Buncis par neuzrunātajiem izlases spēlētājiem un Zubova latvisko aizsardzību

Intervijas pirmo daļu iespējams lasīt ŠEIT.

Skudra pēc pagājušās sezonas izteicās, ka "Dinamo" ir nepieciešama paaudžu maiņa. Kā spēlētājus, ap kuriem būvēt komandu, viņš nosauca uzbrucējus no viena trijnieka – Švanenbergs, Mārtiņš Dzierkals un Rihards Bukarts. Švanenbergam ir pārbaudes laika līgums, Dzierkala un Bukarta "Dinamo" nav. Gados jauni un Latvijas izlasē spēlējoši... Rodas jautājums: kāpēc?
Švanenbergs ir un domāju, ka paliks "Dinamo". Konceptuāli – "Dinamo" spēlēs tie, kas grib šeit spēlēt.

Mazliet pārfrāzējot – spēlēt Rīgā viņi noteikti grib, bet ne par to summu, kas tiek piedāvāta.
Droši vien. Tie nav mani vārdi, tie ir tavi, bet – es palikšu pie tā, ka šeit spēlē tie, kuri grib spēlēt "Dinamo". Latvijas izlases spēlētājiem, kuri bija pieejami – mēs viņus uzrunājām un izteicām piedāvājumus. Savā ziņā – viens iemesls ir tas, ko tu saki. Bet... Pagājušā sezona nebija laba nevienam. Nevaram teikt, ka no pagājušās sezonas "Dinamo" kāds spēlētājs būtu pacēlis savas akcijas spēlētāju tirgū. Nē.

Varbūt ne pacēla, bet – Miks Indrašis savu līmeni noturēja.
Jā, es piekrītu, un tāpēc viņam ir tāds līgums. Ja runājam par pārējiem... Atnāk spēlētājs, kurš pasaka, ka man ir tik un tik golu un ka gribu divreiz lielāku līgumu. Kāpēc? Visā regulārajā čempionātā piecas uzvaras pamatlaikā... Gandrīz visas spēles sāktas ar 0:3 pirmajā periodā. Par ko mēs runājam? Ja tu sāc teikt: es jau tur nebiju... Paga, tu biji komandā vai nebiji?

Lai prasītu vairāk, cerēto summu jāspēj dabūt citur. Tad šādai prasībai apakšā ir tirgus realitāte. Skatoties no otras puses, sportista karjera nav pārāk gara – nauda jāpelna šeit un tagad. Tāpēc ir neviltots prieks par katru, kurš spēj atrast līgumu KHL ārpus "Dinamo".
Protams. Tas pierāda, ka šis hokejists ir gana kvalitatīvs, lai Krievijas klubā aizņemtu importa vietu. Tas ir tikai pluss Latvijas hokejam. Arī pašiem čaļiem tas ir pluss. Ja tu spēj sevi pierādīt Krievijas klubā kā imports, tad – cepuri nost. Monētai ir arī otra puse – vai "Dinamo" ir jāmaksā spēlētājam tikai tāpēc, ka viņš ir latvietis? Es uzskatu, ka nē. Vari maksāt par spēlētāja kvalitāti, bet ne dalīt un maksāt tikai tāpēc, ka viņš ir latvietis. Tas man nav saprotams vai pieņemams. "Dinamo" nav Latvijas izlase.

Bet – tas vienmēr ir noticis. Ciklu, kas ilgst jau padsmit gadus, tik vienkārši nevar salauzt. Lielākā daļa "Dinamo" naudu saņem un KHL spēlē tikai tāpēc, ka ir latvieši.
Jā, daļa tāda ir. Ja mēs skatāmies, kā tam vajadzētu būt, tad gribētu teikt tā, ka prioritāte šogad aizsardzībā bija piesaistīt maksimāli daudz Latvijas izlases spēlētāju. Tā bija Zubova prasība. Gribētu teikt, ka mēs ar šo uzdevumu tikām galā gandrīz par visiem 100%.

