TwitterDrafta teorija
Foto: Flickr.com
Drafts – mūsdienu profesionālā sporta "lielais bubulis". Visi par to runā, bet tikai daži zina, kā viss process funkcionē, kas nosaka viena vai otra spēlētāja draftēšanu un kas nosaka šo draftēto spēlētāju vērtību. Šajā bloga ierakstā mēģināšu šīs lietas izskaidrot un piemērot Latvijas gadījumam.
Latvijas sporta līdzjutējiem vārds "drafts" ilgu laiku bija un vēl aizvien ir kaut kas TĀDS – neizprotams, taču ļoti svarīgs rādītājs jauno talantu (pārsvarā - hokeja) vērtējumā. Ja esi draftēts, tātad esi "kings", ja neesi – "lūzeris". Viss vienkārši. Taču reāli nemaz tik vienkārši tas viss nav. Ir daudz un dažādi aspekti kāpēc konkrēta komanda draftē konkrētu spēlētāju. Šie parametri var būt visdažādākie – sākot no tīri sportiskiem, līdz tam kā potenciālais PRO līgu atlēts kontaktējas ar presi. Bet nu par visu pēc kārtas.
Vērtējot sportistu (jebkurā sporta veidā) skauti uzmanību pievērš nevis tam kā spēlētājs spēlē dotajā momentā, bet gan tam kāds varētu būt spēlētāja sniegums nākotnē. Jo tāpat ir skaidrs, ka tikai daži no sportistiem uzreiz ir gatavi spēlēt pie "večiem" (spēlēt, nevis piedalīties spēlē), tāpēc daudz svarīgāks ir "materiāls", nekā pašreizējā spēle. Un ar vārdu "materiāls" ir domāts viss – sākot no fiziskajiem rādītājiem līdz "trenējamības pakāpei". Kā jau minēju, tikai retais spēlētājs ir gatavs ienākt līgā uzreiz, tāpēc jaunie sportisti tiek ņemti kā "vairāku gadu projekti" un tieši šajos gados (parasti - trīs) viņiem ir jāsasniedz tas līmenis, kura dēļ viņš ir ņemts draftā. Šajā posmā tam kā atlētu var pārveidot par noteikta tipa spēlētāju ir ļoti liela nozīme, jo komanda nevar sastāvēt tikai no uzbrukuma "monstriem", vajadzīgi arī cita tipa spēlētāji.
Tāpat skauti un ģenerālmenedžeri (vēlākā posmā) vērtē sportista fiziskās spējas. Lai arī tas ne vienmēr attaisnojas (NBA un NFL šādi gadījumi ir katru gadu), taču sports vēl aizvien, tomēr, ir fiziskā spēka samērošanas līdzeklis. Un lielā sportistā šāda spēka ir (jābūt) vairāk. Tāpat tiek uzskatīts, ka šādi spēlētāji, pateicoties fiziskajām spējām ir vieglāk trenējami. Tiek uzskatīts, ka labi trenēti sportisti ir daudzpusīgāki spēlētāji un ja ne vienā pozīcijā, tad citā viņi spēs parādīt savas spējas. Diemžēl vai par laimi, taču vēsture rāda, ka tā nav, jo labi svaru zāles frīki ir, vairāk vai mazāk, svaru zāles frīki, bet sportā bez labi trenēta ķermeņa ir nepieciešama arī labi trenēta galva, domāšana.
Un tieši domāšana, spēlētāja personība ārpus laukuma ir trešais svarīgākais punkts, kas tiek vērtēts pirms katra drafta. Sportistam nav jābūt akadēmiski gudram (kaut gan tas nebūt netraucētu), bet gan gudram savā sporta veidā. Ir jāorientējas spēles shēmās, jāprot "nolasīt" pretinieku izdomātos gājienus, jāprot ātri reaģēt un pieņemt vienīgo pareizo lēmumu. Lai noskaidrotu kuram no potenciālajiem drafta kandidātiem ir šādas spējas, līgas, pirms atbildīgā pasākuma, organizē dažādus testus, kas arī nosaka gan spēlētāja kopējo intelekta līmeni, gan spēlētāja "sportisko intelektu". Tāpat neviena komanda savā sastāvā nevēlas spēlētāju, kurš žurnālistu un kameru priekšā sāks neadekvāti uzvesties, ne velti uzreiz pēc drafta, parasti, līgu vadības jaunajiem spēlētājiem organizē obligātos "labas uzvedības kursus", kur tiek stāstīts gan par to kā būtu jāuzvedas, gan par to, ko nekādā gadījumā nevajadzētu darīt.
