Hokeja netīrā veļa: Žuļiks žuļikam nu draugs...

Ja es būtu Kirova sieva...

Ja es būtu Kirova sieva vai vismaz dēls, es Hokeja federācijas prezidentam ieteiktu vispirms iekost sev mēlē, pirms ļaut no mutes izplūst artikulētām skaņām. To LHF prezidentam arī pateicu pēc 12. februāra preses konferences, kas bija paredzēta kā iepazīšanās ar Latvijas izlases galveno treneri Leonīdu Beresņevu, bet izvērtās par Lipmana 15 minūšu bezdomas lekciju, cik stulbi ir Latvijas žurnālisti, it sevišķi Ēriks Strauss, kuram vispār neesot smadzeņu. Tā kā nebiju lasījis kolēģa rakstu un nevarēju viņu nedz aizstāvēt, nedz nosodīt, ap kādu Kirova runas plūdu desmito minūti izgāju priekštelpā. Un nedzirdēju, cik mums "Dinamo" pārmaksāti spēlētāji: vienam maksājot aš 400 000 eiro, bet... atdeves nekādas. Pārskrejot izlases ne-kandidātu sarakstu, protams, atrodu, ka šis hokeju neprotošais hokejists Kirovam pateicis sveiki. Pieklājīgi un bez plašiem komentāriem, kā latviešu inteliģentam pieklājas.

Nu, lūk! Stāvot pašizraidītam priekštelpā, man atkal džinkstēja ausīs. Dziesmu neatceros, bet, zinot, ka jebkurā publiskā pasākumā Lipmans kritizē, cik valsts skopa hokeja atbalstīšanā, radās doma apskatīties, cik tad tā Latvija skopa un Lipmana kungs devīgs. Nekā personīga. Tikai LHF finanšu atskaites. Laikam jau Lipmans nebija lasījis marta "Sporta Avīzi", jo Latvijas Olimpiskās komitejas asamblejā atkal brēca par slikto Latviju. Un tika iesēdināts peļķē - sporta ierēdnim Severam debašu daļā uzrādot visiem, cik valsts "skopa".

No 2014. gada eiro, pirms tam lati.

Vai ar šo skaitļu virteni es aicinu, ka Kirovam jāaiziet? Nē, cienījamie lasītāji. Kā jau kādreiz esmu teicis, tad ir trīs varianti, kā Latvijas Hokeja federācija var tikt pie jauna prezidenta:
1) Kirovs nomirst (to viņam nenovēlu!);
2) izaudzis jaunais briedis, kurš nobada Kirovu (kaut kā neredz);
3) Kirovs pats aiziet no prezidenta pienākumu pildīšanas.

Par trešo punktu LHF prezidents pēdējā pusgada laikā šad tad ierunājas, bet principā prezidentu jebkurā sabiedriskajā organizācijā - biedrībā - ievēl tās biedri. LHF to ir 40. Un nelīdz nekādas protesta akcijas, atklātās vēstules vai palīdzības lūgšana Barakam Obamam. Kā biedri lems, tā dzīvosim!

Komunikācija: klasiskie klusie telefoni

Žurnālisti, kā likums - pasaules čempionātos izlases ģērbtuvēs neuzturas, tāpēc saku pavisam atklāti: es nezinu, ko pērn Prāgā LHF prezidents apsolīja komandai un ko nav izpildījis. Ja jau Sprukts un Mārtiņš Cipulis saka, ka kaut kādi parādi palikuši, man vairāk gribas ticēt viņiem. Bet nosaukt Spruktu par žuļiku: "Sprukts ir žuļiks, jo pats šosezon ir ļoti sliktā formā, bet, lai nespēlētu un neizgāztos, atrod citus vainīgos, padarot viņus par muļķiem. Tas, kā viņš nospēlēja pērn čempionātā, bija drausmīgi, bet vienalga par 13.vietu samaksāju prēmiju, jo tāda bija vienošanās ar komandu. Tās neizmaksāju tikai tiem, kas nepiedalījās nevienā spēlē." (LETA)

Es būtu ļoti apvainojies, ja kāds mani sauc par žuļiku. Varbūt paskatītos, cik maksā laba advokāta pakalpojumi... Un vispār tas nav labais tonis: vienas organizācijas biedriem komunicēt ar mediju starpniecību. Galu galā bija taču tā saucamās komandas saliedēšanas vakariņas, kurās neapmierinātie varēja izteikt savas domas. Ak, jā: Sprukts tad vēl spēlēja Slovākijā. Nu tad varēja savas vēlmes pateikt draugam Jurim Štālam, kurš šopavasar atbildot par Eiropā spēlējošo aicināšanu uz Latvijas izlasi.

Te vieta mazai replikai. Nezinu, kurš vainīgs, kurš nevainīgs, bet izlase trenējas otro nedēļu, taču nekur nav redzēti kandidātu vai nekandidātu saraksti. Nezinu, kā jūtas Koba Jass, kurš ieradās uz 21. marta treniņu, būdams... nekandidāts. Tāpat man nav skaidrs, kurš ir Latvijas izlases ģenerālmenedžeris un kurš nav. Ja medijos laiku pa laikam parādās, ka GM ir Štāls, tad es tam ticu... Un klausos, ko stāsta Štāls. Ja GM ir Māris Baldonieks, tad es ieklausos viņā: Kopā ar viņu spēlēja centra uzbrucējs Jānis Sprukts (12 mačos trīs vārti un trīs piespēles) un Mārtiņš Cipulis (divi vārti un četras piespēles), taču Latvijas izlases ģenerālsekretārs Māris Baldonieks sarunā ar Sportacentrs.com lika noprast, ka viņi neiederas Beresņeva modelī. "Katram ir savs laiks un sava vieta," pauda Baldonieks.

Arī TV "Panorāma" skrejošā slejā to tiražē, bet nākamajā dienā Sportacentrs.com "Štāls norādīja, ka treneru korpuss vēlreiz apspriežas par Mārtiņa Cipuļa kandidatūru, kamēr Jāņa Sprukta situācijā iznākums gaidāms pēc svētkiem."

Kas i? Štāls ar Baldonieku (vai otrādi!) vispār nekomunicē? Skaidrs, ka Cipuļa vietā būtu apvainojies, jo sliktas komunikācijas dēļ iznāk, ka Mārtiņš arī atteicies spēlēt Latvijas izlasē. Kas nav taisnība. Cipuli šogad uz izlasi neaicina... Bet tad kādam jāprot to solīdi un pieklājīgi pateikt. Un vēlams vispirms spēlētājam. (Aū, Juri!) Ja cienam hokejistus, kuri izlasei nekad nav atteikuši... Nevis vienu puspatiesību lipinām klāt otrai.

Jā, Sprukts atteicies. Kā man skaidroja Leonīds Beresņevs, viņam bijusi vēlme ar nopietnu gatavošanos un pasaules čempionātu varbūt izmainīt Sprukta spēlētāja karjeru, bet... Oskara Bārtuļa atteikums man likās diezgan neveikls. Manuprāt, pietiktu ar vienu teikumu - klubs neiesaka spēlēt izlasē.

P. S. Demokrātijas apstākļos Lipmans vai jebkurš spēlētājs, protams, var runāt, ko vēlas. Taču laikam nevajadzētu nolaisties tik zemu, ka uz sētas parādās uzraksti: "Jānis - mauka! Nē - Kirovs mauka!" Tiem, kas grib spēlēt pasaules čempionātā (un tādu ir daudz!), tas noteikti nevairo cīņasgribu un patriotismu.