Vērtē eksperti: Kā glābt Rīgas "Dinamo"?

Kopumā pieciem hokejā ierautiem cilvēkiem uzdevām trīs jautājumus:
1. Kādi ir Rīgas "Dinamo" klupšanas akmeņi?
2. Kādi mērķi jāizvirza sezonas turpinājumam?
3. Kā glābt Rīgas "Dinamo"?

Kādi ir Rīgas "Dinamo" klupšanas akmeņi?

Ģirts Ankipāns, bijušais Rīgas "Dinamo" hokejists un galvenais treneris: Tā būtu kā nievāšana vai smiešanās par slimu cilvēku. Covid-19 komandu skāra ļoti smagi, un reāli nevaram 100% vērtēt kluba vadības, treneru un spēlētāju darbu. Uz vīrusu var novelt ļoti daudz ko, gribam to vai negribam. Tik daudz dienu pavadīt gultās un spēlēt profesionāli hokeju ar visiem pārlidojumiem ir ļoti smagi. Pēteri Skudru zinu ļoti labi, tāpēc man ir jautājums, kāpēc viņš tik krasi izmainījis savu spēles stilu un rokrakstu. Viņam bija stingras un noteiktas darbības laukuma, kas nesa rezultātu. Ja skatāmies uz tādām top komandām kā Omskas "Avangard", Kazaņas "Ak Bars", Maskavas CSKA, tur puikas spēlē ļoti stingri un noteikti. Lai sasniegtu rezultātu, ir vajadzīga disciplinēta spēle. Pirms pāris sezonām, kad no play-off atpalikām par vienu punktu, spēlējām ļoti dzelžainu hokeju. Lielās komandas tiek būvētas gadiem, bet Rīgā to darīt ir grūti. Jāatgriežas pie Covid-19 un sagatavošanās posma, ko tad tur uzbūvēsi?

Aigars Cipruss, bijušais Rīgas "Dinamo" hokejists un treneris: Komandu jau vispirms ietekmēja Covid-19. Sastāva komplektācija un darbs pirms sezonas izskatījās cerīgi. Vīruss ieviesa korekcijas, taču negribu to uzsvērt kā attaisnojumu. Protams, šī situācija ietekmēja, bet, veroties hokejistu sniegumā un spēlēs, ir lielas bažas. Zaudējums pēc zaudējuma noved pie vieglas depresijas, tā noved pie nākamajām neveiksmēm. Protams, spēlētāji dara savu un cīnās, taču komandā nav izveidojusies pareizā ķīmija. Sniegums neatbilst tam, ko Pēteris Skudra pirms sezonas vēlējās – visām četrām maiņām jābūt vienlīdzīgām un tām jātaisa rezultāts, un Mārtiņš Karsums neder pat ceturtajā virknējumā. Problēmu ir daudz, arī negācijas no līdzjutējiem nāk virsū ar viļņiem. Tas ļoti nomāc iekšējo gaisotni. Atbildība par šodienas Rīgas "Dinamo" veidolu ir jāuzņemas Pēterim, jo tieši viņš komplektēja sastāvu pēc savām vēlmēm. Arī treneriem jāsaņem rājieniņš, jo kaut kas nav līdz galam izdarīts.

Ulvis Brože, Sportacentrs.com hokeja eksperts: Vektors, kurā aiziet Rīgas "Dinamo" sezona, vienmēr izšķīries sezonas sākumā. Ja uzreiz neizdodas iekārtoties labā pozīcijā, pakaļdzīšanās nav nesusi augļus. Var piesaukt slimošanu, kuras dēļ komanda jau pēc piecām spēlēm palika bez pussastāva, taču - pirmajās piecās spēlēs tāpat bija 1-4 bilance. Paskatāmies turnīra tabulā - neviena no pirmo maču pretiniecēm neatrodas kopvērtējuma augšgalā. Sastāvs izskatās pēc puzles, kuras gabaliņi nelīmējas kopā. Nule rezervē tika nosēdināts Lauris Dārziņš, pēc viņa - rezultatīvākais ārzemnieks Zaks Mičels. Haotiski. Nevar pirmdien savākt kopā sastāvu, otrdien sākt trenēties un trešdien uzvarēt.