Šis punkts, īstenībā, vietējiem sportistiem dod nelielu pārsvaru pār, teiksim, eiropiešiem (NBA/NHL gadījumā), jo, tā kā viņi ir "uz vietas", arī informāciju par viņiem var dabūt bez problēmām, kamēr eiropiešu un citu reģionu spēlētāji ir visai nezināmi "kadri".
Visbeidzot, izskatot iepriekšējos faktorus, komandu vadība pievēršas arī savai komandai. Un šeit tiek vērtēts pēc trijām pozīcijām, komandas vajadzības, labs spēlētājs vai nozīmīgas pozīcijas spēlētājs. Ar komandas vajadzībām viss būtu skaidrs – ja vienībai sastāvā ir "caurums", tad tas tiek "lāpīts". Taču problēmas sākas tad, kad komandām ir jāizvēlas starp vajadzībām un vēlmēm, t.i., kad nedraftēto spēlētāju sarakstā ir kāds labs spēlētājs, taču pozīcijā, kura komandā jau ir "aizņemta". Vai arī ir drafta listē spēlētājs, kurš spēlē "atslēgas pozīcijā" (katram sporta veidam, protams, tas ir individuāli). Un vairākumā gadījumu šādās situācijās komandas parasti izvēlas individuālos talantus, nevis komandas intereses, kas, jāteic, arī ir visai riskants gājiens.
Un tagad vēlētos pielīdzināt visu iepriekš rakstīto Latvijas situācijai. Tā kā, kopumā, lielais vairums no Latvijas sportistiem ir draftēti tieši NHL (Andris Biedriņš un NBA drafts kā vienīgais izņēmums), tad tieši šajā plāksnē tas arī tiks izskatīts.
90-to gadu sākumā – vidū draftētie hokejisti ir atsevišķs stāsts un tālākais teksts nebūs par viņiem, jo, pirmkārt, viņi bija PSRS sporta sistēmas audzēkņi, otrkārt, viņu meistarība bija tādā līmenī, ka citus nosacītos trūkumus tā pilnībā atsvēra. Lai gan arī tajā laikā varēja redzēt visas veiksmīgas drafta izvēles iezīmes.
Tā kā pēdējie pāris gadi Latvijas hokejam NHL drafta plāksnē ir bijuši "tukšie", tad daudzi jau sāk sist trauksmes zvanus – kas notiek, vai tiešām hokejisti ir kļuvuši sliktāki? Vai šie gadi ir sliktāki par tiem, kas savā laikā cīnījās par neizkrišanu uz IIHF junioru hokeja pagrabu? Atbilde ir pavisam vienkārša – nē, sliktāki viņi nav, taču nepiemēroti NHL hokejam gan. Un te nav runa pat par meistarības līmeni kā tādu (kaut gan, arī par to). Ja apskatās, kas iepriekšējos 10 gados tika draftēti, tad tie visi ir hokejisti ar "gaļu" - Jānis Sprukts, Agris Saviels, Juris Štāls, Armands Bērziņš, brāļi Rēdlihi, Lauris Dārziņš. Un lai gan Mārtiņš Karsums un Kaspars Daugaviņš nav tik masīvi, par "mazajiem" viņus nosaukt arī nevar. Kā ar masu ir pašreizējiem junioriem varēja redzēt uz vienaudžu fona pagājušā gada decembrī.
Otrs punkts ir spēlētāju atpazīstamība. Pašlaik vien daži no Latvijas jaunajiem talantiem (tiem, kas reāli var pretendēt uz draftu) spēlē ārzemēs, kamēr no tā sauktā Latvijas hokeja "jaunā viļņa", t.i., līdz šim pēdējiem draftētajiem NHL hokejistiem VISI pirms drafta jau bija paspējuši "atrādīties" ārzemēs, pie tam nevis tikai ārzemēs, bet gan Krievijā vai Kanādā. Un šādos apstākļos spēlētājs jebkurā gadījumā ir daudz vairāk atpazīstams (un par viņu var ievākt daudz vairāk informācijas) nekā spēlējot Latvijas čempionātā par kuru, atvainojos, bet nezin pat lielākā daļa no tiem, kas sevi sauc par Latvijas hokeja faniem.
