Buncis par Kuļibabu kā galveno treneri un "Dinamo" jauno maiņu
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubs Rīgas "Dinamo" Rietumu konferences kopvērtējumā ieņem desmito vietu, no izslēgšanas spēļu zonas atpaliekot septiņus punktus. Komandas ģenerālmenedžeris Edgars Buncis intervijā portālam Sportacentrs.com stāstīja par Valērija Kuļibabas nozīmēšanu galvenā trenera postenī un to, kāpēc jaunajiem hokejistiem ir grūti iekļūt "Dinamo" sastāvā.
Šī ir intervijas otrā daļa. Pirmajā lasiet par to, kā Sergejs Zubovs (ne)atvadījās no komandas
Bandas barvedis aizgāja prom. Kā jauno iecēlāt Zubova asistentu Valēriju Kuļibabu, kuram šī ir pirmā sezona KHL. Kaut "Dinamo" treneru korpusā ir Oļegs Orehovskis, kurš KHL ir strādājis arī kā galvenais treneris. Attiecīgi jāprasa – kāpēc Kuļibaba un nevis Orehovskis?
Tāds bija padomes lēmums. Valērijs deva stratēģisko vīziju vairākumam, Valērijs vairāk iesaistījās organizatoriskos procesos. Domāju, ka Valērijs var būt galvenais treneris. Varbūt tas ir nedaudz par ātru, jo spieda apstākļi, taču – ja tev dod iespēju, tad jāņem un jāpierāda. Ja sapņo kļūt par galveno treneri, tad šī ir perfekta iespēja pierādīt sevi.
Mani uzmanīgu dara tas, ka Kuļibaba trenera karjerā pagaidām nav parādījis neko tādu, kas ļautu runāt par viņu kā par galveno KHL. Nedz ar "Zemgali" Latvijas čempionātā, nedz ar HK "Rīga" Jaunatnes hokeja līgā. Mērķi netika sasniegti.
Pajautāšu citādi – kādi mērķi?
"Zemgale" nevienu reizi neiekļuva finālā un Kuļibabas pēdējā sezonā bija tikai piektajā vietā. Gadu iepriekš zaudēja pusfinālā, kaut bija sava laukuma priekšrocības pēc regulārā čempionāta otrās vietas.
Aizstāvot Valēriju – varam paņemt "Zemgales" sastāvu un situāciju. Kam viņi zaudēja pusfinālā? "Mogo". Tobrīd pēc sastāva un pieredzes "Mogo" bija labāka komanda. Regulārā sezona ir viens stāsts, play-off ir cits, un "Mogo" laikam bija gatavāka. No dažādiem aspektiem.
"Rīga" – gadu iepriekš bija play-off, pagājušajā sezonā nebija. Protams, tam līdzi nāk dažādi citi faktori, bet no komandas iekšienes dzirdēts, ka Raimonds Vilkoits mācējis labāk savākt puišus.
Varbūt. Negribu to apstrīdēt, jo viņi ir divi dažādi treneri. Katram pieeja ir citāda. Tā ir pilnīgi normāla situācija. Komandām ir mērķi un sasniegumi. Jā, no vienas puses šim jautājumam var tā pieiet. No otras – bet kā tad mēs varam izaudzināt savus trenerus, ja nedodam šīs iespējas? Tas pats attiecas uz hokejistiem vai jebkuru citu cilvēku. Ja nedod iespēju, bet tikai rotē trenerus, kuriem jau ir KHL pieredze, neviens jauns neparādīsies. Ja pēc viena trenera aiziešanas paņem un vietā ieliec pavisam nesaistītu treneri, tur ir jāņem vērā daudzi aspekti. Darba valoda – gan ar komandu, gan treneru korpusā. Atnākot vienam pašam, bez neviena palīga, ir jāizveido treneru kolektīvs. Ir jāatrod kontakts ar katru no palīgiem, jāsaprot, kā tas viss funkcionē.
Jāatrod uzticība.
Protams. Ja ienāc svešā barā, jaunā kolektīvā, kā vari uzreiz atrast saikni? Tev nākas, bet tas prasa laiku. Ir nepieciešams pielāgoties. Vai mums šajā situācijā būtu jāriskē? Iespējams. Vēl aizvien pastāv iespēja, ka būs cits treneris. Pastāv tāda iespēja. Ja komanda gāzīsies un redzēsim, ka nevar savākt, tad būs jāmeklē risinājumi. Vai nu spēlētāju galā, vai nu treneru galā. Pēc šādas pēkšņas aiziešanas vadība neredzēja nepieciešamību strauji ievirzīt jaunu galveno treneri.
Vai ir novilkta līnija, nolikts datums, kurā konkrēti skatīsieties – mums vajag vai nevajag izmaiņas treneru štābā?
