Ališausks: "Sarunas ar Rīgas "Dinamo" sākās jau sezonas laikā"

Aizvadītajā sezonā Nerijus Ališausks pārstāvēja Bratislavas "Slovan" – komandu, kas vēl pirms diviem gadiem cīnījās Kontinentālajā hokeja līgā, bet tagad uzskatāma par Slovākijas hokeja flagmani un bagātāko komandu. Sezonas pirmajā pusē par vārtu drošību gādāja Rīgā spēlējušais Andrejs Makarovs, bet pēc gadu mijas pievienojās Kristers Gudļevskis, kurš līgumu ar "Slovan" pagarinājis. Savukārt Ališausks atgriezīsies Rīgas "Dinamo" sastāvā.

"Patiesībā sarunas sākās jau sezonas laikā. Tiklīdz beidzās "Dinamo" sezona un kļuva skaidrs, ka neturpinās sadarbību ar Pēteri Skudru, man piezvanīja Guntars Paste un teica, lai gatavojos braukt atpakaļ uz Rīgu. Pārrunas bija vieglas un ātras. Esmu priecīgs, ka jau tagad varu būt drošs un gatavoties sezonai," teica Ališausks. Viņš "Dinamo" pirmoreiz pievienojās 2017. gadā, pirms tam divas sezonas aizvadot Krievijas Augstākajā līgā. Rīdzinieku rindās lietuviešu hokejists aizvadījis 152 spēles, izceļoties ar septiņiem vārtiem un 11 piespēlēm.

Ališausks atzina, ka no visiem "Dinamo" kreklā aizvadītajiem mačiem visspilgtāk atmiņā iespiedies duelis mājās pret Maskavas "Dynamo", kurā rīdzinieki rezultatīvā cīņā ņēma virsroku ar 5:4. "Iemetu un uzvarējām. Kad esi iemetis zaudējumā, tad emocijas tomēr nav tādas kā pēc uzvaras. Atceros, ka man iedeva balvu kā komandas labākajam spēlētājam. Bija Ziemassvētku laiks, pilna arēna. Patīkams mirklis," par 2018. gada 30. decembra maču teica aizsargs.

No septiņiem vārtiem četrus Ališausks iemetis uzvarās, bet trīsreiz izcēlies zaudējumos, turklāt divos no šiem gadījumiem lietuvietis guva "Dinamo" vienīgos vārtus.

Viņš atzina, ka aizvadītās sezonas gaitā sekojis līdzi "Dinamo" rezultātiem un ieslēdzis vairākus mačus, tomēr pilnā garumā nav redzējis nevienu spēli, jo pēc treniņiem un spēlēm brīvais laiks veltīts atvasei. Savukārt sarunas ar Pēteri Skudru par pievienošanos komandai nav bijušas. Līdz ar to nācies meklēt jaunu komandu.

"Uzzināju, ka mani neņems uz Rīgu, un gandrīz vai nākamajā dienā parādījās variants ar "Slovan". Vienu dienu padomāju. Negribēju neko ilgāk gaidīt, jo sezona tuvojās. Tirgū nebija tik daudz variantu. Negribēju sēdēt bez darba, tāpēc piekritu," pauda Ališausks. "Liels klubs ar senu vēsturi. Bija interesanta pieredze, jo komandas vadība nevis gribēja vienkārši uzvarēt, bet pat dominēt. Savukārt "Slovan" ir tā komanda, kurai Slovākijā visi grib iekost."

View this post on Instagram

A post shared by Nerijus Alisauskas (@nerjka_ali)

Vienībai pirms sezonas mainījās īpašnieks, un jaunais dzēsa visus iepriekšējos parādus. Tika nosprausti augsti mērķi, tomēr "Slovan" sezonu Slovākijas čempionātā noslēdza ar vilšanos – nācās apstāties pusfinālā. Arī regulārajā čempionātā Bratislavas vienība nespēja pierādīt savu pārspēku, ierindojoties ceturtajā pozīcijā.

"Bijām iespēlējušies, bet tad sākās traumas," secināja Ališausks. Novembrī un decembrī kopā "Slovan" uzvarēja 16 no 19 spēlēm. "Reizēm no ierindas bija laukā pat desmit līderi, tāpēc sastāvā bija jāiekļaujas jaunajiem hokejistiem. Tad vēl tika pieņemts lēmums nomainīt treneri. Tas vairāk tika darīts ar domu par nākotni, jo nākamajā sezonā "Slovan" svinēs simtgadi. Domāju, ka komanda līdz galam nepieņēma jauno treneri. Pirms play-off atgriezās traumētie, bet skaidrs, ka viņi vēl nebija formā. Komanda nebija saspēlējusies."

Aizsardzības līnijā "Slovan" bija vairāki skaļi vārdi – Andrejs Mesārošs (desmit sezonas Nacionālajā hokeja līgā, trīs olimpiskās spēles un četri pasaules čempionāti), Mihals Sersens (354 spēles Kontinentālajā hokeja līgā un seši pasaules čempionāti), Martins Štajnohs (spēlējis Kontinentālajā hokeja līgā kā leģionārs). "Vēl bija uzbrūkošā tipa amerikānis [Maikls Brodzinskis]. Vairākumā tur bija, kam spēlēt. Es darīju savu darbu aizsardzībā un mazākumā. Nebija tā loma, ko biju iedomājies pirms sezonas – cerēju uz lielāku. Bet vajadzēja izcīnīt savu vietu. Aizsardzībā mums viss bija kārtībā – maz ielaidām," teica Ališausks, kurš maija sākumā atgriezās dzimtajos Elektrēnos.