Kādēļ Zubovs tieši aizsardzībā gribēja latviešus?
Ar viņu runājot, viņš jau pašā sākumā pateica, ka "Dinamo" ir Latvijas komanda un ka tie, kuriem šī ir mājas komanda – no viņiem atdeve būs lielāka. Ja esi ārzemnieks, tu strādā. Latvijas spēlētāji iedod klubam tirgus vērtību, gribētos to nosaukt tā. Protams, bez latviešiem "Dinamo" nav "Dinamo". Ceru, ka nekad nepienāks laiks, kad Rīgā spēlēs 25 ārzemnieki. Manuprāt, Latvijas hokeja līmenis atļauj piesaistīt gana daudz latviešus. Ja būtu iespēja piesaistīt vairāk latviešus, tad to darītu. Bet ir kategorija, kas ir labi atalgota Eiropā vai ar līgumiem Amerikā. Protams, ka mēs gribētu redzēt Rodrigo Ābolu komandā, bet viņam Zviedrijā ir līgums. Protams, mums būtu interese par Haraldu Egli vai Kristiānu Rubīnu, bet viņiem ir perspektīvas Amerikā.

Taču – Rubīna vienaudzis ir atgriezies mājās. Pārliecināt Kārli Čuksti, ka ir jābrauc uz Rīgu, bija viegli vai grūti?
Mēs ar viņu runājām mēnešus divus. Pirmais zvans bija martā, drīz pēc tam, kad kļuvu par ģenerālmenedžeri. Kārli pazīstu, kopš viņam bija desmit gadu. Esmu redzējis visu attīstības ceļu un uzskatu, ka viņš ir viens no tiem, kuri var spēlēt KHL līmenī. Sākumā viņš vēl ticēja un redzēja perspektīvu Sanhosē sistēmā. Aprīlī viņš apdedzinājās, saprotot, ka ne tik bieži lietas nosaka sportiskais varējums, virsroku ņemot līgumiem, solījumiem, aģentu ietekmei. Viņa iespēja sāka dzīst, līdz ar to parunājām vairāk un detalizētāk. Viņš Amerikas perspektīvu negribēja norakstīt, bet saprata, ka Sanhosē sistēmā tas neizdosies.

Nevienam nav noslēpums, ka "Dinamo" lika galdā līgumu Kasparam Daugaviņam. Cik Latvijas izlases hokejistiem tika piedāvāts pievienoties "Dinamo"?
Negribas saukt uzvārdus, bet interesi izrādījām par visiem Latvijas spēlētājiem, kuriem tajā brīdī nebija līguma. Piedāvājums tika izteikts visiem tiem, kuri bija gatavi sarunām. Bija tādi, kuri skaidri pateica, ka "Dinamo" nav prioritāte. Andris Džeriņš un Artūrs Kulda bija vienīgie, kuri netika uzrunāti.

Tīvola un Vennstrems pagājušajā sezonā spēlēja kopā. Iepriekš vienā komandā ir spēlējuši Šinkaruks un Puarjē. Meklējot ārzemniekus, centāties atrast hokejistus ar saikni no pagātnes vai tās bija nejaušības?
Par somiem es teiktu, ka jā. Pie viņiem nonācām dažādos laikos un dažādās situācijās, bet tas palīdzēja pieņemt lēmumu. Ja par Šinkaruku un Puarjē, tad tikai pēc tam ieraudzīju, ka ir spēlējuši kopā. Šinkaruks man un Pastem – kopā mēs sēdējām, domājām un funktierējām – acīs iekrita jau pagājušajā sezonā "Kunlun" sastāvā. Kad varēja pie viņa tikt klāt, tad nedomājot strādājām, lai dabūtu. Puarjē nāca no citas puses – pagājušo sezonu pavadīja Slovākijā. Tur sarežģītāks stāsts ar viņu. Vairāk uzrunāja viņa hokeja kvalitātes. Neba par velti draftēts pirmajā kārtā. Ceru, ka viņš pierādīs, ka nebija pareizi novērtēts un ka pagājušajā sezonā nonāca nepareizajā līgā.

