Ābols par pirmo spēli pret Kanādu: "Tā būs hokeja pasaules galvenā skatuve"

Latvijas U20 izlases kalendārs pasaules čempionātā

Īsa treniņnometne Rīgā ir aizvadīta. Kādi ir secinājumi?
Secinājumi ir vienkārši – braucam uz Kanādu. Kā saki, treniņnometne bija īsa un pusei sastāva. Ir vairāki spēlētāji, kuriem priekšā ir nepatīkamais – jāpasaka, ka viņi tālāk nebrauks. Par vienu vietu neesam izlēmuši līdz galam. 13 vai 14 no šiem brauks.

Treneru lēmumi mainījās?
Par vienu vietu mums noteikti ir šaubas. Situācija ir tāda, kāda ir. Grūti virtuāli salīdzināt spēlētājus, ja viņi nav vienlaicīgi uz ledus. Ir jāizdara izvēle. Viens ir šeit, otrs ir Ziemeļamerikā, un jāsalīdzina, kurš no viņiem ir labāks.

Cik daudzi pievienosies no Ziemeļamerikas līgām?
Tur būs mazliet vairāk nekā šeit. Summā būsim 26 vai 28, precīzi tagad nepateikšu. Noteikumi ir mainījušies. Ja iepriekš varēja pieteikt 25 spēlētājus un traumu gadījumā veikt izmaiņas, tad tagad tev ir 25. Ja ir traumas… Ar tiem 25 tu arī spēlē.

Būt prom no mājām no 14. decembra līdz 5. janvārim. Tas ir ilgs laika posms. Kādas izklaides, kādi saliedēšanas pasākumi ir plānoti Kanādā?
Lauzām šķēpus un domājām, kas ir labāk, kā ir izdevīgāk. Pirms diviem gadiem čempionāts bija Monktonā, Kanādā, bet pirms turnīra Ziemeļamerikā spēlējošie vēl brauca uz Rīgu. Fiziski tas nav labi – lieku reizi lidot pāri okeānam. Bet emocionālais – viņi atbrauc, satiek ģimenes, tas ir laiks pirms svētkiem, vari iegūt emocijas. Tagad būs otrādi.

Tie faktori mūs satrauc. Būsim mazpilsētā. Skaidrs, ka nebraucam izklaidēties, bet līdz pirmajai spēlei ir ilgs laiks. Halle un viesnīca, halle un viesnīca – tas nav labākais variants. Ir izdevies atrast risinājumu, ir pietiekoši daudz vietas, esam vieni paši viesnīcā. Tiks saorganizēts, lai ir galda teniss, šahs, dambrete, galda spēles. Lai nesēž tikai numuros, tikai telefonos.

U20 līmenim mums būs jauna komanda. Kādus riska faktorus tas iezīmē?
Šajā vecumā jau gads ir jūtama starpība, nemaz nerunājot par trīs gadiem. Par to vienu vietu – ņemt vecāku vai ņemt jaunāku spēlētāju? Mums jau tā būs gados jauns sastāvs, un tas nav veidots mākslīgi. Tikai 10-11 spēlētāji, ieskaitot vārtsargus, būs 2005. gadā dzimušie, kas ir vecākais gads šajā čempionātā. Tas var būt faktors. Bet mēs to neesam radījuši mākslīgi. Tie jaunie, kuri šeit ir, ir labāki par tiem vecākajiem, kuru šeit nav.

Kristers Ansons pirms gada aizbrauca uz čempionātu Zviedrijā, bet šoreiz nebūs pleca traumas dēļ. Cik lielas korekcijas ir ieviesusi veselība?
Mēs esam tik bagāti, cik mēs esam. Nav mums plaša kandidātu loka ne pieaugušajā izlasē, ne šeit. Loģiski, ka tas apgrūtina. Mums nav arī Kristofera Krūmiņa, kuram ir ceļgala trauma. Ja atskatāmies uz augusta turnīru, tur mums bija trijnieks Ansons-Livšics-Krūmiņš. Bija doma viņus atstāt kopā, braukt uz Kanādu, trenēties – un tad redzēsim. Uz papīra bija tāds trijnieks. Diemžēl dzīve ir tāda, kāda tā ir, hokejs ir traumatisks, un šo divu nav. Tas paver iespēju citiem, bet mēs priecīgi par to neesam.

