Ankipāns: saruna ar Dzierkalu, Ullstrema slimība un duelis pret Znaroku

Karstā tēma – ko pārrunājāt ar Mārtiņu?
Parunājām, ka dzīvē lietas mainās. Teiksim tā – ir jāstrādā, lai sasniegtu savus mērķus.

Pie kopsaucēja nonācāt?
Nav jau, kur nonākt. Vai nu viņš grib strādāt un kļūt par hokejistu, vai arī nē.

Bet laikam pirmo reizi redzu, ka visi treneri sanāk uz sapulci, lai aprunātos ar spēlētāju, kurš nav komandā...
Mēs uzklausījām viņa domas. Kā viņš sevi redz vispār.

Tā bija viņa paša iniciatīva šeit atbraukt?
Jā, viņa aģenta iniciatīva.

Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā varam gaidīt jaunumus?
Nē, absolūti nē. Tur situācija ir ļoti vienkārša. Komanda gatavojas, fiziskais stāvoklis pilnīgi noteikti ir pavisam citā līmenī. Jaunajiem ir tā, ka atnāc, tev ir spēks, vari nospēlēt nedēļu uz emocijām. Pēc tam iestājas nogurums, fiziski paliec lēnāks, nespēj laukumā izdarīt to, ko gribi tu un grib treneris. Sākas nervozitāte, pārliecības zušana. Tāpēc mēs šeit vasarā trenējamies. Amerikā ir mazliet citādi – viņi caur spēlēm iegūst formu. Viņiem ir tik gara sezona, ka tur var izspēlēt divus turnīrus, un "play-off" komandas jau pirms tam ir vairāk vai mazāk zināmas.

Pagājušajā gadā Mārtiņš pievienojās Latvijas Dzelzceļa kausa laikā, un bija redzams, ka sezonas sākumā viņam ir nepieciešams laiks, lai ieskrietos.
Jā, bija tā. Man nav nekādu pretenziju pret viņu – jau no laika, kad vēl junioru izlasi trenēju, viņš ir viens no maniem mīļākajiem spēlētājiem. Tur daudz viņu biju. Gan tas pats Balcers, Zīle, Rubīns, Čukste. 97. gadi spēlēja pie 95. gadiem. Es labprāt viņam palīdzētu, bet pats saproti, kā dzīvē ir – jāgrib pašam.

Jautāšu tieši – viņš šosezon varētu spēlēt "Dinamo"?
Viss ir viņa rokās. Tad ir jāsāk strādāt. Hokejs ir komandas sporta veids. Nav tā, ka atnāks viens burvju onkulis un sametīs golus vai vārtsargs visu noķers. Ir uzbrucēji, kuri veido rezultātu. Ir uzbrucēji, kuri aizsargājas. Tiklīdz kolektīvs kļūst monolīts, veidojas rezultāts, un mēs uz to strādājam ļoti daudz jau otro gadu. Šovasar esam vēl stiprāk tam pievērsuši uzmanību. Man jau daudzi aģenti zvana un piedāvā spēlētājus, mēs te ilgi varētu spriest. Ja viņš nebūtu vietējais puika, laikam mēs nemaz nerunātu [ar viņu].

Šodien uz ledus nebija Dāvida Ullstrema.
Viņš aizbrauca pie ārsta uz pārbaudi. Tur nav nekādas traumas. Tikai apaukstējies, klepus. Cik ilgā laikā klepus pāriet... Vienam ātrāk, vienam lēnāk. Bet esmu 100% pārliecināts, ka viņš būs pirmajā spēlē.

Komandā ir divi spēlētāji ar pārbaudes laika līgumiem – Kristaps Nazarovs un Deivids Sarkanis. Līgumi ir līdz augusta beigām. Gala lēmums ir pieņemts?
Mums vēl ir dažas dienas, bet jā – viens no viņiem paliks. Kad būs oficiāli, tad pateiksim.

Pieņemu, ka Sarkanis paliek.
Silts, tā varētu teikt.

Dzelzceļa kausā četrās spēlēs tika ielaisti četri vārti. Vieni no tiem – pēdējās sekundēs pret Kazaņas "Ak Bars". Kur slēpjas panākumu atslēga?
Komandas darbs, tikai un vienīgi. Ja pretinieks met pa mūsu vārtiem, tad kaut kas ir noticis pirms tam vai bijusi virkne ar notikumiem laukumā. Vēl jāuzdod jautājums, kāds tas metiens bija – vārtsargs redz vai neredz. Pēc iespējas mazāk bīstamus metienus gribam pa mūsu vārtiem. Cenšamies visu novirzīt uz bortiem. Diezgan apņēmīgi strādājam, uzbrucēji diezgan lielu apjomu veic gan priekšā, gan aizmugurē, diezgan labi atgriežas. Disciplīna mums ir augstā līmenī. Spēlētāji strādā cits citam. Labā zīme, ka spēlētāji cits citam nedod atlaides.

