Facebook
Google"Daugavas" stadiona iepirkumā par ledus halles projektēšanu palikuši divi finālisti
@Rolands_Elins
VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” valdes loceklis Guntis Zālītis portālam Sportacentrs.com atklāja, ka šodien komisijas sēdē atlasīti divi finālisti iepirkuma konkursam par ledus halles būvniecību.
Daugavas stadiona ledus halles pirmais iepirkuma konkurss jūlijā beidzās bez rezultāta, radot bažas Latvijas Hokeja federācijā par to, vai halli paspēs uzbūvēt līdz 2021. gada februārim pasaules čempionāta hokejā vajadzībām. Otrajā konkursā tika saņemti pieci pieteikumi, no kuriem šodien atsijāti divi atbilstošākie.
„No šiem diviem pieteikumiem, kas atbilst konkursa prasībām un cenām, viens ir nerezidents, proti, no Igaunijas,” sacīja Daugavas stadiona valdes loceklis Guntis Zālītis. „Saskaņā ar Iepirkuma likumu mums ir jāpārbauda, vai pieteikuma veicējam nav nodokļu parādu, attiecīgi esam pieprasījuši šādu izziņu no minētā nerezidenta, kuram ir dots termiņš desmit dienas to iesniegt. Tiklīdz tas notiks, tajā pašā dienā arī pieņemsim gala lēmumu par iepirkuma konkursa uzvarētāju.”
Zālītis gan norādīja, ka desmit dienas ir maksimālais termiņš, taču praksē šādas izziņas iegūšanai nevajadzētu prasīt ilgāk par pāris dienām, attiecīgi viņam ir cerības jau šonedēļ izziņot konkursa uzvarētāju.
„Ilgtermiņa plānos nekas nav mainījies, šī aizkavēšanās uzvarētāja noteikšanā ir neliela,” apliecināja Zālītis. „Septembrī līgumam vajadzētu būt parakstītam, darbi uzreiz arī sāksies, attiecīgi arī joprojām ir plāns, ka līdz 2021. gada februāri hokeja halle būs nodota ekspluatācijā.”
Tāpat „Daugavas stadions” pavēstījis, ka ledus halles būvprojekts ir saskaņots Rīgas būvvaldē un ir saņemta būvatļauja par projektēšanas nosacījumiem. Savukārt šodien „Daugavas stadions” parakstīja līguma vieglatlētikas manēžas būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi ar SIA „BM-Projekts”.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Maksā par to, ka strādā.. pieļauju, ka ir vēl vietas kur kafijas dzeršana aizņem vairāk laika par paša darba darīšanu, bet kopumā tas ir mīts par valsts iestādēm, vismaz runājot par šo brīdi un ne tik tālu pagātni. Cits jautājums ir par šī darba saturu un jēgu. Agrāk pats strādāju ministrijā un draugs strādā joprojām, tikai citā. Ja gribi visu izdarīt kā nākas, tad darbs ārpus normālā darba laika nav nekas neierasts. Bet vēlreiz, jēga tam visam maza, bieži vien papīru grūstīšana pēc būtības neko nerisinot, un ka tik nav jābūt par kaut ko atbildīgam. Bet to mainīt var tikai no augšas, jo zemāka līmeņa darbiniekam jāstrādā pēc aprakstītas sistēmas un norādījumiem, lai uzrakstītu vienu vēstuli tev vajag ntos saskaņojumus.
Birokrātija ir vajadzīga, jo diemžēl "žuļiku" pietiek. Tikai Latvijā birokrātiskais aparāts ir pārspīlēts un pārsvarā strādā uz papīra, nevis risina problēmas un vērtē lietas pēc būtības. Vari krāpties, bet ar labiem juristiem, kas visu noformēs kā vajag, un viss būs kārtībā, vari izdarīt pēc labākās sisrdsapziņas, bet pieļaut kādu kļūdu, jo nepareizi izlasīji vai nezināju kārtējo MK noteikumu punktu, un tevi paņems priekšā pēc pilnas programmas. Nu labi, nedaudz pārspīlēts, neesmu viss ir slikti piekritējs, bet problēmas ir un diezgan lielas. Bet nevajag teikt, ka cilvēki ministrijās tikai "kasa pakaļu".
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]