Trīs sezonas Japānā, atgriešanās mājās un savainojums jau otrajā spēlē

Eksotika vairāk nekā astoņu tūkstošu kilometru attālumā. Japāna, kas sastāv no turpat septiņiem tūkstošiem salu, cilvēkus piesaista ar citādo un kontrastējošo. Uzlecošās saules zemē pēdējos gados laimējies nonākt vairākiem Latvijas hokejistiem, kuri paši to nodēvējuši par profesionālu tūrismu – labi apmaksāta karjera un iespēja iepazīt citādo. Viens no viņiem – vārtsargs Jānis Auziņš.

Viņš iepriekšējās trīs sezonas sargāja "East Hokkaido Cranes" vārtus, bet tagad pieņēmis lēmumu atgriezties mājās. Rīgas "Dinamo" vārtsarga Auziņa sezonas ievads bijis kontrastējošs. Pirmajā spēlē viņš atvairīja 34 no 35 metieniem un kaldināja uzvaru viesos pret pērno čempioni "Zemgali"/LLU (2:1 pagarinājumā), bet trīs dienas vēlāk iedzīvojās savainojumā.

Mājas duelī pret "Mogo"/LSPA viņš otrās trešdaļas vidū izgāja no vārtiem, lai apturētu ripu, bet atgriežoties neveikli pakrita un savainoja ceļgalu. Centies turpināt spēli, Auziņš drīz pēc tam paprasīja nomaiņu. Viņam pametot laukumu, rezultāts bija 0:0, pateicoties Auziņa 17 atvairītajiem metieniem. Bez viņa "Dinamo" neizturēja pretinieku spiedienu un zaudēja ar 1:5.

"No sākuma likās, ka kāds uzsita pa kāju un tāpēc nokritu, bet pēc tam apskatījos, ka neviens pat nepieskārās. Laikam neizturēja kāds muskulis, un kāja aizgāja lejā. Dzirdēju krakšķi un uzreiz sapratu, ka nebūs labi. Iepriekš bijušas visādas traumas, bet tik traki nesāpēja," stāstīja Auziņš. Cietušas ceļgala mediālās saites, kas liegs laukumā doties vēl vismaz divas nedēļas. Tādējādi atlabšana kopā prasīs mēnesi.

Lēmumu par atgriešanos Latvijā vārtsargs kopā ar sievu pieņēmis jau pagājušās sezonas vidū, taču ar komandas meklēšanu nav aizrāvies. "Bija diezgan liela neskaidrība – līdz jūlijam nezināju, ko darīšu un kā darīšu. Bija ilgs apdomu periods, bet pēc trīs gadiem Japānā uz ārzemēm nevilka. Gribējās atpūsties mājās," pauda Auziņš.

Vasaras vidū viņš sazinājies ar Maksimu Širokovu. "Teica, ka, iespējams, būs kaut kāda komanda. Lai nāku trenēties," stāstīja vārtsargs. Pagājušajā sezonā Širokovs bija "Olimp/Venta 2002" galvenais treneris, kurš sezonas izšķirošajos notikumos arī pats cīnījās uz ledus.

Vasarā komanda mainīja nosaukumu un kļuva par Rīgas "Dinamo", bet sezonas priekšvakarā Maksims kopā ar brāli Alekseju pēc nesaskaņām ar komandas vadību tika pastumti malā. Viņu nokomplektētā komanda turpina spēlēt un uzvarējusi trijās no pirmajām četrām spēlēm.

Auziņš Latvijas čempionātā iepriekšējo reizi spēlēja 2018./19. gada sezonā, kad "Prizma" svinēja 20 gadu jubileju un piesaistīja vairākus līderus, lai iesaistītos cīņā par zeltu. Izdevās sasniegt pusfinālu. Vasarā Auziņš saņēma piedāvājumu no bijušā hokejista Henrija Uzrauga, kurš "East Hokkaido Cranes" bija pievienojies kā treneris – vēl pirms Alda Girgensona, kuram asistēja.

"Ja godīgi, jau biju vienojies ar citu komandu – jau bija izprintēts līgums. Piezvanīja Henrijs un pajautāja, vai negribu braukt. Satikos ar kluba īpašnieku, un mani pārliecināja," stāstīja Auziņš. "Cranes" īpašnieks precējies ar latvieti no Daugavpils un bijis itin biežs viesis Latvijā.

"Japānas līgā maksā diezgan labi, plus vari apskatīt valsti. Ar sievu trīs gados izbraukājām visu Hokaido salu," stāstīja Auziņš. Lai gan Japānas teritorijā ietilpt gandrīz septiņi tūkstoši salu, 97% no teritorijas aizņem četras lielākās. Hokaido ir otrajā vietā. Tās centrs ir divu miljonu pilsēta Saporo.

Algu līmeni Auziņš salīdzināja ar Kazahstānu, kas pēdējo desmit gadu laikā Latvijas hokejistiem bijis populārs galamērķis. "Tāpēc hokejisti grib uz Japānu. Dienvidkorejā algas ir vēl lielākas. Skaidrs, ka mēs nebraucam celt savu līmeni. Jā, attieksme ir profesionāla – masieris, ārsts, ekipējuma menedžeris, viss nodrošināts. Taču pārsvarā hokejisti brauc, lai redzētu Japānu un nopelnītu naudiņu."

Viņš norādīja, ka Japānas komandu līmeni varētu pielīdzināt Latvijas čempionāta vidusmēra komandām, taču ar vadošajām vienībām tās nespētu konkurēt. "Viņi mēģina spēlēt ziemeļamerikānisku hokeju – iemet ripu zonā un tad met pa vārtiem no visiem stūriem. Var būt daudz negaidītu metienu. Nav nekādas baigās saspēles, nav pats taktiskākais hokejs. Viņi slido ātri, bet dažreiz par daudz – tur, kur varētu piebremzēt un pagaidīt. Ir arī individuāli spēcīgi hokejisti, kuri spēlē Japānas izlasē."

"Latvijā vari vairāk lasīt spēli un zini, ka neviens no stūra nemetīs pa vārtiem, ja vien kāds neatradīsies vārtu priekšā. Japānā visu laiku jābūt gatavam. Man labāk pie sirds iet Latvijas hokejs – saspēles padara visu interesantāku," vērtēja Auziņš, kurš 2018. gada novembrī debitēja Latvijas izlasē un valstsvienībā aizvadījis divus mačus.

1949. gadā izveidotā "Cranes" komanda apdzīvo halli, kurā ir vietas trīs tūkstošiem līdzjutēju, un Auziņš lēsa, ka pirms pandēmijas uz mačiem nākuši vairāk nekā divarpus tūkstoši. Taču pēdējos gados objektīvu iemeslu dēļ aina bijusi citāda. Tāpat vienību piemeklējušas finansiāla rakstura problēmas – kavējušās algas, kas gan beigās vienmēr izmaksātas.

"Japānā cilvēki vienmēr smaidīs. Vienalga, patīc vai nepatīc, bet viņi smaidīs. Ēdiens ir nenormāli labs, dzīvošanas apstākļi arī. Man patika viss. Vienīgais trūkums – ļoti tālu prom no mājām," stāstīja Auziņš. Viņš gan norādīja, ka pareizā piedāvājuma gadījumā būtu gatavs atgriezties.

Latvijas čempionātā vārtsargs nolēmis uzkavēties uz vienu sezonu, bet pēc tam skatīsies aiz robežas. Pirmo piedāvājumu Auziņš jau saņēmis, bet sezona vēl ir gara.

"Optibet" hokeja līgas regulārās sezonas spēles skatāmas portālā Sportacentrs.com un kanālā TV4