Paziņojumā par līguma parakstīšanu Puarjē tika stādīts priekšā kā centrs, kaut Slovākijā šajā pozīcijā spēlēja ļoti maz. Viņš tika ņemts kā centrs?
Manā skatījumā labāk pa malu, bet tas treneriem jāskatās.

Kāds šobrīd izskatās rangs starp centra uzbrucējiem?
Mums ir Tīvola, Červenijs, Protapovičs un Bērziņš. Šobrīd ir četri pamatcentri, un tad vēl trīs, kuri vēl var spēlēt centrā. Vēl blakus ir Švanenbergs, kurš ir izteikts centrs, plus vairāki, kuri var spēlēt. Gribu atcerēties gadījumu no pagājušās sezonas. Kad Skudra atlaida Mičelu, teicu viņam, ka paliekam vispār bez centriem! Viņš man noskaitīja sarakstu ar spēlētājiem, kuri var spēlēt centrā. Nu jā, pēc būtības centrā var spēlēt arī vārtsargs.

Pagājušajā sezonā Rīgas "Dinamo" kreklu pielaikoja 22 ārzemnieki. Daļa no viņiem komandu pameta jau sezonas laikā, daļa palika līdz beigām un cerēja tikt pie jauna līguma. Tas izdevies tikai Rīsam Skārletam. Kāpēc tieši viņš?
Manuprāt, viņš pagājušajā sezonā pie kopējās bildes bija pazaudējies, kaut gan viņš spēj demonstrēt to spēles kvalitāti, ko gribam redzēt. Viņa kā spēlētāja kvalitātes ir atbilstošas, lai šajā gadā iederētos sastāvā.

Šobrīd drīkst teikt, ka komandas komplektācija ir noslēgusies? Vai tas ir process, kas nebeidzas nekad?
Protams, jāskatās, kā mums ies nometnē, kā ies pārbaudes spēlēs, kā izskatīsimies, tuvojoties sezonai, bet – faktiski gribētu teikt, ka sāksim šādā sastāvā. Vienmēr gan durvis jāatstāj puspievērtas – varbūt radīsies situācijas, ko vajadzēs vērtēt. Taču doma ir tāda, ka gribam šo kolektīvu izvest cauri visai sezonai. Lielas izmaiņas šobrīd netiek plānotas.

Pārbaudes laika līgumi ir sešiem hokejistiem. Cik no viņiem plānots paturēt? Un kādēļ pārbaudes laika līgumi ir Švanenbergam un Ērikam Vītolam, kuri teorētiski vēl drīkst spēlēt MHL?
Tas vairāk ir saistīts ar filozofijas maiņu. Kontekstā ar Latvijas hokeja saimniecību kopumā. HK "Rīga" pilda Latvijas U20 izlases bāzes kluba funkciju, ko katru gadu Latvijas Hokeja federācija pārskata un kaut ko maina, ja ir tāda nepieciešamība. Jā, viņi var turpināt spēlēt MHL, bet, skatoties no mūsu viedokļa, viņi īsti… HK "Rīga" ilgus gadus bijusi viena no vecākajām komandām līgā. Manuprāt, tas nav pareizais attīstības modelis.

Šogad kopā ar Raimondu Vilkoitu, Juri Opuļski, Guntaru Pasti un federācijas pārstāvjiem sākām pārveidot šo saimniecību, lai iesaistītu jaunos, nevis paturētu vecos. Švanenbergs un Vītols, visticamāk, būs ar "Dinamo" līgumiem, lai atbrīvotu vietu 2003. gadiem, varbūt kādam 2004. gadam. Lai HK "Rīga" parādītos tie, kuri var palīdzēt U20 izlasei, varbūt pat U18 izlasei. Par līgumu skaitu – lēmumu pieņems treneri, bet, pēc manām domām, vislabāk būtu, ja parakstītu piecus no šiem.

