Vārds lietpratējiem: vai uz Latvijas izlases vārtiem bija jābūt pendelei?

Kristaps Blanks, "Riga FC" treneris

"Pendeli varēja dot un varēja arī nedot. Nezinu, vai tiesnesis tādu būtu piešķīris uz otriem vārtiem… Protams, bēdīgi, ka visu maču tik labi spēlēts, un pašās pēdējās minūtēs ielaižam 11 metru soda sitienu.

Domāju, sava loma bija arī izlašu statusam. Tā tas ir daudzviet futbolā. Domāju, tiesnesim spēles beigās būtu daudz vieglāk nozīmēt pendeli uz mūsu, ne turku vārtiem, ja epizodes būtu līdzīgas. Statusam ir sava loma.

Spēles pret Nīderlandi un Turciju mūsējiem bija labas. Pirmajā mačā bija grūtāk, jo spēlējām diezgan zemu un cerējām uz pretuzbrukumiem, taču kaut ko izveidojām un spēles beigās likām nīderlandiešiem pat panervozēt. Salīdzinot ar iepriekšējiem logiem, ir sperts solis uz priekšu. Arī puiši spēlē drošāk un ar lielāku pārliecību. Cerams, ka šie mači ir kā cerību stars nākotnei. Ir izveidojies spēlētāju kodols, pamazām saspēlējas un nāk brieduma gadi. Nākamā gada Nāciju līga parādīs, vai esam progresējuši, jo tur atkal būs jāspēlē ar sava kalibra izlasēm. Ja uzvarēsim un kāpsim augstāk, tas parādīs, ka ir sperti soļi uz priekšu. "

Kristians Kareļins, aktieris un "Pa pāris kausiem" veidotājs

"Skatoties spēli no tribīnēm, bija emocionālais faktors, ka pendelei pašās mača beigās nevajadzētu būt, jo tas būtu ļoti sāpīgi. Tomēr pēc spēles atkārtojumā redzēju, kāds šīs epizodes leņķis tika parādīts tiesnesim. No aizmugures tiešām izskatījās, ka Kaspars Dubra pagrūda. Savukārt televīzijā bija cits leņķis, kur izskatījās, ka turks pats noķēra Kaspara roku sev padusē un nolikās. Man rodas jautājums: kas nosaka kameru leņķus, no kuriem tiesnesim rāda atkārtojumu? Tas man šķita neveikli. Bet kā bija – tā bija. Spēle bija super!

Pēc oktobra spēlēm ir patīkama pēcgarša, kaut gan kāda tā varētu būt pēc zaudējumiem… Taču puiši kapājās un cīnījās. Iepriekšējā kvalifikācijas ciklā bija 0:3 un 0:5, un bija dusmas, ka spēlētāji vienkārši staigā pa laukumu. Tā vismaz izskatījās vizuāli, bet šobrīd puiši grauž zemi. Sūds par to, ka 0:1 vai 1:2, bet man bija kaifs atbalstīt komandu, jo bija emocijas. Nebija nekā no bezcerības, tas vienkārši bija labs sports.

Domāju, Nāciju līgā nākamgad varētu sākties problēmas, jo mēs kā emulators pielāgojamies pretinieku spēles līmenim. Nebūs tā, ka tagad sitīsim sava līmeņa komandas, arī ar tām mocīsimies. Grūtāk ir uzvarēt sava līmeņa izlasi, nekā nospēlēt cienīgi ar futbola lielvalstīm."

Anatolijs Kreipāns, Radio SWH

"Domāju, pendele tika nozīmēta pelnīti – kontakts starp spēlētājiem bija. To īpaši labi varēja redzēt atkārtojumā no mugurpuses. To varēja manīt arī pēc Kaspara reakcijas - viņš saprata, ka ir nedaudz pārcenties. No otras puses – nedrīkst pārmest, jo viņš centās un darīja, ko varēja. Zini kā, visi jau tagad gudri, bet pēc tam nodomāju, kāpēc Dubra aiztika Jilmazu, jo viņš jau gāja prom no vārtiem un neko neizdarītu. Protams, kad esi laukumā, viss notiek daudz citādāk.

Pirmais puslaiks Latvijas izlases izpildījumā man ļoti patika, bet pēc tam mūsējie nedaudz noplīsa. Viegli jau no malas teikt, bet varbūt vajadzēja nedaudz pieturēt bumbu, pretuzbrukumos nospēlēt pacietīgāk un tik ļoti nesteigties. Skaidrs, katrs laukumā gribēja izdarīt darbu pēc iespējas labāk, bet bija pāris epizodes, kur varēja nospēlēt rūpīgāk. Jāsaprot gan, ka futbolisti, kuri spēlēja priekšējā līnijā, pārsvarā bija jauni džeki. Spēli skatījos Krievijas futbola kanālā – godīgi sakot, tik daudz uzslavu Latvijas izlasei sen nebiju dzirdējis.

Solīti pa solītim, bet kustība uz priekšu Latvijas izlasei ir. Arī Nīderlandi patramdījām, un, ja salīdzina ar spēli Amsterdamā, mačs Rīgā bija kā diena pret nakti."

Kaspars Dubra pēc mača: "Pendelei bija jābūt!"