Vārtsargu kautiņš: Voris par dūru kaujām un vēlmi izsisties augstāk

Pirms pusotras nedēļas "DVTK Jegesmedvek" savā laukumā uzņēma Ungārijas un Rumānijas apvienotā čempionāta ("Erste Liga") līdervienību "Budapest Jegkorong Akademia". Vārtsarga Jāņa Vora komandai tā bija pirmā mājas spēle kopš septembra beigām, taču laukumā trūka vajadzīgās dzirksteles – laukuma saimnieki pēc divām trešdaļām atradās iedzinējos ar 0:3. Dodoties uz ģērbtuvēm, Voris nolēma izspēlēt savu kārti, kas pārauga kautiņā.

"Pretinieku vārtsargs slidoja man garām. Džeks labi spēlēja, tāpēc gribējās viņu pakaitināt – drusku uzsitu ar plecu. Domāju, pasmiešos, bet viņš baigi aizsvilās un uzreiz ar cimdu iedeva pa ķiveri. Tālāk nebija divu domu," stāstīja Voris. Viņš uz notikušo var atskatīties ar smaidu, jo lielāka skāde tikusi pretiniekam. "Pirmā reize, pieredze smieklīga. Biju iedomājies, ka nemaz nevar tik labi rokas izmest ārā no formas. Bet pāris sitienus labi trāpīju. Viņš man vienu reizi iedeva pa aci, bet tas sīkums – viņam bija pārsista acs un galva."

"Gribējās iedot komandai emocijas. Trešajā periodā uz ledus iznāca pavisam cita komanda – džeki lidoja, bija momenti, bija iespējas pat izlīdzināt. Treneris paslavēja un piebilda, ka, lai uzvilktu pārējos, kādam spēlētājam to vajadzēja izdarīt, bet nu ne jau vārtsargam. Teica, ka tas parāda manu raksturu un vēlmi cīnīties par uzvaru. Arī citās spēlēs sadusmojos un ģērbtuvēs teicu, ka neesmu šeit ieradies zaudēt."

Leduslāči saspringtajā – otro no septītās vietas šķir četri punkti – desmit komandu līgā ieņem trešo vietu. Voris ir neapšaubāms komandas pirmais numurs – viņš sācis deviņas no desmit spēlēm, atvairot 93,1% metienu.

Pie līguma Ungārijā viņš tika vasaras vidū. 2020./21. gada sezonu Voris sāka Dānijā, bet pēc tam pievienojās Rīgas "Dinamo". Nākamajā vasarā vārtsargs devās uz Ukrainas spēcīgāko klubu Doneckas "Donbass", bet sezonu noslēdza Latvijas čempionātā, pārstāvot "Mogo"/LSPA.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika veiktas izmaiņas Sporta likumā, sportistiem un treneriem ne tikai liedzot dalību Krievijas un Baltkrievijas rīkotās sacensībās, bet arī aizliedzot sadarboties ar krievu un baltkrievu aģentiem. Grozījumi skāra arī Vori, kurš pēc izmaiņām vienojās ar pašmāju aģentu Rūdolfu Neretu. "Apsolīja, ka Eiropā kaut ko atradīs. Vasaras sākumā zvanīja un teica, ka ir piedāvājums no Ungārijas. Pirmā reakcija: kas ir Ungārija hokeja kartē? Taču – parunā ar vienu, otru, trešo, noskaidro par klubu, par hokeja līmeni. Domas mainījās."

Salīdzinot līmeņus, Voris norādīja, ka vislabākais hokejs spēlēts Dānijā, bet Ungārija liekama priekšā Ukrainas čempionātam, kur viņš pie teikšanas tika vien mačos pret otrā ešelona komandām. "Spēlēju pret 15 gadīgiem puišiem, pa spēli bija desmit metieni. Ja tiktu laukumā pret normālām komandām, tagad dziedātu citu dziesmu, bet priekšā bija NHL un "Dinamo" spēlējušais Andrejs Makarovs. "Donbass" sastāvā neizbaudīju hokeju, drīzāk atsitu numuru."

