Facebook
GoogleGrabovskis: "Mums ir jāsakārto hokeja saimniecība"
LETA. Latvijai ir iespējas būt pasaules hokeja čempionāta labāko komandu sešiniekā, bet ir nepieciešama sakārtota un tālredzīga hokeja sistēma valstī, sarunā ar ziņu aģentūru LETA saka bijušais Latvijas izlases galvenais treneris Ēvalds Grabovskis.
Jau ziņots, ka Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas, Somijas pilsētā Tamperē papildlaikā ar 4:3 pārspējot ASV un pirmo reizi šāda ranga sacensībās izcīnot medaļas.
Grabovskis uzsver, ka valstī nav tik daudz hokejistu, salīdzinot ar hokeja lielvalstīm, tomēr kvantitāte automātiski nenozīmē kvalitāti. Kvalitāti nosaka "darbs, attieksme, disciplīna, pašatdeve, morālās īpašības, pārstāvot savu valsti, vēlēšanās tai atdot visus spēkus".
Viņš atzīmē vairākus virzienus, kuros būtu jāstrādā, un min, ka Latvijas Hokeja federācijai (LHF) ir jādomā par tālredzīgu sporta veida attīstības politiku.
"Ir ļoti jādomā par darba organizāciju pie mums Latvijā, par tādas sistēmas izveidi, kura nemudinātu braukt projām un meklēt laimi citur," saka Grabovskis. Viņš uzskata, ka darbs ar jaunatni sākumā notiek gana kvalitatīvi, taču vēlāk spēlētāji aizbrauc no valsts.
Viņš piemin arī studentu sportu, kas varētu dot savu ieguldījumu spēlētāju noturēšanā sportā, atgādinot, ka Latvijas hokeja pirmsākumos "Universitātes Sports" bija viena no labākajām hokeja komandām valstī un ka arī vēlāk augstskolas šo sporta veidu ir piekopušas.
"Jelgava var kļūt par studentu attīstības centru. Tādas pašas iespējas var būt Ventspilij, Liepājai," saka 82 gadus vecais hokeja speciālists.
"Grūti spriest par armijas iesaisti hokejā," nākamo iespējamās darbības sfēru piemin hokeja speciālists. Viņš atgādina, ka arī padomju laikos Latvijas hokejisti tika audzināti armijas sistēmā, Rīgas "Dinamo" iesaucot viņus armijā.
"Jānoņem vecākiem finansiālais slogs, jo tas kļūst nepanesams. Mēs nevaram paļauties uz to, ka tie, kuri spēj nest finansiālo slogu, dos vislabākos rezultātus," uz svarīgu aspektu norāda Grabovskis.
Tāpat viņš min reģionālās sporta veida attīstības svarīgumu, norādot ka izlasē, piemēram, Andris Džeriņš ir no Aiviekstes, Uvis Balinskis - no Ventspils, Mārtiņš Cipulis - no Cēsīm.
Viņš atgādina, ka reģionālā attīstība sākās, kad 1998.gadā tika uzcelta hokeja halle Liepājā, kad tika uzcelti olimpiskie centri Ventspilī, Liepājā, Valmierā, halle Jelgavā.
Padomju gados populāri bija "Zelta ripas" un "Ādas bumbas" turnīri bērniem un jauniešiem, pie namu pārvaldēm bija laukumi, kas tagad pārtapuši stāvvietās, uz vēl vienu neorganizēto hokejistu avota izsīkšanu norāda hokeja speciālists, piebilstot, ka šajās sacensībās nerūdījās tikai sporta talanti, bet bērni ieguva fizisko rūdījumu dzīvei, armijai, kurai tagad ir grūti nokomplektēt savas rindas.
"Par hokeja pozīcijām ir jācīnās. Pamats tam varētu būt sakārtotība, teiksim, klubi ar pilnu struktūru, ar konkrētām finansēšanas iespējām," uz konkurenci ne tikai ar citiem sporta veidiem norāda Grabovskis, piebilstot, ka Šveicē, Somijā, Norvēģijā un citās valstīs šie jautājumi tiek risināti un ka šī pieredze ir jāizmanto Latvijā, jo "vecāki visu to uz saviem pleciem nespēs izvilkt".
"Sports nav pašdarbības ansamblis, bet pārdomāti organizēts process, lai spētu sasniegt rezultātu, nevis prātotu, vai mēs kādreiz varēsim atkārtot šā gada panākumu," saka Grabovskis.
Viņš uzskata, ka Latvijas iespējas ļauj cīnīties par vietu labāko sešiniekā, un tagad Latvijas hokejisti ir sapratuši, ka desmitā un 11.vieta pasaules čempionātā nav sapņu kalngals.
