to esmu pārmantojis no viņa. Padošanās man nav pieņemama un nesaprotu, ja tā rīkojas mani braucēji. Savas karjeras laikā trenējos ļoti daudz."

Vai ir stimuls pierādīt cilvēkiem, ka viņi kļūdījušies?

M.R.: "Holandē neesmu iemantojis lielu cieņu. Kad parādījās intervija ar Paulu, saņēmu cieņas apliecinājumus gan no Itālijas, Francijas un Spānijas, gan Anglijas, bet holandiešu fani parasti ir negatīvi noskaņoti. Visi domā, ka es netrenējos, bet es to darīju, turklāt ļoti smagi."

Jums ar Paulu ir laba humora izjūta. Nav grūti no jokošanās pārslēgties uz nopietnu darbu?

M.R.: "Man patīk stāstīt jokus un uzjautrināties, bet, kad esam trasē, par visiem 100% esam nopietni. Šī ir mana pēdējā iespēja. Es nezinu, ko darīšu, ja šī lieta nenostrādās."

Izmantotie resursi:
MXLarge - Motocross News