Hamiltons: "Neatvainošos par to, ka esmu cīnītājs un aizvien gribu uzvarēt"
Maiami GP sacīkstes laikā Lūiss Hamiltons pa radio pauda neapmierinātību "Ferrari" komandas virzienā par kavēšanos stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Kad cīņas jau noslēgušās, septiņkārtējais F1 čempions atzinis, ka negatavojas atvainoties par to, ka ir cīnītājs un aizvien grib uzvarēt.
Hamiltons sacensības sāka no 12. pozīcijas ar cietā sastāva riepām. Pēc pitstopa viņš ar nu jau mīkstāka sastāva riepām bija pacēlies uz astoto pozīciju un noķēris priekšā esošo komandas biedru Šarlu Leklēru. Šķietami būdams ātrāks, pieredzējušais pilots lūdza komandu apmainīties pozīcijām, taču ar šo lēmumu "Ferrari" stratēģi kavējās. Hamiltons pa radio sūdzējās, ka tādā veidā "nosvilina riepas", atzina, ka "tas nav labs komandas darbs", kā arī piebilda, ka "jāpaņem tējas pauze, kamēr jūs domājat".
"Es nezinu, ko jūs rakstīsiet," žurnālistiem pēc finiša sacīja Hamiltons. "Varbūt rakstīsiet, ka tā bija necieņas izrādīšana vai kaut kas tamlīdzīgs. Godīgi sakot, man nešķita, ka tas tā bija."
Leklēram tomēr tika pavēlēts palaist Hamiltonu priekšā, lai tas mēģina noķert "Mercedes" pilotu Andrea Kimi Antonelli. Hamiltons deficītu samazināja, bet panākt priekšā esošo tomēr nespēja, pēc kā septītā vieta bija jāatdod atpakaļ Leklēram. Hamiltons par saviem izteikumiem atvainoties negrasās.
"Ar to es vienkārši biju domājis, "paklau, džeki, es vienkārši gribu uzvarēt"," skaidro Hamiltons. "Man joprojām vēderā ir tā liesma. Es neatvainošos par to, ka esmu cīnītājs. Es neatvainošos par to, ka aizvien gribu uzvarēt. Un es zinu, ka ikviens komandā to grib."
Komandas vadītājs Frederiks Vasūrs vēlreiz uzsvēra, ka "Ferrari" intereses stāv augstāk par pilotu interesēm.
"Šajā situācijā Lūisam ir jāsaprot, kādas bija manas sajūtas, stāvot uz komandtiltiņa," teica Vasūrs. "Viņš man var uzticēties, es varu uzticēties viņam, un tāpat ir ar Šarlu. Kad es pieņemu kādu lēmumu, es to pieņemu "Ferrari" labā, tas ir elements, ar ko pilotiem ir jāsadzīvo. Nav tā, ka būtu 30 minūtes laika, lai izpētītu datus. Ir jāizlemj, kurš trasē ir ātrāks, vai tas nāk no DRS vai nē. Varbūt esmu lēns, bet man vajadzēja apli vai varbūt pusotru, lai pieņemtu lēmumu. Kad brauc aizmugurē, tev ir tā sajūta, ka pozīcija tiks atdota nākamajā līkumā, bet tas, kurš brauc priekšā, lūdz paskatīties, vai tas nav dēļ DRS efekta. Desmit apļus vēlāk situācija bija identiska, tikai apgriezta."
Izmantotie resursi:
Sākumlapa : F1LV Blogs