"Tie bija spēlētāji un treneri, kas runāja par šīm vietām, kad mēs ar to bijām apmierināti. Tagad mēs redzam, ka varam tiekties uz augstākām vietām un tā nav utopija," izcīnīto bronzas medaļu nozīmi uzsver Grabovskis.
Viņš atzīmē, ka Latvijas hokejam ir bagāta vēsture, sākot ar pirmskara gadiem, turpinot ar Rīgas "Daugavas" meistarkomandu, ar Viktora Tihonova ierašanos Latvijā un "Dinamo" augšupceļu, kas rezultējās ar 18 gadiem PSRS augstākajā līgā.
"Tas deva pamatu arī tam, kāpēc Latvijas izlase tik labi spēlēja, iekļuva pasaules čempionāta augstākajā līgā un turpina tur spēlēt, saka Rīgas "Dinamo" sešas sezonas galvenā trenera postenī nostrādājušais Latvijas speciālists.
"Paaudzes nomainījās, bet palika gars un aura. Šis panākums tikai vairo mūsu ticību un palielina apņemšanos," bilst Grabovskis.
Viņš vēlreiz uzsver gudras vadības nepieciešamību: "Ar treneri Hariju Vītoliņu vien ir par maz. Ir vajadzīga laba valsts hokeja sistēmas saimniecība, kur mums, protams, problēmu netrūkst."
Rīdzinieks Grabovskis Latvijas izlasi vadīja 1995.gada pasaules čempionātā, kurā Latvija B grupā ieņēma otro vietu, nekvalificējoties spēcīgāko sacensībām.
Izmantotie resursi:
LETA
[+] [-]
+2 [+] [-]
"Jānoņem vecākiem finansiālais slogs, jo tas kļūst nepanesams." - vismaz ar to būtu jāsāk, kaut pakāpeniski uzlabojot situāciju.
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Iedomāsimies situāciju, ka Gulbenē uzceļ slēgto ledus halli. 1) Bērni varbūt arī atradīsies, kas vēlas trenēties un slidināties pa laukumu, bet cik atradīsies vecāki no Gulbenes novada uzturēt visu šo pasākumu? 2) 14-16 gadu vecumam jau ir jāsaprot, vai jaunietis paliek hokejā, vai nē - es ar to domāju, vai dodas profesionālajā līmenī, vai iet dzīvē citu ceļu un labākajā gadījumā uzspēlē hokeju kā amatieris, bet maizi pelna sev un ģimenei savādāk? 3) Ja paliek hokejā - mums milzīgs klupšanas akmens ir tas, ka Latvijas hokejā klubu līmenī te nav šobrīd ko darīt - vienkāri nav naudas profesionālajām komandām un tas ir it īpaši reģionos. 4) Arī lai celtu līmeni ir jāsāk ar to, ka jāvelk šurp Zviedrijas, Somijas un Kanādas treneri bērniem, bet mums notiek pretējais - Raitis Ivanāns ir bērnu, vai jauniešu treneris fiziskajā sagatavotībā un to dara Los Andželosā - kāpēc? Tāpēc, ka tur viņam samaksā naudu, bet pie mums mēs šobrīd varam tik iedot slidas un svilpi!
Valstij nav jāsponsorē profesionālais sports - to var darīt privātie sponsori + pašvaldība var palīdzēt ar halles uzturēšanu un kaut kādām lietām priekš bērnu un jauniešu hokeja!
Tā, ka Grabovskis, es vai kāds cits var sazīmēt nezin kādus plānus, bet galvenā problēma ir nauda, lai 18 gadīgam jaunietim var nolikt galdā vismaz 20 000 - 30 000 eur līgumu sezonā, lai viņam vispār būtu vēlme palikt un attīstīties profesionālajā hokejā - 25 gadu vecumā jau, lai var piedāvāt vismaz līdz 50 000 eur sezonā utt.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Es no Grabovska teiktā sapratu, ka viņš runā par to, kas būtu jāizdara, lai arī mūsu talanti un citu valstu bērni ar ģimenēm vēlas pārcelties uz Latviju dēļ hokeja sistēmas utt. un nevis otrādi!
[+] [-]
labi kādā pasaules čempī sanāks izšaut uz attieksmes rēķina vai vienkārši palaimēsies bet nevar functionāri izveidot top 6 izlasi
protams vienmēr ir ko uzlabot un to vajag darīt bet nevajag fantazēt ka būs baigais bums
[+] [-]
+1 [+] [-]
Par talantiem nepiedzimst - par tādiem kļūst - un atšķirība starp kanādiešiem un mums ir tāda, ka viņi nesamierinās ar neveiksmēm, vai arī nepriecājas par skaistu zaudējumu, bet gan dara visu lai uzvarētu - tā ir audzināšanas mentalitāte no bērna kājas. Tā kā Daugaviņš teica - viņš nekad neuzdrošinātos mest no aizvārtes līnijas pa vātrsarga ķiveri cerībā, ka ripa ielidos kaut kā vārtos, bet kanādietis savukārt tikai to vien domā kā to ripu skaisti, vai neglīti dabūt pretinieka vārtos.