"Ungārijā rezultātu taisa pirmās divas maiņas, ko lielākoties veido ārzemnieki. Vietējie parasti spēlē zemāk sastāvā. Šogad vairs nav leģionāru limita. Līmenis tiešām nav slikts – ātrs, tehnisks hokejs, pilnas tribīnes. Patīkami, ka ir intriga – nav tā, ka izej un zini, ka šodien zaudēsi. Katrs var uzvarēt katru. Protams, ir klubi, kuriem naudas ir piecreiz vairāk nekā citiem, bet tāpat – nezini, kas uzvarēs čempionātā," sacīja Voris.

Nākamajā pavasarī Ungārijas izlase atkal spēlēs pasaules čempionāta augstākajā divīzijā, dodoties uz Tamperi. Maija sākumā izdevās pārspēt Lietuvu, Dienvidkoreju un Rumāniju, vienīgo zaudējumu piedzīvojot pret slovēņiem. Ceļazīmi uz augšu ieguva divas labākās komandas. Iepriekšējo reizi ungāri spēcīgāko valstsvienību sabiedrībā spēlēja 2016. gadā, kad ar 5:2 pieveica Baltkrieviju, taču izlidoja no augstākās sabiedrības.

"Erste Liga" veido septiņas komandas no Ungārijas un trīs no Rumānijas. Tieši rumāņu komandas tiek uzskatītas par turnīra bagātākajām, pašiem labākajiem spēlētājiem maksājot ap desmit tūkstošiem mēnesī. Voris norādīja, ka viņš finansiālos jautājumus nostūmis otrajā plānā, domājot par izaugsmes iespējām. "Naudas ziņā piedāvāja apmēram to pašu, ko Latvijā. Tā ir vidējā summa Eiropas līgās, kas neatrodas pašā augšgalā."

"Jau pirmā telefona saruna ar galveno treneri lika noprast, ka viss ir pa nopietno. Ja komanda nedomātu par izaugsmi, tad šeit nebūtu psihologa. Pats neesmu bijis, bet reizi vai divas mēnesī ir sesijas visai komandai kopā. Cik esmu parunājis, tad džeki ir priecīgi un saka, ka psihologs esot ļoti vajadzīgs. Par brīvu ir arī frizieris un zobārsts. Vārtsargu treneris ir jauns džeks, kurš arī grib sevi pierādīt un iegulda smagu darbu. Kad runāju ar treneri, viņš uzreiz pateica: "Nevis gribu, bet sagaidu, ka tu būsi pirmais numurs." Pagaidām viss iet pēc plāna," priecājās Voris.

No 2018. līdz 2021. gadam "DVTK Jegesmedvek" vietējo līgu bija nomainījusi pret dalību Slovākijas Ekstralīgā. Miškolca atrodas tikai 50 kilometru attālumā no robežas un 80 kilometrus no Slovākijas pilsētas Košices, kamēr pie rumāņiem jābrauc puse diennakts. Taču pēdējos gados finansējums krities, tāpēc nācies atgriezties Ungārijas un Rumānijas līgā. Tiesa, plāns par atgriešanos Slovākijā nav izmests laukā – tikai iesaldēts.

Arī pārbaudes spēles pirms sezonas sākuma aizvadītas pret Slovākijas klubiem. Voris atklāja, ka Ekstralīga ir nākamais līmenis, uz kuru viņš cer pārcelties. "Visas četras pārbaudes spēles pret slovākiem, manuprāt, aizvadīju ļoti labi. Varbūt iekritu acīs kādam trenerim, skautam, aģentam. Zinu, ka cilvēki no Slovākijas brauc skatīties līgas spēles. Noteikti gribētos kāpt augstāk. Jo vairāk spēlēšu, jo ātrāk tas izdosies."