Gints Narogs, "Latvijas Avīzes" sporta žurnālists: Lielākais un smagākais akmens, kas komandu velk uz leju joprojām, ir novēlotā sastāva veidošana vai komplektācija pirms sezonas. Neskaidrība par komandas finansējumu, galvenā trenera meklēšana bija pārāk ilga un iekavēta. Lielākā daļa KHL klubu jau trenējās, kamēr par Rīgas "Dinamo" bija pilnīga neziņa. Arī Pekinas un Nursultanas komandās bija līdzīgi, un arī tās ir tabulas lejasdaļā. Pēc tam sekoja jaunu leģionāru piesaiste, katram no tiem ierodoties komandā atšķirīgā kondīcijā. Sastāvs tika veidots sezonas gaitā, nevis pirms tās sākuma, bet hokejā un komandu sporta veidos kopumā tas ir taisnākais ceļš uz nepatikšanām. Otrs sitiens bija Covid-19 dēļ Rīgas klubam noteiktās divas karantīnas. Šī iemesla dēļ hokejisti ir švakā fiziskā formā. Tas, pirmkārt, izpaužas uzbrukumā un tā noslēgumā, kur esam pārliecinoši pēdējā vietā līgā (48 vārti). Vājā vieta ir arī vārtsargu līnija, jo no lielā leģionāru pulka neviens nav bijis tādā līmenī, lai varētu teikt - viņš bija puse no komandas uzvaras.

Krišjānis Pundurs, Sportacentrs.com žurnālists: Lai arī komanda ir pēdējā vietā līgā un šosezon guvusi tikai četras uzvaras, nevar noliegt, ka lielā mērā ne tikai sezonas sākumu, bet arī izredzes uz cerībām pacīnīties par play-off izjauca Covid-19 uzliesmojumi. Ja daļa KHL komandu vīrusu izslimoja pirms sezonas, tad "Dinamo" tas nāca tieši nelaikā – nācās lipināt kopā jaunu sastāvu, hokejisti zaudēja fizisko formu. Protams, nav arī tā, ka visu var novelt uz vīrusu. No spēles elementiem kā galveno izcelšu uzbrukumu, kas "Dinamo" ir vājākais līgā. Treneri gana daudz eksperimentē ar virknējumiem, taču trūkst stabilitātes. Gaidīto pienesumu uzbrukumā nav spējuši dot arī ārzemnieki. Labā ziņa - ieskrējies ir Miks Indrašis, bet pēc cerīga sezonas sākuma pieklusis Mārtiņš Dzierkals, kurš šķietami zaudējis arī treneru uzticību, vairākus mačus aizvadot ceturtajā maiņā, kaut arī principā nav tāda tipa spēlētājs. Uzskatu, ka aizsardzībā "Dinamo" vājākā vieta ir vārtsargi. Komanda šosezon izmantojusi piecus, un nevienam atvairīto metienu procents nesasniedz 90. Skatoties no malas, nevienā brīdī nav radusies drošības sajūta, ka vārtsargs pavilks komandu. Ja komanda zaudē maču pēc mača, bet treneris vairākkārt teicis, ka čaļiem nav ko pārmest, tad jāskatās nākamajā virzienā – kas dod spēles uzdevumus, gatavo hokejistus un vāc sastāvu?

Kādi mērķi jāizvirza sezonas turpinājumam?

