LHF ģenerālsekretārs: "No Lietuvas klubiem vismaz vienā ziņā varam pamācīties"

Par "Optibet" līgas nākotni un nākamās sezonas dalībnieku sastāvu tiks runāts pēc sezonas beigām, taču sagaidāms, ka visi trīs Lietuvas klubi - "Energija", "Punks" un "Kaunas City" – gatavi startēt arī nākamsezon. Tāpat pastāv nosacīta interese no Igaunijas klubiem, taču šajā sakarā svarīgi būs arī organizatoriskie jautājumi, proti, Lietuvas klubiem veikt regulārus izbraukumus uz Igauniju tomēr būs krietni sarežģītāk nekā uz Jelgavu, Liepāju, Rīgu un Daugavpili, skaidroja LHF ģenerālsekretārs, uzsverot, ka līga nākotnē jebkurā gadījumā rēķinās tikai ar pilntiesīgu dalībnieku uzņemšanu: "Nekādus hibrīdgadījumus, kad aizvada nepilnu sezonu, mēs neizskatām."

Visi trīs Lietuvas klubi regulāro sezonu pabeidza gandrīz vienā līmenī, savā starpā sadalot sesto līdz astoto vietu kopvērtējumā, kur no Latvijas komandām apsteidza tikai "Dinaburgu". "Kaunas" iekrāja 27 punktus, "Energija" tika pie 26 punktiem, kamēr "Punks" bija 24 punkti. Ja skatās tīri punktu izteiksmē, tad Lietuvas klubi nebija nemaz tik tālu no HS "Rīga" (33 punkti) un "Prizmas" (38 punkti), turklāt "Kaunas" gandrīz vai tika OHL pusfinālā, izšķirošajā ceturtdaļfināla spēlē piekāpjoties Rīgas "Dinamo". Tas gan, protams, lielā mērā saistīts ar to, kādu pretsparu šobrīd spēj piedāvāt "Dinamo" brendu nesošā komanda.

"Runājot par cerēto un sagaidīto no Lietuvas klubiem, vispirms tomēr jāņem vērā situācija iepriekšējā starpsezonā, kad LHF bija pamatotas bažas par to, ka vietēja līga paliks ar pavisam mazu klubu skaitu, un tas bija iemesls, kādēļ lūkojāmies ārzemju virzienā," norādīja Roberts Pļāvējs. "No Lietuvas Hokeja federācijas bija patiesa interese par savu klubu integrēšanos mūsu hokejā, kā nekā, ideja par Baltijas līgu cirkulēja jau arī iepriekš."

"Protams, apzinājāmies, ka klubu līmenis ir atšķirīgs, tāpēc varbūt arī negaidījām no Lietuvas klubiem nekādas milzu lietas, un šīs atšķirības iezīmējās jau sezonas sākumā," teica Pļāvējs. "Te gan jāņem vērā, ka Lietuvas klubi parasti sezonu sāk vēlāk un šoreiz viņiem sanāca sākt sezonu praktiski bez pirmssezonas sagatavošanās. Kopumā rezultāti droši vien sezonas mērogā bija paredzami, taču Lietuvas komandas parādīja, ka var iekost arī Latvijas spēcīgākajām komandām, kā arī parādīja, ka tām ir potenciāls savu līmeni paaugstināt."

Līmeņa paaugstināšana profesionālajā sportā gandrīz vienmēr saistīta ar finansiālo līdzekļu pieaugumu, un šajā ziņā Lietuvas klubiem pirmā sezona Baltijas līgā varētu kalpot kā labs arguments turpmākajā attīstībā. Pļāvējs norādīja, ka zināms, ka atsevišķiem Lietuvas klubiem jau šosezon izdevies panākt vienošanos par labākiem finansiālajiem nosacījumiem nākamajai sezonai.

"Tāpat vēlos atzīmēt, ka ir vismaz viena lieta, par kuru Lietuvas hokeja klubus noteikti var uzslavēt," teica LHF ģenerālsekretārs. "Tas ir darbs ar līdzjutējiem un fanu kultūra. Jā, esam viņiem priekšā sportiskajā ziņā, taču Lietuvas klubi parādījuši ļoti labu darbu spēļu organizēšanā, proti, kā viņi apbūvē hokeju un padara to par interesantu pasākumu. Spēles Lietuvā bija labi apmeklētas, tajās notika izklaidējoši pasākumi, un domāju, ka tā ir tēma, kurā arī mūsu valsts klubiem ir, ko mācīties. Tāpēc arī uzskatu par plusu šo kopīgo pieredzi, kas palīdz salikt spēkus kopā."

To gan nevarēja teikt par pašu sezonas sākumu, kad Lietuvā rīkotajām spēlēm bija vairākas organizatoriskas problēmas, un Pļāvējs neslēpa, ka pirmie mēneši bija izaicinājums: "Taču diez gan ātri konstatējām problēmas un sapulcinājām klubu direktorātu, kur izteicām rājienu un aicinājām uzlabot lietas. Un šeit vēlētos teikt, ka sezonas gaitā Lietuvas klubi parādīja iniciatīvu un motivāciju piestrādāt, un šīs problēmas tika labotas un sakārtotas, un sezonas otrajā pusē visi standarti par laukuma kvalitāti un aprīkojumu bija izpildīti."

Viena lieta, ko sezonas laikā vairs nevarēja mainīt, bija turnīra formāts, un Pļāvējs atzina, ka no sportiskās puses risinājums, ka izslēgšanas spēles sasniedz astoņi no deviņiem klubiem, nebija tas labākais. Lai nākamsezona būtu četri pilni ceturtdaļfināli, noteikti nepieciešams plašāks dalībnieku sastāvs regulārajā sezonā, bet par to konkrētās nianses varēs runāt starpsezonā, viņš norādīja.

"Šī sezona tomēr ir nosacīts eksperiments, tādēļ arī bija šāds lēmums par izslēgšanas spēļu formātu," teica Pļāvējs. "No sportiskākā viedokļa tas nebija veiksmīgākais risinājums, jā. Atminos, ka domas par to dalījās, taču, kā vairums, ieskaitot federāciju, lēma, tā arī tika izdarīts. Bet nu skaidrs, ka sportiskajai intrigai par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs vajadzētu būt lielākai."