Facebook
GoogleViedoklis: Latvijas hokeja fani - pārvērtēti?
@agrissuveizda
Foto: Jānis Saliņš, f64
Mēs varam lepoties ar Latvijas hokeja faniem. Optimistiski, patriotiski un līdz pēdējam atbalsta savējos. Taču ir kāds "bet", kas nomoka mani jau n-tos gadus – labākie esam trokšņa ziņā, bet, vai kvalitātes? Atbalstītāju pulkam jābūt daudzveidīgam un galvenokārt jāpielieto sava balss – taču mums ir tikai pāris saukļi un bungas, kas nomāc pūļa skaļumu.
Pavasara trakums
Jau kopš Latvijas izlases debijas A grupā hokeja (un ne tikai) fanu tradīcija ir katru pavasari doties uz pasaules čempionātu, lai arī kurā pasaules malā tas notiktu. Latvijas līdzjutēji ir ieguvuši visai atzīstamu popularitāti Eiropā un citur. Katru gadu rīkotājvalsts gaida mūsējos ierodamies. Gan tādēļ, ka mūsējie prot pieskandināt ielas un arēnu, gan tādēļ, ka latvieši allaž izcēlušies ar lielu alus patēriņu, kas vietējos tirgotājus tikai iepriecina.
Latvieši mīl hokeju (vismaz pavasaros) un atbalsta savu izlasi, cik spēj. Es varu tikai noņemt cepuri to priekšā, kas krāj naudu un dodās uz čempionātu. Tieši jūs, fani, esat viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas izlase ir tur, kur tā ir - A grupā. Tomēr ne viss, manuprāt, ir tik skaisti un rožaini. Mums patīk sevi dēvēt par labākajiem faniem pasaulē, bet, vai patiesi viss potenciāls tiek izmantots?
PČ Rīgā – totāla izgāšanās
Lai cik pelts un kritizēts būtu LHF prezidents Kirovs Lipmans, viņš ir paveicis arī daudzus lieliskus darbus. Viens no tiem viennozīmīgi ir pasaules hokeja foruma atvešana uz Latviju. Pat neskatoties uz to, ka toreiz Olimpisko spēļu dēļ Rīgā nespēlēja visas lielākās zvaigznes, šāds čempionāts Latvijā bija pirmo reizi. Tā nu bija fantastiska iespēja pierādīt, ka esam labākie fani pasaulē. Taču, ja kādam prasītu par vietējiem faniem, lielākā daļa noteikti atcerētos divas lietas par 2006.gada turnīru – monētu mešana laukumā pret Kanādu un taurītes.
Ja atmiņa neviļ, toreiz dikti lepojāmies ar jauna decibelu rekorda sasniegšanu. Tomēr man rodas jums jautājums – kā rekords tika sasniegts? Pavisam vienkārši – Arēnā par brīvu tika dāļātas taurītes pa labi un pa kreisi. Taču taurītēs pūst nav liela māksla. Māksla ir ar balsi un plaukstām atbalstīt izlasi. Te nu nākas piekrist toreizējā kapteiņa Jāņa Sprukta teiktajam, kurš apgalvoja, ka īpašu atbalstu no publikas nav jutis. Tad jau drīzāk ārprātīgais troksnis tikai traucēja, nevis dzina hokejistus pēc jauniem varoņdarbiem. Pūst taurē prot katrs aunapiere, bet atbalstīt ar balsi un emocijām – to, šķiet, neprata daudzi.
Bez taurītēm, bet arī bez daudzveidības
Par laimi pēc 2006.gada čempionāta taurīšu ēra bija beigusies – IIHF pieņēma ļoti pareizu lēmumu – proti, aizliedza tās ienest turpmākajos čempionātos. Kopš tā laika jau ir pagājuši trīs gadi, un jāsaka, ka arī Latvijā taurītes par 99% jau ir izmirušas.