Ankipāns: Bez mērķiem spēlēt hokeju vispār nav jēgas. Esmu izgājis cauri gan veiksmīgām, gan neveiksmīgām sezonām. Kad gāja sliktāk, sapratu, ka mērķi ir vajadzīgi katrai dienai. Piemēram, jāuzvar katra nākamā spēle, lai arī cik banāli tas neskanētu. Protams, var atbrīvoties no kāda ārzemnieka, kas arī tika izdarīts, vai iespēlēt jaunos hokejistus. Ja nezinām kluba nākotni, taču domājam pozitīvi, tad var spēlēt nevis ar jauniešiem, bet ar 24-25 gadus veciem hokejistiem, kuriem vieta komandā būtu arī nākamajā sezonā. Man arī bija ļoti svarīgi nepalikt pēdējā vietā līgā, šo mazo mērķi izdevās izpildīt. Tas vismaz bija kaut kas pozitīvs. Ir jāmeklē lokāli mērķi – nepalikt pēdējiem, gūt trīs uzvaras pēc kārtas. Taču nevajag arī galējības, piemēram, spēlēt tikai ar latviešiem, ārzemniekiem vai jauniešiem. Kamēr iespējas iekļūt Gagarina kausā neesi matemātiski pazaudējis, šo mērķi nevar mest malā, jo sportiski nikns treneris un spēlētājs šo domu nedrīkst atmest līdz pat pēdējai cerībai, lai arī cik utopiski tas neskanētu. Dzīvē var gadīties visādi.

Cipruss: Šobrīd jādomā tikai par katru nākamo spēli. Protams, runa ir par uzvarām. Bez tām neviena komanda neiegūs emocionālo pacēlumu. Ir vajadzīgas uzvaras. Un ne jau viena, bet gan – divas trīs. Jo vairāk, jo labāk. Ir atkal jāsajūt spēles garša. Kā, piemēram, Novosibirskas "Sibir", kas zaudēja sešas spēles pēc kārtas, bet šo to pamainīja, un tagad uz priekšu iet jau citā solī.

Brože: Patiesībā būtu ļoti interesanti dzirdēt, kā uz šo jautājumu atbildētu Pēteris Skudra. Vajadzīgs brīnums, lai izmuktu no Rietumu pēdējās vietas, bet - tas vispār nav svarīgi. Lielāks labums būtu, ja "Dinamo" tagad dotu spēļu praksi tiem potenciālajiem Latvijas izlases līderiem, kuri ir bez darba.

Narogs: Šaubos, vai te kāds mērķis vēl ir izvirzāms. Nepalikt pēdējiem līgā? Tas jau bija iepriekšējā sezonā. Ja "Dinamo" nedzīvotu no rokas mutē (tas ir no sezonas sezonā), vajadzētu sākt domāt par nākamo gadu. Šosezon Covid-19 dēļ KHL gaisu apostīja gana daudz jauno puišu no "Rīga", kuriem sezonas otrajā pusē būtu jādod iespēja uzspēlēt vēl. Jābūt godīgiem, sezonu izglābt neizdosies. Leģionāru pulks ir milzīgs, bet ir liela atšķirība, ja laukumā dodas kāds sporta terminos saucamais "no name" no ārzemēm, vai tāds pats vietējais jaunais kadrs, kuram šī iespēja var pavērt ceļu uz lielo hokeju. Lai tas notiktu, ir jābūt kluba vadības attīstības stratēģijai, par kuru gan nekas daudz nav dzirdēts.

Pundurs: Negaidu, ka rezultāti varētu krasi uzlaboties. Domāju, turnīra tabulas ziņā mērķis būtu vienkāršs – nepalikt pēdējiem līgā un mēģināt pacīnīties par uzvaru katrā spēlē. Ja nu pēkšņi spēle aiziet, tad var domāt par nedaudz augstāku mērķu uzstādīšanu.

Kā glābt Rīgas "Dinamo"?

Ankipāns: Ilgtermiņā nevaram neko domāt un būvēt, jo finansējuma dēļ katru gadu ir neziņa. Ir vajadzīga ļoti spēcīga struktūra. Zaudējam jau pašā pamatā, jo mums nav fārmkluba pienācīgā līmenī, piemēram, Baltkrievijā, Somijā vai Zviedrijā. Vajag būt tādā līgā, no kuras spēlētājus varētu pacelt, un viņi būtu fiziski nobrieduši pilnvērtīgam KHL hokejam. Tas būtu tilts arī jaunajiem "Rīga" hokejistiem. Šajā aspektā zaudējam gandrīz jebkurai KHL komandai. Fārmklubā vajadzīgs pilnvērtīgs treniņprocess un regulāra augsta līmeņa spēļu prakse. Klubam ir jāizvēlas modelis, kādā tas strādās.