Cik biezs ir blociņš ar spēlētājiem, kurus neizdevās pievilināt "Dinamo"? Skaidrs, ka bija tādi, kuriem citur deva vairāk vai kuriem došanās uz pēdējās vietas komandu nebija vilinošs scenārijs.
Jau sākumā ar padomi izdiskutējām, ka neņemsim vairāk par 10-12 ārzemniekiem. Ir 13, ieskaitot latviski runājošo Ališausku. Domāju, bija apmēram vēl tikpat, kuri bija mūsu redzeslokā, bet viņi dažādu apsvērumu dēļ negribēja pievienoties "Dinamo". Kādam piedāvāja ilgtermiņa līgumu, kāds gribēja uz citu valsti. Ja sāku domāt par kanādiešiem, kuri izlēma palikt NHL sistēmās… Tur bija interese un bija piedāvājumi no mums. Tad kādi 15 cilvēki varētu sanākt. Mēģinām lenkt spēlētājus, saprast, kāda kuram ir situācija.

Tikai kā piemērs – mums bija pietiekami liela interese par Gustavu Grigalu. Runājām, bet viņš izvēlējās pabeigt universitātes studijas. Iespējams, nākamgad atgriezīsimies pie šīs tēmas. Tāpat skatāmies uz ārzemniekiem. Atrodi tos, kuri iederētos bildē, sāc analizēt situāciju, sāc runāt par līgumiem. Svarīgi ir arī ģimenes apsvērumi – piemēram, ir tādi, kuri nemaz negrib uz Eiropu. Ir tādi, kuri netic KHL vai netic "Dinamo" potenciālam.

Skatoties uz to, kas šobrīd darās Krievijā, tomēr jāuzdod šis privātais, bet svarīgais jautājums – kā "Dinamo" komandā ir ar vakcinācijām?
Šajā brīdī varu teikt, ka "Dinamo" ir vairāk nekā gatavs. Faktiski visi spēlētāji un apkalpojošais personāls ir vakcinēti vai tūdaļ pabeigs vakcinācijas procesu. Bažas gan paliek, jo kopumā ir neskaidra situācija ap ceļošanas noteikumiem – kā KHL komandas brauks uz Rīgu, kā mēs atgriezīsimies no izbraukumiem. Jāsaka godīgi, mēs neesam uzspieduši vakcināciju, bet, runājot ar ārstiem, nevaram nosaukt nevienu, kurš netaisās vakcinēties.

Droši vien nostrādā arī personīgā pieredze – pagājušajā sezonā to spēlētāju skaits, kuri nesaslima, bija pārliecinoši mazāks nekā slimnīcā nonākušo skaits…
Protams, tas ir viens. Otrs – redzam kopējo bildi. Redzam, ka tiem, kuri būs vakcinējušies, būs lielāka brīvība. Tā tas notiek arī citur pasaulē. Pagājušajā sezonā Eiropas lielās līgas – Šveice, Zviedrija, Somija, Čehija – ļoti cieta no tā, ka bija jāspēlē pie tukšām tribīnēm. Budžeti ir samazinājušies. Un līdz ar to īpašniekiem ir stingras prasības. Parakstot līgumu, rēķinies ar to, ka var būt traumas. Taču, ja vēl jārēķinās ar to, ka kāds var saslimt un uz ilgāku laiku izkrist no aprites… Tas komandai palielina izdevumus, jo tad jāierēķina lielāks spēlētāju skaits, lielākas algas. Paši spēlētāji saprot, ka šādi viņi riskē.

Kāds ir plāns ap skatītāju atrašanos "Arēnas Rīga" tribīnēs, kad 8. septembrī tiks aizvadīta pirmā mājas spēle?
Mēs plānojam iet Ministru kabineta piedāvāto scenāriju ar Covid-19 sertifikātiem. Nedalīsim arēnu pēc dzeltenā drošības principa, kas ļautu nāk arī testētajiem, bet būtu ierobežojumi. Mēs izmantosim zaļo scenāriju, kas klātienē dod lielāku brīvību.

Intervijas pirmo daļu iespējams lasīt ŠEIT.