Šodien uz ledus nebija Bruno Osmanis. Kāpēc tā?
Mums viņš tīri vizuāli izskatījās saguris – gan emocionāli, gan fiziski. Aprunājos ar viņu un uzprasīju, vai kopš novembra pauzes viņam bijusi kāda brīvdiena. Nav. Skaidrs, tad tev šodien būs. Tā ir ar šiem varošajiem spēlētājiem, kuri atrodas starp junioru un pieaugušo līmeni – visu laiku esi pie vieniem vai pie otriem. Treneri kopā izlēmām, lai viņš atpūšas, pastaigā pa Ogres Zilajiem kalniem, paelpo svaigu gaisu, uzņem emocijas, vairāk laika pavada mājās.

Kas ir Latvijas acis Ziemeļamerikā, kas izvērtē spēlētājus?
Kārlis Zirnis. Mēs esam komunikācijā, viņš daudz ir darījis šī vecuma spēlētājiem, palīdzot nonākt NAHL, NCAA. Viņš tur strādā, viņš ir ciešā saiknē. Par to, kas notiek Ziemeļamerikā, viņš mūs informē.

Kad jāpieņem virtuālais lēmums, izvēloties starp spēlētāju, kurš ir šeit un kuru redzi ekrānā, kas ir izšķirošie atskaites punkti?
Man tā ir pirmā šāda pieredze. Skaties, ko esi iedomājies uz papīra, kādus virknējumus salicis. Vai ir par kādu šaubas – varēs vai nevarēs. Tad skaties, kur ir lielākas šaubas – par pirmajām divām maiņām vai trešo un ceturto. Ir spēlētājs, kurš ir papildus – kā rezervists. Vai viņš pēc sava stila var būt radošais, vai var nospēlēt gan tādu lomu, gan tādu. Kāds viņš ir kā cilvēks, kā viņš reaģēs, ja nepieteiks spēlei. Vai nestaigās apvainojies un nepaziņos, ka tas uz viņu vairs neattiecas? Tādas lietas ņemam vērā. Arī dzimšanas gadu, kā jau teicu.

Dzimšanas gadi, attieksme kā spēlētājiem… Pirmā spēle pret Kanādu. Pilna NHL arēna. Esi spēlētājus iepazinis gan vasarā, gan tagad. Tas komandai būs pārbaudījums vai tieši nāks par labu?
Pārbaudījums tas būtu jebkurai komandai. Pirmā spēle – pagājušajā gadā spēlējām pret mājiniekiem zviedriem. Tagad atklāšanas spēle – tā būs hokeja pasaules galvenā skatuve, jo Ziemassvētkos NHL ir pauze. Ziemeļamerikā U20 pasaules čempionātam ir ļoti liela uzmanība. Ne tikai nākotnes NHL spēlētāji – nākotnes NHL zvaigznes. Tā būs skatuve, uz kuras visi grib būt, un galvenais tam būt gataviem.

Ko teiksi spēlētājiem pirms spēles pret Kanādu?
Ne es to esmu izdomājis, bet – vienā spēlē var notikt jebkas. Ko tur slēpt, loģiski, ka mēs tur nebūsim favorīti. Es neteikšu, ka mēs gatavojamies vienai konkrētai spēlei. Mums ir četras spēles. Kā būs – to neviens nezina. Kā piemērs – pagājušā gada pasaules čempionāts. Pirmajā spēlē Vācija vinnēja Somiju, kas mūs uzreiz atsēdināja. Tas nozīmēja, ka izšķirošajā spēlē pret Vāciju mums derēs tikai uzvara pamatlaikā.

Vienā spēlē ir iespējams daudz kas. Nekad nebijām tikuši ceturtdaļfinālā. Tikām! Reāli novērtējam savus spēkus, bet es līdz šim nekad neesmu teicis, ka gatavojamies vienai izšķirošajai spēlei, un arī tagad neteikšu. Mums ir četras spēles. Pirmā ir Kanāda. Tai arī gatavojamies.