Cipruss: No vadības puses tiek darīts viss, lai šis klubs eksistētu. Finansiāli nespējam konkurēt ar lielu daļu KHL komandu, bet budžets ir adekvāts mūsu hokejistu līmenim. Manuprāt, šogad ir pārspīlēts ar ārzemniekiem, to ir par daudz. Šajā situācijā tā ir treneru izvēle. Iepirkt ārzemniekus ir vieglākais ceļš, kas, protams, var nostrādāt, taču šoreiz tā nav, tāpēc nu jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Manā skatījumā ir jāveido komanda ar jauniem puikām no pašu skolas. Klubā arī ir jāizveido labāka struktūra – manuprāt, nav reāli, ka galvenais treneris un ģenerālmenedžeris ir vienā personā. Trenerim jābūt nodarbinātam tikai ar komandu un treniņprocesu, bet ir ļoti sarežģīti, ja vēl pašam ir jākomplektē arī sastāvs.

Brože: Neredzu risinājumus, kas pie pašreizējās lietu kārtības varētu nostrādāt. Vajadzīga ilgtermiņa vīzija, bet - kā tādu izveidot, ja katru vasaru ir jautājums, vai klubs dabūs naudu...

Narogs: Centieni teorētiski ir bijuši, bet neloģiski. Pieļauju, ka, atlaižot Miķeli Rēdlihu un Gintu Meiju, bija mēģinājums sapurināt komandu. Mērķis gan netika sasniegts, jo zaudējumi turpinās. Jā, Miķeļa un Meijas pienesums uzbrukumā gūto vārtu vai rezultatīvo piespēļu izteiksmē bija vairāk nekā niecīgs, bet, paskatoties Konstantīna Komareka vai Meta Vaita +/- rādītājus (-10 pirmajam, -11 otram), arī rodas jautājumi (raksts tapa vēl pirms šo hokejistu ievietošanas atteikumu draftā - aut.). Vaits gan pēdējos trīs mačos ir labi sevi parādījis, bet uzbrucējam, kā savulaik teica Haralds Vasiļjevs, tomēr ir arī kas jāiemet ne tikai podā, bet arī vārtos. Ja "Dinamo" vēl ir glābjams, tad to izglābs Miks Indrašis, kurš pēc izcili sūdīga sezonas sākuma ir atgriezies savā līmenī. Snaiperis un līderis, kurš atguvis pārliecību un šķiet vienīgais, kurš bez aizsargiem var iemest. Diemžēl viens nav karotājs...

Pundurs: Lai arī, manuprāt, šosezon "uz papīra" sastāvs ir spēcīgāks kā pagājušajā sezonā, rezultāti nav uzlabojušies. Pilnībā piekrītu domai, L. Tambijevs: "Rīgas "Dinamo" sistēma -...ko savulaik intervijā izteica Leonīds Tambijevs, kurš arī bija viens no kandidātiem uz "Dinamo" galvenā trenera amatu: ""Dinamo" redzu sava veida sistēmu - desmit ārzemnieki - galvenais ir trāpīt ar tiem, lai viņi būtu līderi." Šosezon tas nav izdevies. 2018./19. gada sezonā Līnuss Videls un Metjū Majone bija starp visas līgas līderiem, un komanda tikai par punktu atpalika no izslēgšanas turnīra. Viens no filmas "Kriminālās Ekselences Fonds" galvenajiem varoņiem mūždien sūdzējās par savu "sačakarēto karmu", un brīžiem nepamet sajūta, ka līdzīgi ir arī Rīgas "Dinamo" – Covid-19 uzliesmojumi sezonas laikā, mūžīgās neskaidrības ar finansējumu, arī ievērojamais sabiedrības nosodījums, kas redzams kaut vai Sportacentrs.com komentāru sadaļā.