Pieļauju, ka trenerus ļoti priecīgus dara tas, ka pēdējos pārbaudes mačos nekas nebija jāmaina virknējumos – viss strādāja tieši tā, kā vajadzēja.
Jā, virknējumi mums jau no paša sākuma ir tādi, tikai Ullstremu un J. Berjlundu vietām samainījām. Visas maiņas izskatās ļoti sakarīgi. Protams, spēles laikā tāpat ir izmaiņas. Atkarībā no rezultāta varu palaist citādus virknējumus. Vai atkarībā no tā, kur iemetiens atrodas – mūsu zonā vai pretinieku. Bet lielos vilcienos tieši šādi arī sāksim. [Rēdlihs – Ullstrems – Dārziņš, J. Berjlunds – Makmilans – Eštons, Gilīss – Džeriņš – Marenis, Meija – Bērziņš – Ģēģeris, Māršals – Balinskis, Sotnieks – K. Berjlunds, Zīle – Ališausks]

Ko ieraudzīji mačā pret Minsku, kas laikam bija lielais eksperiments un lielā iespēja?
Viennozīmīgi. Man svarīgi bija redzēt, vai spēlētāji, kuri ielēks iekšā – un man pat nebija svarīgs rezultāts – spēs pildīt to pašu apjomu un tos pašus uzdevumus. Zīmējums nekur nepazuda. Labi, meistarībā bijām mazliet vājāki, bet zīmējums palika. Tas man kā trenerim vieš pārliecība, ka gadījumā, ja kaut kas notiek, mums ir varianti.

Kā septītais aizsargs tiks izmantots Sergejs Gimajevs?
Jā. Viņš arī pagājušajā sezonā pildīja šo funckiju ļoti atbildīgi. Viņš ir pirmā mazākuma aizsargs, kurš var ielēkt spēlē no beņķa, nespēlējot iepriekšējās sešas septiņas minūtes. Tas nav viegli, bet viņa pieredze atļauj to darīt. Ir jāmāk būt septītajam aizsargam, tas nemaz nav tik viegli.

Eduards Jansons iemeta vārtus vairākumā pret Minsku, un tā viņam bija vienīgā iespēja sevi parādīt Dzelzceļa kausā. Cik daudz viņam pietrūkst, lai būtu pamatsastāva spēlētājs?
Mums ir pamatsastāvs, tad ir nākamais aizsargs, nākamais aizsargs, nākamais... Tādā griezumā skatāmies. Loģiski, ka mēs paļaujamies un pieredzējušiem un pārbaudītiem variantiem. Es jau vairākas reizes esmu teicis, ka viņam ir ļoti laba attieksme pret darbu un viņa laiks pienāks. Skatos lielākā griezumā – ja ne šogad, tad pēc gada. Domāju, ka divu gadu griezumā iegūsim stabilu vērtību aizsardzībā gan "Dinamo", gan izlases kontekstā. Viņam ir neapšaubāmi labākais metiens no visiem aizsargiem, tas gan, plus viņš ir labrocis.

Tādēļ apspēlēju ideju likt viņu kā septīto aizsargu, kuru izmantot vairākumā.
Mums ir septītais, kurš spēlē mazākumā. Vairākuma aizsargi mums ir – Balinskis, Māršals, K. Berjlunds. Par daudz arī tomēr nevar būt. Mums ir trīs uzbrūkošie aizsargi un četri aizsardzības aizsargi, kas ir pareizais balanss.

Runājot par K. Berjlundu, ja skaties maču kopumā, viņš nekad neiekritīs acīs. Ja pavēro viņu ciešāk, tad ikviens lēmums šķiet ļoti loģisks, pārdomāts un pamatots.
Viņam ir augsts hokeja IQ. Viens no retajiem hokejistiem, kurš visus terminus saprot un zina. Labi, ne retajiem, bet ir hokejisti, kuri šeit bijuši un kuri nesaprot parastu hokeja terminu. Viņš saprot visu – kur viņš atrodas, kāpēc viņš tur atrodas, kāpēc tur nūja, kāpēc tur slida, kurā virzienā viņš kustas. Viņam ir ļoti labs slidojums, kas atļauj darīt vairāk. Viņu var vērtēt... jā, tā ir – tu viņu neredzi, bet zini, ka vari paļauties uz viņu.

Cik daudz esat skatījušies Maskavas "Spartak" spēles? Ko no viņiem sagaidīt?
Esmu redzējis vairākas spēles, vairākas epizodes ar video treneri esam apskatījuši. Grūti teikt. Tā ir pieredzējusi komanda, kura māk spēlēt ar ripu. Varbūt tā nav tik ātra komanda. Īstenībā mūs maz interesē, ko viņi dara. Mēs tāpat diktēsim savus noteikumus laukumā, uzspiedīsim savu spēli, nedosim tik brīvi pārvietoties laukumā. Paskatīsimies. Spēle būs laba.

