"Skonto": pozitīva bilance pret visiem, mazi rezultāti, daudz pendeļu

Individuāli

„Skonto” sezonas laikā laukumā izlaida 25 spēlētājus – tas bija otrs mazākais futbolistu skaits aiz „Metta/LU” vienības, kuras rindās spēlēja 24 futbolisti. Interesanti, ka tieši „Skonto” un „Metta/LU” ir vienīgās komandas, kuras sezonas laikā nepameta neviens spēlētājs. „Skonto” rindās astoņi futbolisti piedalījās vismaz 28 spēlēs (78%) – Igors Savčenkovs (35 spēles, izlaida tikai 21. oktobra maču pret „Gulbeni” (3:1), jo bija sakrājis četras dzeltenās kartītes), Germans Māliņš (33), Vitālijs Maksimenko (32), Valērijs Šabala (31), Aleksandrs Fertovs (30), Ruslans Mingazovs (29), Alans Siņeļņikovs (28) un Tads Labuks (28). Vēl piecu spēlētāju kontā 21-25 mači – Kristapam Blankam, Hulio Riosam, Romānam Amirhanovam, Minori Sato un Aleksandram Kukanosam.

Vismaz vienus vārtus guva 15 spēlētāji, kas bija tikai 5. rādītājs līgā. Vairāk nekā četrus vārtus iesita četri futbolisti – Valērijs Šabala un Tads Labuks pa 11 vārtiem (lietuvietim viens 11 metru soda sitiens), Alans Siņeļņikovs deviņus vārtus (četras realizētas pendeles), Mingazovs sešus vārtus. Jāizceļ aizsarga Savčenkova trīs vārti, kā arī fakts, ka „Skonto” bija viena no divām komandām (otra bija „Spartaks”), kuras labā pretinieki, raidot bumbu savos vārtos, guva vārtus divreiz – tas padevās nu jau bijušajam Daugavpils „Daugavas” futbolistam Vadimam Loginam un mettietim Mārim Rihertam.

Kopumā kaut reizi laukumā šosezon „Skonto” kreklā izgāja deviņi leģionāri: trīs krievi, japānis, lietuvietis, maķedonietis, panamietis, ukrainis un turkmēnis. Raiba ģeogrāfija. Neviens no viņiem neaizvadīja mazāk par 12 spēlēm, bet visbiežāk spēlēja Mingazovs (29 spēles), Labuks (28), Rioss (24), Amirhanovs (23) un Sato (23).

Vidējais „Skonto” spēlētāju vecums bija precīzi 23.00 gadi, kas ir 3. mazākais vecums Virslīgā aiz Rīgas „Daugavas” un „Metta/LU” (par mata tiesu). Ja runājam tikai par TOP4, tad tikai mazliet vecāka bija „Ventspils” komanda (23.4), bet ievērojami vecākas bija „Daugava” (D) un „Metalurgs”. Tikai divi „Skonto” spēlētāji bija vismaz 30 gadus veci – Juris Laizāns (33) un Savčenkovs (30). Turpat blakus arī Kukanoss (29) un Labuks (28). „Skonto” rindās izgāja uzreiz pieci, kas jaunāki par 20 gadiem. Tiesa, trīs no viņiem spēlēja ļoti epizodiski, toties būtisku pienesumu deva Šabala (18 apritēja tikai oktobrī) un Rioss (19).

„Ventspilij” un „Metta/LU” komandai sezonā bija tikai viena sarkanā kartīte, taču turpat blakus sekoja arī „Skonto”, kurai kopumā divi sarkanie plāksteri – Mingazovam (4. apļa spēlē ar „Spartaku” jau pieliktajā laikā, cīņai noslēdzoties 0:0) un Amirhanovam (1. apļa spēlē ar „Metta/LU” 80. minūtē, skontiešiem gan noturot 2:1 pārsvaru). Mingazovam arī sešas dzeltenās kartītes, bet rekordists šai ziņā bija Siņeļņikovs, kuram deviņas dzeltenās kartītes. Labukam astoņas. Lūk, spēlētāju statistika (avots: soccerway.com):

Spēlētāji (sarindoti pēc aizvadīto spēļu skaita)

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Komanda

Mājās/viesos

„Skonto” bija izteiktākā mājas komanda turnīrā – savā laukumā iegūts par 10 punktiem vairāk nekā izbraukumā (šajā ziņā vistuvāk bija „Metalurgs” un „Daugava” (D), kurām mājās par sešiem punktiem vairāk nekā viesos). Tiesa, tai pašā laikā „Skonto” gan mājās, gan izbraukumā zaudēja tikai pa divām reizēm, taču pretinieka laukumā ļoti bieži spēlēts neizšķirti – astoņas reizes („Gulbene” septiņas reizes, pārējās komandas retāk). Savā laukumā „Skonto” ielaida tikai astoņus vārtus, kas ir otrs labākais rādītājs aiz „Daugavas”.