Visbeidzot, trešais punkts, kas ir cieši saistīts ar otro, ir "trenējamības pakāpe". Eiropā spēlējošie jaunie talanti spēlē savā", eiropiešu, stilā un priekš tā paša NHL viņi ir ja ne jāmāca no jauna, tad jāpārorientē uz citu spēli, noteikti. Tieši tāpēc, šādos gadījumos priekšroka tiek dota vietējiem spēlētājiem, jo, pirmkārt, viņus nav kardināli "jālauž" (krievu jaunā talanta Ņiķitas Filatova gadījums kā piemērs) un arī par viņu spēles prasmēm, "trenējamības pakāpi" ir pieejama ne tikai informācija, bet arī konkrēti rādītāji. Latvijas hokejisti-drafta kandidāti, diemžēl, bet arī šajā pozīcija ir iedzinējos.
Taču, lai gan komandas seko šiem norādījumiem arī tām gadās daudz kļūdu jauno spēlētāju izvēlē, tāpēc nobeigumā gan gribētu citēt vienu Nacionālās futbola līgas sakautu: "Lai jaunos spēlētājums mēs vērojam un vērtējam ne pirmo gadu, mums aizvien nav 100% drošas formulas, lai mūsu paredzējumi piepildītos. Taču mēs esam ļoti tuvu tādas izstrādei". Un šie vārdi parāda tikai to, ka drafts ir laimes spēle ne tikai pašiem sportistiem, bet arī komandām.
+4 [+] [-]
+7 [+] [-]
+7 [+] [-]
+7 [+] [-]
Nezinu kā ar NBA, bet hokejā skautu organizācijām ir savi vietējie cilvēki Krievijā, Zviedrijā, Čehijā, Somijā, Slovākijā, Šveicē un Vācijā, kuri seko pastāvīgi visas sezonas garumā līdzi visiem labākajiem jaunajiem - attiecīgajās valstīs.
Īsteni "nezināmie" ir Latvijā, Baltkrievijā un pārējās valstīs.
Juri,
vēl varēji izkliedēt vienu mītu un pastāstīt, ka ne U20 (jo sevišķi), ne arī U18 PČ nav tā vieta, kur skauti meklē nākotnes talantus. Būtiskākais ir spēlētāja sniegums visas sezonas garumā un PČ ir tā vieta, kur tiek vērtēti jau iepriekš novēroti spēlētāji nevis meklēt jauni.
Un vēl varēji pastāstīt, kas tad par zvēru ir tas mistiskais "skauts" - piemēram, ka ir neatkarīgās skautu organizācijas (tādas kā ISS), kas nodarbojas ar spēlētāju meklēšanu/novērošanu un informācijas pārdošanu NHL klubiem (kuri pēc attiecīgās informācijas izvēlas sev tīkamos draftā) un NHL klubu skauti, kuru pamatuzdevums ir sekot līdzi jau sava kluba draftētajiem spēlētājiem.
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
P.s. ...taču uzslavējot Juri, varu teikt, ka šis gara darbs būtu pelnījis iekļūt drukātajā SA versijā (vairāk kā daudzi citi hokeja raksti) - priekš žurnāla gan šis ir ļoti labs.
[+] [-]
Tā kā šis raksts ir par draftu kā tādu, neatkarīgi no līgas (NBA/NHL/NFL/MLB utt.) un galvenajiem punktiem, kurus draftējot spēlētājus komandas vērtē, tad specifisku sporta veidu (hokeja) tikumus/netikumus neizskatīju, vienīgi kā Latvijas gadījumā, bet tas tāpēc, ka citu līgu draftos mūsējo praktiski nav.
Bet tēma, īstenībā, ir ļoti plaša tāpēc par to var rakstīt un rakstīt gan par pašu draftu kā tādu (turpinot), gan par konkrētu sporta veidu draftu īpatnībām, gan "blakuslietām" - skautiem, aģentiem, līgas menedžmentu utt. . Iespējams, kkad nākotnē tēma tiks paturpināta.
[+] [-]
[+] [-]
Man viens tāds jautājums mazliet oftopikā- kas pagaidām ir līderis cīņā par NHL 10tā gada 1. nr. pēc jūsu domām?
Nu favorīti protams ir Hals un Segvins, bet kkur netālu jāparādās arī Fovleram un Skinneram. Kā jūs uz doto brīdi sarindotu šos hokejistus.
