"Riga": pret septiņām komandām laukumā vienīgi uzvaras, pelnīts trešais tituls

"Riga" galvenie treneri Oļegs Kononovs un Mihails Koņevs 2020. gada sezonas gaitā Virslīgā vismaz reizi izlaida 31 spēlētāju, kas ir par trim vairāk nekā vismazākā rādītāja īpašniecēm RFS, "Mettai" un "Ventspilij". "Covid-19" saslimšanas dēļ "Riga" nepiedalījās pēdējā kārtā (saņēma tehnisko zaudējumu), bet pirmspēdējā kārtā lāpīja sastāva robus un izlaida divus futbolistus, kuri līdz tam nespēlēja ne reizi. Citiem vārdiem sakot, lai gan "Riga" asociējas ar plašas rotācijas piekopšanu, 2020. gadā arī citas komandas izmantoja ne mazāku spēlētāju skaitu (cits stāsts par sastāva dziļuma kvalitāti un izmaiņu iemesliem).

Tomēr "Riga" izteikti atšķīrās ar to, ka tai pat līderi bieži vien tika atpūtināti. Vairāk par 18 reizēm pamatsastāvā bija tikai divi spēlētāji - Roberts Ozols un Stefans Paničs. Piemēram, galvenajai konkurentei RFS tādu bija septiņi, lielas pārmaiņas pārdzīvojušajai "Valmierai" četri, "Ventspilij" septiņi, "Liepājai" pieci, "Spartakam" septiņi. Virslīgas labākais vārtsargs Ozols izlaida vienīgi trīs spēles pret "Tukums 2000", savukārt Paniču, kuru Sportacentrs.com atzina par labāko spēlētāju Virslīgā, labi raksturo šāds fakts - viņš vienīgais izgāja "Riga" pamatsastāvā mājas spēlē pret Tukuma komandu četras dienas pēc pārlidojumiem un sarežģītā mača Čempionu līgā pret Telavivas "Maccabi".

"Riga" trešo gadu pēc kārtas kļuva par Latvijas čempioni. Sevišķi jāizceļ, ka, neskatoties uz RFS radīto nopietno konkurenci, "Riga" sakrāja pārliecinoši lielāko punktu skaitu. Pret 2019. gadu iespaidīgs pieaugums vidēji spēlē iegūto punktu skaita ziņā - 2.56 pret 2.06 (+24%). Un tas viss par spīti "Covid-19" uzbrukumam, kā rezultātā bez lieliem variantiem nācās atzīt divus zaudējumus sezonas izskaņā, kad tituls jau bija nodrošināts. Pirms pēdējām divām kārtām "Riga" vidēji spēlē iegūto punktu skaits bija 2.76 un augstāku rādītāju Virslīgas vēsturē (pēc neatkarības atgūšanas) sasniedza tikai "Skonto" 1993.-1995. gadā. Tātad "Riga", izslēdzot šīs divas pēdējās kārtas, vidēji krāja vairāk punktu, nekā "Skonto" 11 no 14 titulu sezonām. Tas viss kļūst vēl vērtīgāks, ja paturam prātā, ka tieši pēdējos gados Virslīgā spēku samērs ir izlīdzinājies un citiem pēdējo gadu čempioniem punktu rādītāji bijuši salīdzinoši pieticīgi. Pret sešām no deviņām pretiniecēm "Riga" nezaudēja nevienu punktu, turklāt pret "Ventspili" laukumā arī uzvarēja abus mačus, pēdējā kārtā saņemot tehnisko zaudējumu.

Neskatoties uz "Riga" izcilo bilanci (pēc 25 kārtām 23-0-2, beigās 23-0-4), konkurente RFS guva vairāk vārtu un nodrošināja labāku vārtu bilanci. Tomēr čempioni turpat blakus vien bija - gūtajos vārtos 60:66 ("Riga" pēdējo maču nespēlēja), ielaistajos 21:21 ("Riga" trīs ielaistie vārti tehniskā zaudējuma rezultātā). "Riga" laukumā ielaida 18 vārtus, no kuriem lauvas tiesa, pieci vārti, ielaisti 90. minūtē vai mača kompensācijas laikā - neviens no tiem nebija izšķirošs, tādējādi neveiksmīgi (pavirši?) nospēlētas galotnes neļāva ielaisto vārtu statistikai būt ārkārtīgi augstvērtīgai. Lai cik banāli neizklausītos, "Riga" bija spēcīga kā komanda un tai nebija izteiktu līderu, kuri vilktu pārējos - vilka visi. Gūto vārtu ziņā ar 12 precīziem raidījumiem izcēlās Kulē Mbombo, taču tikai četri no tiem bija pret "Top6" komandām. Toties vēl deviņi "Riga" spēlētāji iesita trīs, četrus vai piecus vārtus.