Ierasti pēc klubu sezonas Ališausks dodas palīgā Lietuvas izlasei, tomēr pandēmijas dēļ pasaules čempionāts zemākajās divīzijās nenotiek jau otro gadu pēc kārtas. 2019. gadā lietuvieši spēlēja pirmās divīzijas A grupā, kas ir nākamais līmenis aiz elites. Izdevās pieveikt Dienvidkoreju (2:1), taču pārējās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi (3:4 pret Baltkrieviju, 1:3 pret Kazahstānu, 1:4 pret Ungāriju un 0:9 pret Slovēniju nākamajā dienā pēc uzvaras), izkrītot uz B grupu.

"Katru gadu gaidi momentu, kad satiksi draugus un atkal varēsi spēlēt izlases kreklā. Tas ir ļoti patīkams sezonas noslēgums. Tagad izlaisti divi gadi, daudzi veterāni beiguši karjeras. Mums notiks paaudžu maiņa, tāpēc nāksies pagaidīt rezultātus. Vajadzēs augt kopā kā komandai. Būs interesanti," teica aizsargs, kurš savā iepriekšējā turnīrā valstsvienībā – olimpisko spēļu kvalifikācijā – bija komandas kapteinis. Karjeras noslēguši vairāki aizsargi, tādēļ Ališausks uzskata, ka tieši tā būs līnija, kurā Lietuvas izlasei tuvākajos gados būs lielākās grūtības.

View this post on Instagram

A post shared by Nerijus Alisauskas (@nerjka_ali)

"Domāju, ka jā," atbildot uz jautājumu, vai viņš sevi redz kā piemēru citiem Lietuvas hokejistiem, teica Ališausks. "Viņi redz, ka ir iespējas tikt Rīgas "Dinamo". Daudzi skatās spēles un pat brauc uz Rīgu. Izlasē esmu kapteinis un cenšos būt piemērs. Cik dzirdēju, Daiņus Zubrus vēl grasās spēlēt. Protams, ka viņš ir lielākā personība komandā. Kad viņš piekrīt spēlēt, tad interese par izlasi pieaug. Viņš sevi turpina uzturēt formā. Kā tuvojas čempionāts, tā vairāk slido un visu mēnesi piedalās treniņnometnē. Zemākajās divīzijās viņš joprojām var dot lielu pienesumu. Protams, jo augstāk tiekam, jo grūtāk paliek, bet šajā līmenī viņš var palīdzēt."

Nacionālajā hokeja līgā 19 sezonas aizvadījušais uzbrucējs Zubrus karjeru beidza 2016. gadā, bet turpinājumā viņš piedalījies divos pasaules čempionātos. Tomēr galvenais Zubrus uzdevums ir Lietuvas Hokeja federācijas prezidenta amats un rūpēšanās par hokeja attīstību.

"Tagad ceļ divas halles – Viļņā un Kauņā. Vienu nupat uzcēla Alītā, kas ir Zubrus dzimtā puse. Viņš brauc runāt ar politiķiem, lai tiktu uzlabota infrastruktūra. Lielākais trūkums bija tieši halles, un tas bija jautājums, ar kuru vajadzēja sākt. Tagad domā celt arī Klaipēdā. Vēl viena lieta – viņš piesaistīja izlasei kanādiešu treneri," stāstīja Ališausks. Lietuvas valstsvienību iepriekšējos turnīros vadīja Rons Pasko, kurš šosezon strādāja Vācijas Hokeja līgā par asistentu. Tāda pat pieredze viņam ir arī Šveicē un Kontinentālajā hokeja līgā (Minskas "Dinamo").

Kad lietuvieši izcīnīja ceļazīmi uz pirmās divīzijas A grupu, turnīrs notika Kauņā. Ar piecām uzvarām piecās spēlēs Lietuva tika kronēta par B grupas uzvarētāju, turklāt uz noslēdzošo spēli pret Igauniju sanāca 10170 līdzjutēji. Tā bija spēle, kurā izšķīrās pirmās vietas liktenis. Lietuva ņēma virsroku ar 4:1, un tieši Ališausks guva komandas pirmos vārtus. Savukārt igauņu labā vienīgo ripu iemeta Roberts Roba.

Ņemot vērā paaudžu maiņu, Ališausks atzīst, ka par iekļūšanu elites divīzijā tagad nesapņo, vairāk domājot par "Dinamo" sezonu. Viņam vēl nav bijusi izdevība piedalīties play-off. "Komanda sākas no vārtsargiem. Viņus nepazīstu, bet uz papīra izskatās labi. Protams, vajag labu vairākumu, kas var iemest. Lai būtu līderi, kuri izmantotu pretinieku noraidījumus. Lai pretinieki baidītos pelnīt noraidījumus. Manuprāt, pieci pret pieciem vienmēr esam varējuši spēlēt, bet daudz izšķir vairākums un mazākums."