Tomēr atbalsts izlasei joprojām ir tikpat vienveidīgs kā Turku pirms 13 gadiem. Salīdzinot izlases atbalstītājus, piemēram, šā gada čempionātā Šveicē un jebkurā citā pēdējo 13 gadu laikā, nākas secināt, ka fani nav progresējuši vai darījuši to minimāli. Joprojām atbalstītāju arsenāls ir, maigi izsakoties, "pliks" – saukļi "Latvija" un "Sarauj". Kad izlase spēlē mājās, vismaz uz brīdi situācija tiek glābta, jo publika tiek uzkurināta arī ar mūzikas palīdzību.
Šveices kluba "Lausanne" fani
Latvieši – dziedātāju tauta? Kā tad!
Latvijas izlases atbalstītāji vienmēr ir labi dzirdami un arī praktiski vienmēr uzvar pretinieku nometnes fanus skaļuma ziņā. Taču skumji skatīties (klausīties), kā mūsējie 60 minūtes no vietas dragā divus trīs saukļus. Nedz daudzveidības, nedz arī dziesmu, kas ir neatņemama fanu klubu arsenāla sastāvdaļa mūsdienās.
Latvijā ir populārs teiciens "latvieši ir dziedātāju tauta". Var jau būt. Bet ne tie latvieši, kas dodas uz arēnu atbalstīt savējos. Tā būtu utopija prasīt uzreiz no savējiem tādu izpildījumu kā, piemēram, Grieķijas kluba "Panathinaikos" dziesmu "Horto Magiko" vairāk nekā trīs minūšu garumā. Iesākumam pietiktu kaut ar 30 sekundēm. Pat nekas jauns nav jādomā. Pēdējo gadu laikā gan hokeja, gan basketbola un futbola laikā ir pierādīts, ka Latvijas publika ar vislielāko prieku dzied Aināra Mielava "Vai tu zini mana mīļā", kā arī fragmentu no "Vella kalpu" filmas. Taču man nezināmu iemeslu dēļ šos gabalus maču laikā var dzirdēt ārkārtīgi reti. Tā ir lieliska iespēja piedot jaunas emocijas gan publikai, gan spēlētājiem. Taču tā netiek izmantota.
Horto magiko
°
Fanu klubi - nevar vai negrib?
Piedāvāju kolēģa Riharda viedokli no līdz šim redzētā un piedzīvotā Šveicē:"Fanu klubu uzdevums būtu atbalstīt mūsu līdzjutējus, piešķirot atribūtiku, vai kādus atvieglojumus transportā un dzīvošanā. Nav sanācis vēl tikties ar "Dinamo" fanu kluba pārstāvjiem, bet, cik esmu dzirdējis, piemēram, "SDK Namejs" saviem biedriem nekādus atvieglojumus nepiešķir, izņemot Kirova Lipmana iedoto autobusu. Spēlē pret Šveici šiem faniem pat nav bijušas biļetes. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki nemaz nevēlas pievienoties šajai fanu organizācijai.
Visskumjākais ir tas, ka jau tā nelielais Latvijas pūlis, kurš ir aizbraucis uz Šveici, dalās četrās grupās – līdzjutēji bez fanu kluba, līdzjutēji ar "Dinamo" krekliem un saukļiem, "SDK Namejs" grupējums un skatītāji Latvijas izlases kreklos. Pret pēdējiem nekad nav bijušas pretenzijas, jo uzskatu, ka, ja tu uzvelc kreklu, tas nebūt uzreiz nenozīmē, ka visu spēli ir jābļauj. Toties "SDK Namejs" līdz šim palicis atmiņā ar to, ka atbalsta izlasi tikai brīžos, kad tiek parādīti uz ekrāna. Arī šajā fanu klubā ir savi izņēmumi, bet kopumā tas atgādina buržuju pagozēšanos avīzēs un televīzijās. Žēl, ka visu atbalstu saņem tieši šis grupējums, uzdodoties par fanu klubu nr.1.
Visbeidzot par alkoholu. Lai arī ir izņēmumi, lielākoties līdzjutēji dzer alu tāpēc, ka fano, nevis otrādi. Teikt, ka piedzēries fans ir apkaunojums valstij, manuprāt, ir tikpat glupi, kā apgalvot, ka trīs slavenās blondīnes ir mūsu lepnums."