[+] [-]
[+] [-]
-4 [+] [-]
[+] [-]
Daņiļičs, ja nemaldos, arī bija kkādu skautu pierakstu blociņos (vismaz, ja kko smagi nejaucu, 2003. gada vasarā bija tādas runas) no kkādiem ārzemju turnīriem.
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ziemeļamerikā spēlētājus vispār vērtē pēc sistēmas - fiziskie rādītāji vispirms un tikai tad skatās, ko viņš var vai nevar parādīt uz laukuma (jebkurā sporta veidā).
[+] [-]
+2 [+] [-]
Otrkārt, vai Tu vari pateikt kādu 1992.g.dz. latvieti, kurš šogad būtu jādraftē? Es, godīgi sakot, šobrīd nevienu tādu talantu neredzu...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tāpēc ir labi, ka Juris izveidoja šādu rakstu.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
"Nu visi šeit minētie mūsu puiši tika draftēti vairāk vai mazāk,bet tomēr uz personīgajiem kontaktiem balstīti"?
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Loģiski, ka kamēr spēlētāji Latvijā nav 1./2. drafta kārtas līmenī, tie nevienu skautu no Zviedrijas, Somijas vai Krievijas neinteresēs. Un tas ir diezgan loģiski - jo skautu ikdienas darbs sastāv no regulāras jauno prospektu vērošanas spēlēs un dažkārt pat treniņos. Iedomājies, kā tādam skautam tad regulāri būtu jābraukā uz Latviju kautkāda Jāņa, Pētera vai Jura dēļ, kurš labākajā gadījumā kandidētu uz drafta 5.-7. kārtu... nav loģikas.
P.s. ar federāciju tam sakars ir tik daudz, ka pie mums nav attīstīti vietējie bērnu un jauniešu čempji tādā līmenī, lai tie būtu interesanti skautiem. Kamēr tas tā nebūs, Kirovs var kaut uz galvas stāvēt - nekas šajā ziņā nemainīsies.
+1 [+] [-]
Par kvalitatīviem turnīriem (manis minētā vecuma) - ik pa laikam parādās jau info, ka Latvijas sīkie brauc uz neslikta līmeņa turnīriem Eiropā.
Un te būtu darbs hokeja dzīves organizētājiem - regulāri rīkot labāko (tieši labāko, nevis treneriem tuvāko) jauno hokejistu izbraucienus uz prestižiem turnīriem, lai atrādās.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ja tas tā ir - lai veicas, bet īsti ticami tas nešķiet.
[+] [-]
Tāds Andersons vairākus gadus atradās Zviedrijā skautu degungalā, tādu A.Džeriņu jau arī pamanīja - kā nekā CHL draftēja, taču viņa sniegums nebija tik pārliecinošs, lai būtu interesants NHL draftam.
Un kāpēc dāņus draftē katru gadu? Paskaties, kas viņi ir un no kurienes nāk! Tāds Boedkers 18 gadu vecumā uzreiz jau pēc drafta nospēlē visu sezonu NHL, tāds Ellers pirms drafta ir labākais zviedru U20 Superelites spēlētājs, Filips Larsens jau 17 gadu vecumā SEL aizvada gandrīz pussezonu... Kur mums ir tādu kadri? Mums labākais U18 spēlētājs Pelšs spēlē BAČā 4. maiņā... Kādas te vēl kādam no mūsējiem var būt izredzes uz draftu!
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Un to pierāda arī prakse, ka lielākoties pirmo triju kārtu spēlētāji visiem NHL skautiem ir zināmi jau labu laiku pirms drafta. Cita lieta, ka reālā (nozīmīgā) vērtēšana sākas aktuālajā gadā.
Un pie tā, ka uz vietējo Latvijas hokeju netiek pievērsta uzmanība "vainīgi" ir nevis Lipmans ar Zalteru, bet paši hokejisti, kuru, kā jau te 100 reizes ir konstatēts, NAV.
[+] [-]
Šodien Vipers tiks pieveikts!!!!
[+] [-]
[+] [-]
Par dimantiem... kā zināms arī dimantiem vajag atbilstošu fonu, lai viņi spīdētu. Amatieros uzspēlēt ir viens, bet spēlēt uz rezultātu konkurencē 100 uz vienu vietu - pavisam kas cits.