Rezultatīvo piespēļu ziņā gan bija divi līderi - Filipi Brizola sakrāja 10, standartsituāciju izpildītājs Jakubs Hora astoņas. Taču arī šeit jārunā par statistiku pret "Top6" - gan Brizolam, gan Horam tikai trīs rezultatīvas piespēles pret vadošajām komandām. Tas gan arī pietiekami loģiski, jo "Riga" pret "Top6" komandām lielākoties uzvarēja minimāli - sešas uzvaras ar +1 (trīs reizes 1:0, divas reizes 2:1, reizi 4:2), četras uzvaras ar +2 (trīs reizes 2:0) un tikai Liepājā reiz izdevās sagraut ar 4:1. Vēl ar 5+5 izcēlās Rožers, bet atsevišķi jāmin balsta pussargu un centra aizsargu palīdzība - Paničam pieci vārti, Herdi Prengam četri, Elvim Stuglim trīs, Antonijam Černomordijam vieni.

Ozols vārtus sargāja 23 spēlēs un 13 reizes pameta laukumu bez ielaistiem vārtiem - tas bija pārliecinoši labākais rādītājs, jo diviem tuvākajiem sekotājiem tikai pa astoņām sausām spēlēm. Tāpat Ozols, protams, bija pirmajā vietā rādītājā "minūšu skaits, kurās vidēji ielaisti vieni vārti", skaitot tikai tos, kuri sakrāja vismaz 50% spēles laika. Pret "Tukums 2000" visas trīs reizes vārtus sargāja Nils Puriņš, ielaižot trīs vārtus. Pēdējā kārtā Puriņš izgāja laukumā kā laukuma spēlētājs.

Slīprakstā vārtsargi, kuri nesakrāja pusi (1 215 minūtes) no maksimāli iespējamā spēles laika (2 430 minūtes).
Minūtes - vidējais minūšu skaits, kurās vārtsargs ielaidis vienus vārtus.

"Riga" vidēji mačā izlaida laukumā 9.4 leģionārus, kas bija trešais augstākais rādītājs aiz "Spartaka" un "Ventspils". Tai pašā laikā tieši latviešus rotācija skāra vismazāk, ko vietējie futbolisti veidoja aizsardzības un vārtsarga līnijas, kas saprotamu iemeslu dēļ tika aiztiktas reti. Tādējādi no deviņiem "Riga" futbolistiem ar lielāko spēles laiku pieci bija tieši Latvijas spēlētāji un no "Top6" komandām ar ko tādu varēja lepoties tikai "Liepāja" (RFS, "Valmierai" un "Spartakam" pa trim, "Ventspilij" divi). Četri leģionāri ar vislielāko iznesto smaguma nastu bija Paničs, Brizola, Prenga un Hora. Leģionāru ģeogrāfija: Brazīlija (pieci), Portugāle, Serbija, Ukraina (pa diviem), Albānija, Argentīna, Čehija, Francija, Kolumbija, Kongo DR, Krievija, Melnkalne (pa vienam).