Paraugs - "RD" spēle pret Maskavas "Dynamo"
Es nebūt neprasu, lai saukļi tiktu iznīdēti. Tie pat ir vajadzīgi. Piemēram, brīžos, kad komandai jādod iedvesma nospiest pretinieku uz ceļiem vai gūt izšķirošus vārtus. Tomēr ir nepieciešamas "jaunas asinis". Gan kāds jauns sauklis, gan arī dziesma vai melodija. Kaut vai Eiropā tik populārais "Olē, Olē". Latvija var lepoties ar saviem faniem, bet potenciāls ne tuvu nav izsmelts. Un par to lielākā atbildība jāuzņemas fanu klubiem, kam ir vislielākā iespēja ietekmēt Latvijas publiku. Ir vieta progresam!
Pietiks par negatīvo. Mūsu fani var, ja grib un tiek "atraisīti". Izcils piemērs un paraugs ir KHL play-off pirmās kārtas trešā spēle Rīgā pret Maskavas "Dynamo". Vien ko vērta bija kopīgā himnas dziedāšana pirms mača. "Skudriņas" pār ķermeni noteikti pārskrēja ne tikai līdzjutējiem, bet arī hokejistiem. Šī spēle lieliski parādīja latviešu līdzjutēju spēku tribīnēs. Jācer, ka līdz ar Rīgas "Dinamo" augs ne tikai pašmāju hokejistu meistarība, bet arī vietējās publikas fanošanas kultūra. Par lielu Latviju!
+8 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+9 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Kā saprotu labs fans Latvijā skaitās - Piedzēries, nopircis Latvijas valstsvienības kreklu, tauri un neizglītots - kurš vnk taurē, ķērc un piedzeras lopā!
Nekad nēsmu Latviešus kā tautu kopumā nēsmu uzskatījis par īstiem faniem, man tā visa ālēšanās izskatās pēc bara instinkta un kā trenda(stila) lieta. Skumji...
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+4 [+] [-]
Mēs kā fani varam atbalstīt savu komandu un pacelt garu viņai arī. Varam arī norakt spēli, ja tiek darītas "pretlikumīgas" lietas. Viss tas ir pierādījies pēdējo 10 gadu laikā.
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Bebīli ir aibildināties ar to, ka maza tauta, jo maza esam tikai tad, ka mazi esam savā sirdī un uzcītībā. To pierāda arī paši spēlētāji un hokeja rezultāti!!!
+3 [+] [-]
2) Jāatzīst, ka šogad apstākļi neveiksmīgi sakrituši (nelabvēlīgā sociāli ekonomiskā situācija + Šveice). Ņemot vērā šī čempja rezultātus + Vācija tuvu, nākamgad atbalstītāji varētu būt vairāk. Domāju, tad fani atkal parādīs, kuri ir labākie! Tikai pie saukļiem un dziesmām vajadzētu sezonas laikā RD spēlēs piedomāt, lai nav tā vienveidība.
+5 [+] [-]
[+] [-]
Vēl uzskatu, ka hokeju vislabāk var izbaudīt skaidrā
Vispār - vajadzētu izlasi atbalstīt ar nedaudz saprātīgāku alkohola lietošanu, lai uz spēles laiku nebūtu galīgākajā pāli, un lielāku organizēšanos fanu klubos...
+10 [+] [-]
-2 [+] [-]
Vinjiem ir tads stils... mes atshkjiramies no visiem un esam labakie... un tas pierada ka ir labi...
var kaut ko jaunu izdomat bet nejau dziesmas hokeja laikaa .... tas ir hokejs nevis dziesmu svetki .... tur notiek ciiinja... un kad ir ciiinja kaut kadas dziesmas neiederas..
tas ir tikai manas domas...
UN NEVAJAG SKATITIES UZ CITIEM.
+4 [+] [-]
+13 [+] [-]
Pats personīgi hokejā aizrāvos ar Dinamo,kopā ar džekiem no dinamoforum sezonas gaitā apdzīvojām 115.sektoru.