Nav ātra – tas "Dinamo" ir pluss?
Protams. Viņi grib spēlēt lēnāk un pragmatiskāk. Negribu neko teikt un skriet pa priekšu. Daudzi gaida no mums. Bet viss kārtībā – ļoti pozitīvi skatos, un ar pārliecību. Nedomāju, ka mums jāliek baigais akcents uz to, ko viņi dara – tāpat mēs visus tos spēlētājus no galvas zinām.

Tiem, kuri nezina – kuriem spēlētājiem jāpievērš uzmanība? Bez Daugaviņa un Karsuma.
Oļegam. [Smejas] Tur ir ātri spēlētāji – Hohlačovs un Zubovs. Individuāli spēcīgi spēlētāji, kuri ir mazi augumā un ātri. Žiglākie spēlētāji. Aizsargi ir ļoti lieli, ar labiem metieniem, bet mēs varam piedāvāt viņiem pamēģināt pakustēties mums līdzi. Redzēsim. Būs ļoti interesanta spēle. Bet vēlreiz saku – neesam ļoti ieciklējušies uz viņiem, cik uz sezonu kopsummā.

Liekot punktu – treniņā uz ledus bija seši treneri. Dzelzceļa kausā Aigars Cipruss sēdēja tribīnēs ar austiņām, tāpat ir video treneris Pēteris Groms. Kā tiek dalīti pienākumi, lai neviens nejustos lieks?
Ir jāveic liels darba apjoms – ikdienā aprunāties ar katru spēlētāju. Mēs skatāmies spēli kopā, viens par to aprunājas, cits par to, kaut ko norāda. Tas ir liels apjoms. Kas attiecas uz bench management, mēs pieci būsim uz beņķa, bet Cipruss pildīs Arta [Ābola] funckiju augšā. Tā ir svarīga ar šīm visām niansēm – zonām, vārtu gūšanu un visu pārējo. Ir vajadzīgs cilvēks augšā. Mums ir trīs cilvēku saikne. Edgaram ir austiņa, un viņš dzird abus divus, kuri diskutē. Lēmumi ir jāpieņem ļoti ātri, un tas maksā punktus turnīra tabulā. Loģiski, ka no augšas arī taktiskos zīmējumus redzam labāk, un uzreiz varam apjautāties, kas tur bija un kāpēc bija. Sevišķi vairākuma izspēlēs.

Ir piemērs no pagājušās sezonas, kad atrašanās tribīnēs spēlēja ļoti lielu lomu?
Reizēm ir tādi leņķi, ka neko neredzam. Sezonas otrā spēlē Magņitogorskā. Viņi mums iemeta vārtus. Viņu beņķis bija priekšā, neko neredzējām. Tika gūti vārti, bet mums ziņo no augšas, ka viens spēlētājs mainoties ielēcis iekšā zonā, pirms tur bija ripa. Mēs to neredzējām, tiesneši to neredzēja. Atcēla vārtus, un mēs to spēli vinnējām. Pret "Jokerit" arī bija spēle, kurā no lejas nekādi nevarējām redzēt. Mēs nesaprotam, kāpēc video treneris saka, lai ņemam uz zonu. Tur taču izgāja ārā, viss kārtībā bija. Mums vizuāli izskatās, ka viņi iziet ārā, un tur jau nav zona, viss kārtībā. Bet viņi neizgāja ārā, un pusminūti pirms tam bija zona. Par taktiskajiem – dažreiz apjautājamies, kas notiek, kāpēc notiek, ko pretinieks tur dara. Tās ir lietas, kas ir svarīgas spēles gaitā.

Seši ir ideālais treneru apjoms?
Pavēro NHL lapiņā, cik tur strādā.

Biezākajās komandās pavisam noteikti ir divreiz vairāk.
Tieši tā. Mums ir diezgan labs sadalījums. Aigars paliks mājās ar traumētajiem, jo kādam viņi ir jāpieskata un jānodarbina. Tas arī ir ļoti svarīgi – lai nespēlējošie atgrieztos ierindā ļoti labā formā. Nākamais moments – aizsargiem ir individuālie treniņi. Ir treneri, kuri taisa sapulces uzbrucējiem un stāsta. Ir arī kopējās sapulces. Arī individuāli apskaidrojam lietas. Vieni treneri vairāk koncentrējas vieniem, citi – citiem. Ir vieglāk strādāt, un arī spēlētājiem ir vieglāk saprast. Bieži vien kāds nepateikts vārds var novest pie pārpratuma.