Pie šāda kalendāra ir grūti novilkt tādu līniju. Šosezon ir saraustīts kalendārs. Gribētu teikt tā: decembris droši vien parādīs īsto bildi. Decembra beigās vajadzētu būt skaidrībai, kurā virzienā ejam. Kas mani satrauc vairāk – nākamā starptautiskā pauze, kad Latvijas izlase spēlēs Šveicē. Tas mani satrauc visvairāk. Spēļu kalendārs ir gana blīvs, un tad nedēļas laikā klāt nāks vēl trīs spēles valstsvienības rindās. Man ir bažas par fizisko kondīciju, traumām un tā tālāk. Tas mani dara bažīgu jau šodien.
Kā tu uz to skaties – jāmēģina runāt ar izlases vadību?
Izlases galvenais treneris darbojas pēc sava plāna. Skatos tikai no savas pozīcijas un redzu, kāds būs mūsu kalendārs.
Izlases tēmu mazliet paturpinot – par pienesumu ilgtermiņā. Protams, Nikolajs Jeļisejevs daudziem ir šīs sezonas atklājums. Met vārtus, tāpēc viņš ir pamanāmāks, bet man pat vairāk gribētos izcelt Patriku Ozolu. Kaut vai salīdzinot, kā viņš spēlēja sezonas ievadā un cik liela ir viņa pārliecība tagad.
Ir ļoti liels gandarījums, kā viņš sevi parādījis. Pirms sezonas sākuma domājām par 2001. gadiem un man pašam likās, ka par pozīciju cīnīsies Ernests Ošenieks un Ņikita Mateiko, arī Miks Tumānovs. Patriks vasarā domāja par braukšanu uz Ameriku un studēšanu, bet tad pats kaut ko saprata vai vienkārši pārdomāja. Paņēmām viņu līdzi uz pārbaudes spēlēm Helsinkos, un viņš to vietu sastāvā vienkārši paņēma. Tas ir patīkams pārsteigums. Kā saka Oļegs Orehovskis: "Es savā karjerā neesmu redzējis 20 gadīgu puiku, kas tā spēlētu." Ļoti, ļoti augstvērtīgi. Domāju, viņš tagad jau ir pilnvērtīgs pamatsastāva aizsargs, nevis sastāvā atrodas tikai sava vecuma dēļ.
Viņa nonākšana sastāvā – tā bija laimīga sakritība? Jo vasarā tiešām gana daudz tika runāts, ka Ozols brauc uz Ameriku. Manā prātā tas izskatījās šādi: pārbaudes laiks, aizbrauks uz Helsinkiem, divas spēles, un tad brauks uz Ameriku.
Tobrīd jau bija viņa lēmums, ka uz Ameriku nebrauks, un tieši tāpēc noslēdzām pārbaudes laika līgumu. Viņam nebūtu vērts riskēt divu pārbaudes spēļu dēļ, jo tas var atsaukties uz iespējām studēt.
Kā nonācāt līdz tam, ka viņam vispār jāpiedāvā līgums?
Par viņu interesējāmies jau pavasarī un vasarā. Tobrīd viņš pats izlēma, ka negrib sasaistīties, jo, lai brauktu uz universitāti, tev nedrīkst būt profesionāls līgums. Respektējām viņa izvēli. Pavasarī līdzīga situācija bija ar Gustavu Grigalu. Diskutējām, gribējām viņu redzēt šeit, bet viņš gribēja pabeigt pēdējo gadu universitātē. Tas ir labs lēmums, jo daudzkārt esmu teicis, ka hokejs ir tikai daļa no dzīves. Ja spēlētājs grib un mācās, tas ir jāatbalsta ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.
Ozols sastāvā ir iekļāvies bez mazākās piespiešanās. Tikmēr cits Patriks – Zabusovs – meklē savu vietu hokejā un šķietami iesprūdis nekurienes vidū. Latvijas čempionāta rezultatīvākais spēlētājs. Tu biji klāt uz HK "Rīga" spēli, kurā viņš iemeta hat-trick. Šādam līmenim viņš ir pārāk labs, bet "Dinamo" vadošajās maiņās netiek. Kur viņam likties?
Mums jau ir risinājums. Mēs Patriku paturam savā redzeslokā, bet ir risinājums – viņš mainīs valsti un klubu, spēlēs citā čempionātā.
Ar "Dinamo" gādību?
Jā.
Bet jābrauc uz valsti, kurā galvenais uzsvars pat tiek likts uz kārtīgu un kvalitatīvu darbu treniņos.
Mēs nonācām pie secinājuma, ka Patrikam ir jāmaina vide tīri no psiholoģiskās puses. Viņš var spēlēt, viņš ir perspektīvs un to pierāda viņa rezultativitāte. Lai pamainītu vidi, kurā viņš atrodas, un lai viņš pats saprastu hokeja sāli – kad esi ārzemnieks un no tevis prasa rezultātu, nevis atnāc un uzspēlē –, tika pieņemts abpusēji izrunāts lēmums un viņš dodas uz Čehiju.