115.sektorā izpratne par to,ka ir nepieciešams pavisam cita līmeņa supports ir,atšķirībā no 110.sektora,kur toni nosaka personīgi Purviņš,kas ir no vecās fanu gvardes,līdzās Namejiešiem.Tāpēc,no šiem vīriem prasīt neiespējamo,ir neiespējami,par cik,viņi ir konservatīvu uzskatu cilvēki un viņiem laika gaitā ir izveidojies savs priekštats,kā ir jāfano.To secināju privātās sarunās ar Purviņu.
Bet,tas nenozīmē,ka 115.sektors,lai arī mēs esam mazākumā un esam spiesti pielāgoties 110.sektoram,arī nākošajā KHL sezonā neaktualizēs jaunus saukļus,kā piemēram:"Tikai Riga-Tikai Dinamo" un jaunas dziesmas,kuras mēs 115.sektorā,uz sezonas izskaņu,ņēmām cauri,cik nu tas bija mūsu spēkos,pauzēs starp 110.sektora vienveidīgo saukļošanu.Tāpēc,nevarētu teikt,ka hokeja fan-kultūrā,viss stāv uz vietas.Ir saprotoši cilvēki,ir ieinteresēti cilvēki,ir cilveki,kas zin,saprot un ar abām rokām par to,ka ir jāatjauno repertuārs,jo ir pārak apnicīgi,tīri emocionāli,tīri psihologiski visu spēli saukļot trīs īssauklīšus,pie tam,to darīt visas sezonas gaitā.Mēs saprotam,ka KHL līga geogrāfiski izplešas un aptver ar vien jaunas valstis,kā piemēram,Čehija,kur fan-kultūra ir krietni augstākā līmenī,nedz tas ir Latvijā,tīri klubu līmenī.
Savukārt cilvēkos,kas saka,ka hokejā nevajadzētu izmantot futbola fanu dziesmas,vienkārši nav vērts ieklausīties,jo nepastāv tāda nošķirtne futbola fanu dziesmas un hokeja fanu dziesmas.Basketbola fanu dziesmas un voleijbola fanu dziesmas.Tādas nošķirtnes vienkārši nav.Jā,futbola fan-kultūra ir indikators fan kultūram citos sporta veidos,par cik,tieši futbols,ir masveidīgāk spēlētais sporta veids pasaulē.Un šis sporta veids apķer simtiem valstu un kartā valstī ir savs čempis.Katrā valstī,tā vai savādāk,ir sava futbola fan-kultūra,kas turpretim,savstarpēji konkurē,gan lokālā,gan globālā mērogā.Neaizmirsīsim,ka izaugsme ir iespējama tikai konkurences apstākļos.Tāpēc,arī futbola fan-kultūra ir indikators fan-kultūrām citos sporta veidos,jo futbols geogrāfiski un demogrāfiski aptver lielāku skaitu cilvēku,kas sagrupējusies fan-klubos,kas savstarpēji konkurē gan globālā mērogā,gan lokālā mērogā.
Visbeidzot,atgriežoties pie tā,ar ko sāku viedokli.Ne maz tik vienkārši tas nav un nebūs,kā tas izskatās no malas.Tipa,sanāk pārdesmit džeki un sāk baigi dziedāt.Pastāv zināms kūtrums,neveiklības sajūta,kad sektorā jāsāk supportēt un šo kūtrumu un neveiklības sajūtu var izkaust tikai laika gaitā,paralēli sistemātiski strādājot pie izpildījuma un repertuāra.Tas nav zem faņeras maukt Mielavu,supportēt,tas jau ir pavisam cits ritms,cita noskaņa,cita domāšana.Sistemātiski pie tā strādājot,augļi varētu būt pēc 3-4 gadiem,kā līdzīgi,augļi no Dinamo būs manāmi pēc 3-4 gadiem.Tagad ir manāmas puķītes,kā izteicās Kreipāns.Dinamo paver iespēju gan hokejistiem,gan faniem.
+9 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]