Par pamatu izmantojot pilnos gadus sezonas izskaņā (tiem spēlētājiem, kuri kaut reizi gāja laukumā), "Riga" vidējais vecums bija 26.6 gadi, ar ko pietika, lai Virslīgā, kas izceļas ar futbolistu jaunību, kļūtu par vecāko komandu. Sekoja "Liepāja"ar 26.3 gadiem, kamēr galvenajai konkurentei RFS bija 24.7 gadi - šāds neliels skaitlis bija trešais augstākais turnīrā. Tai pašā laikā "Riga" par apmēram vienu gadu samazināja savu vecumu salīdzinoši ar 2019. gadu. Divus gadus pēc kārtas "Riga" ir vecākā komanda turnīrā. Sezonas beigās 30 gadu vecumu bija sasnieguši septiņi spēlētāji - Vjačeslavs Šarpars un Oļegs Laizāns (33), Vladimirs Kamešs (32), Rugins un Taloša (31), kā arī Brizola un Antons Kurakins (30). Titulu "Riga" nodrošināja bez futbolistiem, kuri būtu jaunāki par 20 gadiem - vienīgi pēdējā mačā pirmspēdējā kārtā piespiedu kārtā izgāja Ņikita Silakovs un Iļja Isajevs (vārtsargs, kurš laukumā iznāca uz maiņu uzbrucēja pozīcijā).

"Riga" 2020. gadā nopelnīja tikai vienu sarkano kartīti un to pašu Prenga saņēma jau pēc finālsvilpes, konfliktējot ar ventspilniekiem. Vienīgi "Tukums 2000" visu sezonu iztika ar vienu sarkano kartīti (faktiski divas, bet vienreiz tiesnesis kļūdas dēļ neizraidīja futbolistu). Kartīšu statistikā "Riga" kļuva par otro korektāko komandu turnīrā aiz "Mettas", šo titulu izšķīra vienas dzeltenās kartītes tiesa. Ja Andra Riherta komanda kartītes krāja vienmērīgi, tad "Riga" iztraucēja jau minētais mačs pret "Ventspili", kad pēc finālsvilpes ne tikai Prenga saņēma sarkano kartīti, bet vēl divi spēlētāji tika pie dzeltenā plākstera. Kopumā sezonā visvairāk dzelteno kartīšu nopelnīja Rugins un Fjodorovs - pa sešām.

Gan 2019., gan 2020. gadā "Riga" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Černomordijs (1. un 8.), Prenga (2. un 6.), Rugins (3. un 9.), Paničs (5. un 2.), Ozols (7. un 1.) un Brizola (10. un 5.). Mazliet pietrūka Fjodorovam (11. un 3.) un Stuglim (12. un 4.). "Riga" bija ne tikai vecākā komanda, bet arī ar visstabilāko sastāvu, ja salīdzinām ar 2019. gadu.

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. Materiālam pievienots arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Poz. - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - sākumsastāvā uzsākto spēļu skaits. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti (2016. gadā izslēgta viena tehniskā uzvara, 2020. gadā viens tehniskais zaudējums, lai precīzāk attēlotu sportisko rezultātu)
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs
"*" - "Covid-19" ierobežojumu ietekme

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie):

Komanda

Mājās/viesos

Lai labāk atspoguļotu sportisko rezultātu, izslēgts 0:3 tehniskais zaudējums mājās pret "Ventspili".

Visvairāk punktu pret: "Tukums 2000" (5:1, 5:2, 2:0=9p.), "Daugavpili" (3:1, 1:0, 2:0=9p.), "Mettu" (2:0, 3:0, 5:1=9p.), "Jelgavu" (3:0, 3:0, 2:0=9p.), "Liepāju" (2:0, 4:1, 2:1=9p.), "Valmieru" (2:0, 1:0, 1:0=9p.).
Vismazāk punktu pret: RFS (2:1, 0:2, 0:3=3p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī viesos 5:1 pret "Tukums 2000", 3. aplī mājās 5:1 pret "Mettu".
Lielākais zaudējums: 3. aplī viesos 0:3 pret RFS [vēl bija 0:3 tehniskais zaudējums pret "Ventspili"].
Vidējais vārtu skaits: 2.31 iesisti, 0.69 ielaisti, 3.00 kopā (vidēji čempionātā 1.54:1.54, kopā 3.08).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

2020. gada sezonas apskatos netiks analizēts skatītāju skaits mājas spēlēs, ņemot vērā "Covid-19" būtisko ietekmi un datu neatbilstību "normāliem apstākļiem".

Leģionāri
Vidēji: 9.4 leģionāri ik spēlē, 3. vieta Virslīgā (divas komandas izmantoja vairāk leģionāru).

Fair Play
Vidēji: 2.08 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 2. vieta Virslīgā ("Metta" bija disciplinētāka). Virslīgā vidēji – 2.57 punkti.

Komandu apskati