[+] [-]
-2 [+] [-]
Tas ir kaut kāds dzērumā izdomāts sporta termins, vai kā?
Varbūt vispirms vajag atcerēties, ka nav komandu sportā (futbolā, hokejā, handbolā utt.) terminu-skaists zaudējums, vai kas tamlīdzīgs. Sportā visu nosaka rezultāts uz tablo, kuram jāliecina, ka esi guvis par vieniem vārtiem vairāk, nekā pretinieks. Un nav svarīgi kā esi guvis šos vārtus, kaut vai ar degunu iestūmis, jo galvenais, lai tie atbilstu noteikumiem, un tiktu ieskaitīti.
Pārējais viss ir tikai un vienīgi lirika!
[+] [-]
šogad paveicās un nevajag gaidīt ka nākošajos čempionātos notiks tas pats, lai arī ko functionāri dara vai nedara
protams jāmēģina uzvarēt katra spēle un funkcionāriem jāstrādā un jāmeklē veidi kā uzlabot sistēma
[+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Nezinu kā tas viss strādā citās Latvijas pilsētās, bet Liepājā caur savu LSSS (Liepājas sporta spēļu skola) tas viss ir nostādīts gana labā līmenī, un pašvaldības finansējums šīm līmenim nav tas sliktākais. Protams, arī tur ir zināms vecāku līdzfinansējums, bet tas nav tik graujoši smags, lai sākotnējā līmenī vecāki nevarētu to visu pavilkt.
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Piem dēl kovida gandrīz pusi no 2006. gada vecāki aizlīferēja uz zviedrijām un kur tik nē.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Īpaši Talsos, kur pašvaldība jau kuro sasaukumu ir savstarpējos iekšējos kašķos sašķelta.
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Ļoti labi šīs rīcības sekas bija redzamas 2008. gada ekonomiskās krīzes laikā, kad valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu ekonomijai grieza finanšu līdzekļus visam kam vien varēja. Un pirmie, kas no tā visvairāk cieta, bija sports un kultūra.
Jau kopš seniem laikiem ir zināms, ka viss pasaulē turas, vismaz, uz trim vaļiem. Sporta gadījumā tam jābūt uz lieliem biznesa investoriem, maziem un vidējiem biznesa investoriem, un tikai kā pēdējais valsts un pašvaldību finansējums. Ja kādiem no šiem vaļiem gadās finanšu problēmas, lai nenogāztu visu sporta sistēmu, jo to var turpināt ilgāku/īsāku laiku turēt pārējie vaļi.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Cik tas pats Cicura nav stāstījis par puikām, kuri ir pārāk mīksti priekš Kanādas hokeja, jo nepārtraukti birdina asaras pie mazākām sāpēm, un beigās tas izvēršas tajā, ka šie puikas sāk vienkārši ienīst līdz sirds dziļumiem to ar ko viņiem liek nodarboties vecāki. Un tad sākās, jo vecāki vaino trenerus utt. u.t.j.
Man puika, treneri prognozēja labus sasniegumus, šādi aiztinās no basketbola. Nevarēja satikt ar komandas biedru, kurš bija komandā neformālais līderis. Mums stāstīja, ka iet uz treniņiem, bet faktiski vazājās apkārt. Mēģinājām to procesu kontrolēt, bet beigās sapratām, ka tas ne pie kā laba nenovedīs.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Manis (Cicuras) aprakstītajā situācijā komandas nomaiņa vairs nelīdz, jo puikas neieredz hokeju kā tādu, un nevis konkrēto komandu vai treneri.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Hokejā visi tiek pie spēles laika(virs 20), bet futbolā, basketbolā knapi 10 un pārējie skatās! Tas ir sākot no 5 gadīgiem bērniem līdz NHL!
Cik futbolisti, basketbolisti(NCAA izteikti) nav pabojājuši karjeru, jo nav tikuši pie pienācīga spēles laika!
[+] [-]
Būs lielāka konkurence, tad arī vairāk tiks labākās komandās ārzemēs!
Tiks labākās komandās ārzemēs, tad arī tiks vairāk draftos un NHL vispār!
Kā jau minēju, tad ir milzīga starpība ar hokeju un futbolu, basketbolu, jo vairāk hokejisti ārzemēs tiek pie spēles laika!
Futbolisti, basketbolisti netiek vadošajos klubos vai netiek pie spēles laika, tad nonīkst fārmklubos vai zemākās līgās!
[+] [-]
Futbols var būt izcils tādās valstīs kā Horvātija, Slovēnija, jo var spēlēt visu gadu!