Kā notiek šis darbs no "Dinamo" puses?
Palīdzam sarunās gan ar aģentiem, gan ar komandām. Ar kontaktiem.
Līdzīgs stāsts par Robertu Mamčicu, kurš aizbrauca uz Zlīnu. Arī tur bija "Dinamo" pirksts?
Mazliet.
Paturpinot tēmu par jaunajiem hokejistiem – Jānis Švanenbergs. Pagājušajā sezonā brīžiem spēlēja "Dinamo" pirmajā maiņā, bet šosezon netiek sastāvā. Bet te jāpiebilst, ka viņš "Zemgalē" nav bijis īpaši rezultatīvs – pieci punkti deviņās spēlēs – un nav pirmais centrs komandā.
Lieta, ko jau mēnesi cenšos saprast... Man bija iespēja būt klāt, kad 2001. gadu U18 izlase spēlēja pasaules čempionātā Zviedrijā. Biju delegācijas vadītājs. Tas tiešām bija ļoti talantīgs gads. Ceturtdaļfinālā zaudējām Kanādai. Jau kādu mēnesi domāju, kur mēs daudzus spēlētājus esam konceptuāli pazaudējuši. Ne no "Dinamo", bet no Latvijas hokeja viedokļa. Lai vai kā man negribētos to pieminēt, viens būtisks iemesls ir pagājusī sezona. Viņi statistikas ziņā aizvadīja labas sezonas, bet pēc vienas veiksmīgas sezonas nākamā vienmēr ir jauns izaicinājums, un reizēm ir jātiek sev pāri. Runāju par tiem, kuri ir tuvāk HK "Rīga" un "Dinamo", ne vienu pašu Švanenbergu. KHL ir agresīva līga. Lai pats būtu agresīvs un varētu izturēt šo spiedienu, ir jābūt gatavam fiziski un psiholoģiski. Viņiem vēl jānobriest.
Cik tev ir sanācis redzēt "Rīgas" un "Zemgales" spēles, paskatīties, kā viņi izskatās uz ledus?
Godīgi teikšu, daudz nav. Bet vairākas spēles esmu redzējis. Tagad no "Rīgas" paņēmām Klāvu Veinbergu, viņš tuvāko laiku trenēsies kopā ar mums un ir plāns viņu ņemt līdzi izbraukumā. Plānojam viņu pieteikt kā 20. spēlētāju, tā kā viņš ir 2003. gads. Ceturtdien bija uz pirmo treniņu. Jāatzīst, komandā ir pāris hokejisti, kuri nākotnes vīzijā ir gana perspektīvi, lai domātu par "Dinamo".
Esi gatavs riskēt? Jo nav zvanīts, ka šie puiši izturēs slavas eksploziju.
Citu variantu nav. Mums ir jāmeklē varianti, kā iespēlēt jaunos, kā dot iespēju. Mums iztrūkst posms starp HK "Rīga" un "Dinamo". Latvijas čempionāts ir labs atspēriens, kad nāc pēc traumas, lai kaut kādu brīdi atrastos tur un iespēlētos. Bet pilnvērtīga starpposma mums nav.
Padomājot par HK "Rīga", šobrīd droši vien redzu trīs spēlētājus, kuriem varētu iedot piecas minūtes "Dinamo" un viņi situāciju nesabojātu.
Es teiktu – divus. Manuprāt, pārējie nav gatavi. Fiziskajā ziņā viņiem šeit spēlēt būtu pat bīstami, un es nevaru uzņemties atbildību par tādu lēmumu. Ir vairāki čaļi, kuri ir interesanti. Ja tieši runājam par "Rīgu", tad jāatzīmē kopējā situācija. Mums resursu ir diezgan maz, un daudzi meklē laimi ārvalstīs, tāpēc "Rīgas" iespējas ir diezgan limitētas. Skatoties viņu spēļu grafiku un spēļu skaitu – tas ir milzīgs. Bieži vien pietrūkst darba un treniņu apjoms vai soliņa garums, lai varētu spēles sadalīt līdzvērtīgāk un iedot atpūtu. Šobrīd sistēma ir tāda, kāda tā ir. Manuprāt, ja nebūtu HK "Rīga", tas būtu diezgan liels mīnuss Latvijas hokejam.
Jā, rodās jautājums: kur viņi liktos? Protams, tur ir spēlētāji, kuriem bija piedāvājumi no Amerikas, tādi, kuri atrastu vietiņu Eiropā, bet lielākā daļa droši vien pakārtu slidas uz nagliņas.
Un mums diezgan izteikti spēlētāji atveras vēlāk. Divus gadus vari pavadīt "Rīgā", un daudziem tā ir iespēja aizķerties.
Šī ir intervijas otrā daļa. Pirmajā lasiet par to, kā Sergejs Zubovs (ne)atvadījās no komandas
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]