Sistēma? Protams, ir pie kā piestrādāt, taču principā, pa lielam ņemot, LHF (kā Latvijas galvenās hokeja dzīves vadītājas) uzdevums ir popularizēt sporta veidu, organizēt sacensības un veidot izlases, kas piedalās turnīros, nevis individuālu talantu atbalstīšana.
Neticēsi, bet visā pasaulē šādas "Rēdlihu ģimenes" ir. To pašu Krosbiju ģimenei visa dzīve bija pakārtota Sida hokeja gaitām jau no 8 gadu vecuma. Es nemaz nerunāju par tādiem kā Stāliem. Tā ir realitāte, nevis Latvijas hokeja īpatnības.
Protams, Latvijā jau visi grib dzīvot demokrātijā, taču saņemt komunisma soc. sistēmas labumus, diemžēl, tā nevar. Ir "mežonīgais kapitālisms", kur katram savas ambīcijas ir jāapmierina ar tiem resursiem, kas viņam ir. Sab. organizācijas (kā LHF) var tikai ik pa laikam atbalstīt labākos (kā jau minēju - ar, teiksim, izbraucieniem uz Eiropas labākajiem turnīriem).
Atbalstot talantu tiek uzturēts viena cilvēka hobijs un apmierinātas viņa ambīcijas. Vai valsts var to atļauties? Valstij ir jāatbalsta sporta popularizācija, pieejamība masās, nevis augstu sasniegumu sports. Un ja būs pirmais, tad arī sporta (atpazīstamības) un sportistu (kā augstu sasniegumu sporta "materiāla") līmenis valstī kopumā būs krietni labāks un tad var turpināt ņemties ar profesionālo sportistu audzināšanu.
Tā būs sistēma, nevis viena sporta veida (konkrētas cilvēku grupas) naudas "kačāšana" no valsts.
[+] [-]
/gads; kopējais drafta nr.; vārds; klubs/
2006.g. Nr.91. Kaspars Daugavins "Ottawa Senators"
2006.g. Nr.200. Arturs Kulda "Atlanta Trashers"
2005.g. Nr.91. Oskars Bartulis "Philadelphia Flyers"
2004.g. Nr.64. Martins Karsums "Boston Bruins"
2003.g. Nr.255. Raimonds Danilics "Tampa Bay Lightning"
2003.g. Nr.268. Lauris Darzins "Nashville Predators"
2002.g. Nr.119. Jekabs Redlihs "Columbus Blue Jackets"
2002.g. Nr.154. Krisjanis Redlihs "New Jersey Devils"
2002.g. Nr.155. Armands Berzins "Minnesota Wild"
2001.g. Nr.269. Juris Stals "New York Rangers"
2000.g. Nr.63. Agris Saviels "Colorado Avalanche"
2000.g. Nr.234. Janis Sprukts "Florida Panthers"
1999.g. Nr.127. Kaspars Astasenko "Tampa Bay Lightning"
1999.g. Nr.264. Georgijs Pujacs "Boston Bruins"
1995.g. Nr.230. Karlis Skrastins "Nashville Predators"
P.S. Ivanans bez drafta.
[šķiet neviens nav izlaists.]
Avots: NHL Official Guide & Record Book 2010.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
nu jau Tu te pasakas stāsti....
Tāds Andersons vairākus gadus atradās Zviedrijā skautu degungalā, tādu A.Džeriņu jau arī pamanīja - kā nekā CHL draftēja, taču viņa sniegums nebija tik pārliecinošs, lai būtu interesants NHL draftam.
Tur jau tā lieta,ka Andersons vairākas sezonas spēlēja skautu degungalā un bija viens no labākajiem aizsargiem pat zviedru vidū, pie tam Andersonam jau tajā laikā bija zviedru skauts.Diemžēl zviedriem nav vajadzīgi nekāda līmeņa svešzemju jaunie talanti.viņi knapi tiek galā ar savējiem.Es Andersonu uzskatu par vienu no jaunās paaudzes talantīgākajiem un spējīgākajiem aizsargiem.Ne velti viņam vienīgajiam izdevies 19 gadu vecumā iekļūt un noturēties čehu extralīgā jau 4 sezonas.
Nosauc man kaut vienu no mūsu puišiem,kurš NHL draftā ir iekļauts bez personiskajiem kontaktiem,(kas patiesībā nemaz nav slikti).protams,ka te nav runa par pazīšanos tieši NHL,bet gan par noejamo ceļu līdz draftam.
[+] [-]