Visvairāk punktu pret: „Gulbeni” (1:0, 4:1, 4:0, 3:1=12p.) un „Metta/LU” (2:1, 5:0, 2:1, 5:0=12p.).
Vismazāk punktu pret: „Daugavu” (D) (1:1, 3:0, 0:0, 0:0=6p.) un „Liepājas metalurgu” (0:1, 1:0, 0:1, 3:1=6p.).
Lielākā uzvara: 2. aplī mājās 5:0 pret „ „Metta/LU”, 4. aplī mājās 5:0 pret „Metta/LU”.
Lielākais zaudējums: 1. aplī mājās 0:1 pret „Liepājas metalurgu”, 1. aplī mājās 2:3 pret „Jelgavu”, 3. aplī viesos 0:1 pret „Liepājas metalurgu”, 4. aplī viesos 0:1 pret „Ventspili”.
Vidējais vārtu skaits: 1.61 iesisti, 0.61 ielaisti, 2.22 kopā (vidēji čempionātā 1.37:1.37, kopā 2.74).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

Kā redzams, „Skonto” visi četri piedzīvotie zaudējumi bija ar vienu vārtu starpību – vienīgā komanda Virslīgā, kura ne reizi nezaudēja ar vismaz divu vārtu pārsvaru. Tāpat „Skonto” spēles bija pašas nerezultatīvākās čempionātā (vidēji 2.22 vārti spēlē), tuvākajai sekotājai „Jelgavai” bija 2.44 vārti ik mačā. Vienlaicīgi „Skonto” šai čempionātā ielaida vismazāk vārtus, dalot šo godu ar „Ventspili”. Savukārt pavisam fenomenāli ir „Skonto” nieka divi ielaistie vārti periodā no 24. līdz 45. minūtei (pie tam vienreiz tas notika tieši 24. minūtē, bet otrreiz 45. minūtē pēc Māliņa kļūdas spēlē ar „Gulbeni” – tātad no 25. līdz 44. minūtei „Skonto” vispār neielaida ne reizi…) jeb kopā aptuveni 13.5 stundās. Arī 1. puslaikā kopā sezonā ielaistie seši vārti ir labākais rādītājs līgā.

Skatītāji

Piektā apmeklētākā Virslīgas komanda aiz „Jelgavas”, „Metalurga”, „Spartaka” un „Ventspils. Interesanti, ka „Skonto” mājas spēļu apmeklējums (vidēji 391) vislabāk atbilda vidējam Virslīgas vidējam rādītājam (394).

1 000 skatītāju robeža sasniegta tikai reizi – 28. aprīlī 7. kārtas spēlē ar Rīgas „Daugavu” (1:0). Divreiz uz „Skonto” mājas spēli nesanāca pat 200 skatītāji – 5. jūlijā pret „Jūrmalu” (1:0) un 21. oktobrī pret „Gulbeni” (3:1).

Leģionāri
Vidēji: 5.31 leģionārs ik spēlē, 2. vieta Virslīgā (tikai Daugavpils „Daugava” izmantoja vairāk leģionāru). Vidējais Virslīgā vienai komandai vienā spēlē – 3.60. Kopumā sezonas gaitā „Skonto” ārzemju futbolistus izlaida 191 reizi, un „Daugava” skontiešus apsteidza par nieka tiesu (192).

„Skonto” ir vienīgā komanda Virslīgā, kas vienreiz izlaida maksimāli iespējamo ārzemnieku skaitu – 3. kārtas spēlē 7. aprīlī pret „Spartaku” (1:0) pamatsastāvā izgāja atļautie pieci leģionāri un mača gaitā visas trīs maiņas tika veiktas, nomainot kādu viesspēlētāju pret citu. Tādējādi šai mačā „Skonto” pārstāvēja astoņi leģionāri un seši vietējie futbolisti. Mazāko ārzemnieku skaitu, "tikai" trīs, Marians Pahars izmantoja divās spēlēs - 2. apļa spēlē ar "Jūrmalu" (1:0) un pēdējā apļa svarīgajā spēlē ar Daugavpils "Daugavu" (0:0).

„Fair Play”
Vidēji: 2.47 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 4. vieta Virslīgā (trīs komandas bija korektākās). Virslīgā vidēji – 2.49 punkti.

Arī šeit „Skonto” bija vistuvāk turnīra vidējam rādītājam. Vietu izteiksmē „Skonto” gan bija 4. vietā, un mazāk soda punktus par kartīšu pelnīšanu iekrāja vien „Ventspils”, „Daugava” (D) un „Gulbene”. Visvairāk soda punktu „Skonto” nopelnīja pēdējā apļa mačā pret „Spartaku” (0:0, lielā mērā dziestot cerībām uz zeltu) – Mingazovam dzeltenā un sarkanā kartīte, kā arī vēl trīs dzeltenie plāksteri. Piecreiz sezonā „Skonto” nenopelnīja nevienu kartīti. Starp TOP4 komandām tas ir 3. rādītājs („Daugava” un „Ventspils” biežāk palika „tīras”).

11m
Sezonā kopā: 14:4 (izpildītas 14 pendeles, bet sargātas četras). Vidēji Virslīgā – 6.7:6.7. Pārliecinoši labākā attiecība – sists 3.5 reizes vairāk nekā sargāts, un tuvākā sekotāja šajā ziņā bija „Metalurga” komanda, kurai attiecība 2.0 (8:4). „Skonto” pārliecinoši visbiežāk izpildīja 11 metru soda sitienus (14, ar deviņiem seko abas Jūrmalas komandas), kā arī ieņēma dalītu 2. vietu ar „Metalurgu” pēc vismazāk nopelnītajām pendelēm uz saviem vārtiem („Ventspilij” trīs).

Statistikas materiāli