Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:376, Did:0, useCase: 3

Šileika: "Salauzu roku piecās vietās un biju psiholoģiski sagrauts"

Juris Grīns
Juris Grīns

Šileika: "Salauzu roku piecās vietās un biju psiholoģiski sagrauts"
Tomass Šileika. Foto: Niek Fotografie

Pāris pēdējos gadus trasē nebija redzams savulaik ļoti cerīgu sniegumu parādījušais motokrosa braucējs Tomass Šileika. Šosezon viņš atkal ir atgriezies uz starta un šajā intervijā stāsta par to, kāpēc pieņēma lēmumu karjeru uz laiku pārtraukt, ar ko nodarbojās, kamēr sports bija nolikts malā, un, kādi ir viņa tuvākie mērķi.

Tu bijis pazudis no motokrosa skatuves uz vairākiem gadiem. Saki, kāpēc pieņēmi šādu lēmumu?

Tomass Šileika: "Viss sākās ar to, ka salauzu roku tieši pirms Eiropas čempionāta posma savās mājās 2018. gadā. Man bija lūzumi piecās vietās, un sezona bija beigusies. Tobrīd biju psiholoģiski sagrauts, un gribēju pazust, lai tiktu skaidrībā ar sevi un atjaunotu sev apkārt esošo cilvēku loku, saprotot, kurš paliek ar mani, kurš nē."

Ko darīji, kamēr biji prom no motokrosa?

T.Š.: "Pirmā lieta, ko paveicu, bija braukšanas tiesību nokārtošana. Tobrīd vēl atguvos no savainojuma un cerēju atgriezties sacīkstēs, bet, kad tiku pie iespējas pabraukt ar motociklu, roka aizvien nebija kārtībā, tāpēc pieņēmu lēmumu aiziet no motokrosa, ko arī izdarīju. Atgriezos mājās, un tas bija vēl viens psiholoģisks kritums, jo visu šo laiku biju domājis, ka atkal braukšu sacensībās, bet tobrīd šis mērķis pazuda. Atradu darbu un strādāju, daudz laika pavadot ar draugiem, daudz ballējoties un darot daudzas stulbas lietas, izbaudīju vasaru un brīvību, kas tobrīd bija. Tā bija parasta 20 gadnieka dzīve, kas bija jautri, bet tajā periodā bija arī daži dzīves zemākie punkti."

Droši vien Tev ļoti pietrūka motokrosa, ja pieņēmi lēmumu atgriezties?

T.Š.: "Nebija tādas dienas, kad es nebūtu domājis par motokrosu, tomēr tajā pašā laikā vainoju motokrosu pie problēmām, kas manā dzīvē bija radušās, lai gan, protams, tas nebija iemesls. Man pietrūka daudz kā - draugu, ar ko kopā bijām trasē un braucām, sevis mudināšana būt arvien ātrākam, ciešanas, adrenalīns... Šobrīd vairāk nekā jebkad mīlu braukt, trenēties un piedalīties sacīkstēs. Šis ir labākais laiks manā dzīvē."

Tu pēdējā brīdī pirms EMX250 seriāla pirmā posma noslēdzi līgumu ar "Junior Diga KTM" komandu. Kā tas izdevās?

T.Š.: "Sākotnēji biju plānojis sacīkstēs ierasties uz savu galvu, bet viens no braucējiem trešdien guva traumu un ceturtdienas vakarā saņēmu zvanu, ka ir atbrīvojusies vieta."

Pirmajā posmā Valkensvārdē vienā braucienā nefinišēji, bet otrajā guvi desmito vietu. Vai biji apmierināts ar savu sniegumu, ņemot vērā, ka tik ilgu laiku biji prom no šāda līmeņa sporta?

T.Š.: "Biju ļoti apmierināts ar savu braukšanu un to, kā pagāja nedēļas nogale. Visu laiku biju braucis ar 450cm3 motociklu, bet pie līguma tiku pēdējā brīdī, tāpēc sestdienas rīta treniņš bija pirmā reize, kad braucu ar moci, ko pēc tam izmantoju sacensībās. Adaptējos ātri. Ik brīdi, ko pavadīju trasē, spēju pabraukt labi. Diemžēl pirmajā braucienā izstājos tehnisku problēmu dēļ, lai gan tobrīd tobrīd no beigām biju aizcīnījies līdz 12. pozīcijai. Svētdien saņēmu sevi rokās un finišēju desmitais, kas bija ļoti labi, ņemot vērā visus apstākļus. Lielākais sasniegums bija, ka visu nedēļas nogali bija aizraujoši un braukšanu izbaudīju vairāk nekā jebkad iepriekš."

Kāda ir sajūta, atkal braukt augstākajā līmenī? Kāds vispār šogad ir EMX250 klases līmenis?

T.Š.: "Tas bija lieliski, atmosfēra padokā, visi tie cilvēki no motokrosa ģimenes, ko atkal satiku. Neviena ballīte nekad nestāvēs klāt šādai nedēļas nogalei. EMX250 klase ir kara zona, līmenis šeit vienmēr ir ļoti augsts, un katra sacīkste sportistiem ir kā pēdējā. Tieši tā man tik ļoti pietrūka, tāpēc ļoti izbaudīju cīņu ar pārējiem puišiem."

Paliksi "Junior Diga KTM" komandā arī uz pārējo sezonas daļu, vai tas vēl nav izlemts?

T.Š.: "Vēl ir lietas, ar ko man pašam jātiek skaidrībā, tāpēc redzēsim, kā būs."

Ko dari pēdējās nedēļās, kad visu pārņēmušas koronavīrusa radītās sekas?

T.Š.: "Pārsvarā visu dienu braucu ar velosipēdu, jo šeit Beļģijā laikapstākļi ir labi un neko citu īsti nav ko darīt. Nopirku sev skeitbordu un dažas stundas katru dienu mācos ar to braukt, ir interesanti."

Kādi ir mērķi sezonas atlikušajai daļai, kad atsāksies sacīkstes?

T.Š.: "Redzēsim, kādās sacensībās startēšu, bet mans personīgais mērķis ir pjedestāls EMX250 sacīkstēs, kā arī būtu labi nodrošināt līgumu uz nākamo sezonu. Gribu gūt prieku un taisīt trasē lielus lēcienus."

Gribi kādam pateikties?

T.Š.: "Gribu pateikties "mxbrothers", kas deva man iespēju trenēties lieliskā vietā šeit Beļģijā, bez viņiem tas nebūtu iespējams. Tāpat maniem personīgajiem sponsoriem, kas man palīdzējuši arī laikā, kad tas visvairāk bijis nepieciešams. Gribu arī pasveicināt visus savus draugus un līdzjutējus Latvijā."