G grupa: Beļģija, Anglija, Tunisija un Panama

Ceļš uz Pasaules kausu

No šā kvarteta interesantākais ceļš uz Krieviju bija debitantei Panamai, kas kopā ar vēl piecām izlasēm izšķirošajā posmā sadalīja trīsarpus ceļazīmes. Panama pirmajā aplī spēja atņemt punktus visām trim favorītēm Meksikai (0:0), ASV (1:1) un Kostarikai (0:0), taču arī zaudēja pastarītei Trinidadai un Tobago (0:1) un septītajā kārtā pēc neveiksmes Meksikā (0:1) noslīdēja uz piekto vietu. Panākums pār Trinidadu un Tobago gan ļāva atgriezties trešajā pozīcijā, bet priekšpēdējā mačā sekoja sakāve ASV (0:4), kas lika atkāpties uz ceturto vietu, kas gan ļautu cīņu turpināt pārspēlēs.

Pēdējā kārtā Panama un Hondurasa, kurām bija pa desmit punktiem (krietni labāka vārtu starpība bija Panamai), uzņēma attiecīgi Kostariku un Meksiku, kurām vairs nekas neizšķīrās, kamēr ASV (12 punkti) devās uz Trinidadu un Tobago. Paralēlajās spēlēs Hondurasa ar 3:2 apspēlēja meksikāņus, amerikāņi šokējoši zaudēja ar 1:2, bet Panamā tablo vēl trīs minūtes līdz pamatlaika beigām vēstīja par neizšķirtu 1:1, kas Hondurasai dotu trešo vietu, ASV – ceturto, savukārt Panamu atstātu aiz borta. Taču dramatiskā galotnē Panama tomēr izrāva tik nepieciešamo uzvaru un pacēlās uz trešo vietu. Par varoni kļuva Sietlas "Sounders" aizsargs Romans Torress, kurš tika aizsūtīts uzbrukumā un pēc tālas piespēles trāpīja no soda laukuma vidus (2:1). Torress četrus mēnešus iepriekš 90. minūtē bija arī izrāvis vērtīgu punktu pret Hondurasu (2:2).

Tikmēr Beļģija un Anglija bez problēmām triumfēja savās grupās, nezaudējot ne spēlē un tuvākās konkurentes Grieķiju un Slovākiju apsteidzot par attiecīgi deviņiem un astoņiem punktiem. Savukārt Tunisija vispirms divu spēļu summā apspēlēja Mauritāniju (2:1, 2:1), bet grupu turnīra vidū paņēma četrus no sešiem punktiem no tiešās konkurentes Kongo DR (2:1, 2:2), izbraukumā atspēlējot divu vārtu deficītu. Pēdējā kārtā Tunisijai galvenais bija nezaudēt mājās Lībijai, un minimālā programma arī tika izpildīta – 0:0.

Iepriekš Pasaules kausu finālturnīros

Sastāvi

Beļģijas fantastiskos talantus saukt par jauno paaudzi kļūst arvien nepieklājīgāk, un nu jau pienācis tas brīdis, kad no Sarkanajiem velniem ir jāprasa rezultāts. Gadu gaitā šā kodola problēmas un vājās vietas lāga nav mainījušās – meistarības pārprodukcija vienās pozīcijās, bet nepietiekama izvēle citās, traumu risks aizsardzības centrā, realizācijas nestabilitāte, kā arī laba trenera trūkums -, taču Beļģiju tik un tā droši var saukt par vienu no vislabāk nokomplektētajām izlasēm turnīrā. Un tas viss par spīti tam, ka viena no tās labākajiem spēlētājiem Pasaules kausā nemaz nebūs.

Ja Markss Vilmotss viņu uz "Euro 2016" ņēma par spīti konfliktiem un attieksmes problēmām, tad jaunais galvenais treneris Roberto Martiness nolēmis iztikt bez "Roma" pussarga Radžas Naingolana. Martiness uzstāj, ka tie ir tikai taktiski apsvērumi, jo Naingolans neiederoties viņa 3-4-3 shēmā, taču galvenais iemesls visdrīzāk ir Radžas disciplīnas problēmas un izklaidīgais dzīvesveids ar smēķēšanu priekšgalā. Pat paplašinātajā kandidātu sarakstā nebija arī Kevina Mirallasa, savainojuma dēļ jau janvārī sezona beidzās Stīvenam Defūram, bet starp pēdējiem atsijātajiem jāizceļ "Crystal Palace" uzbrucējs Kristians Benteke, kurš Premjerlīgas sezonā guva vien trīs vārtus, un Romelu Lukaku brālis Džordans Lukaku, kurš Romas "Lazio" pārsvarā devās uz maiņu. Par spīti traumai pārbaudes spēlē sastāvā ir Vensāns Kompanī, par kura spēju spēlēt finālturnīrā bažu netrūkst.

Lai arī Anglijas statuss joprojām nomāc tās reālo spēku, šajā finālturnīrā būtiskākā pārmaiņa varētu būt tā, ka komanda uz to dosies bez pārspīlētām ambīcijām un komplektēta šķietami atbilstoši stiprajām pusēm – ar uzsvaru uz jaunību, ātrumu un atlētiskumu. Jaunības azarts apvienojumā ar nāvīgiem pretuzbrukumiem un Harija Keina realizācijas prasmēm varētu angļus ļoti bīstamus padarīt arī vadošajām izlasēm. Vēl pirms pusotra gada Gerets Sautgeits sacīja, ka Džo Hārts ir angļu labākais vārtsargs, taču uz šo turnīru Anglija dosies gan bez Hārta, gan arī izteikta pirmā numura – favorīts uz vietu vārtos esot "Everton" vārtu vīrs Džordans Pikfords, kuram izlasē ir vien trīs mači. Bez Hārta paplašinātajā sarakstā neiekļuva arī Džeks Vilšīrs, bet galīgajā sastāvā neatradās vieta Edamam Lalanam.

Tunisijai pirms finālturnīra ir lielas raizes par priekšējo līniju. Aprīlī krusteniskās saites sarāva viens no līderiem Jusefs Msakni, kurš Kataras čempionātā 22 spēlēs guva 25 vārtus, bet traumas dēļ Krievijā nebūs arī "Tunis" uzbrucēja Jasina Henisi. Līdz ar to centra uzbrucēja lomu acīmredzot nāksies uzņemties uzbrūkošajam pussargam Vahbi Hazri. Aizvadījis teicamu sezonu "Rennes" – deviņi vārti 24 spēlēs -, Hazri uzskatāms par šā modeļa spožāko zvaigzni, taču arī viņš traumas dēļ klubā izlaida sezonas pēdējo mēnesi. Panama uz finālturnīru brauks bez Eiropā plaši zināmiem spēlētājiem, toties tās izlašu spēļu pieredzi varētu apskaust daudzi – sastāvā ir seši futbolisti, kuri sasnieguši 100 spēļu robežu, bet vēl četri aizvadījuši vairāk nekā 70 mačus.

Beļģija

Anglija

Tunisija

Panama

Pārbaudes spēles

Spēļu kalendārs

11.lv vērtējums par izredzēm izkļūt no grupas, uzvarēt grupā un izcīnīt titulu

"OlyBet" vērtējums par izredzēm izkļūt no grupas, uzvarēt grupā un izcīnīt titulu

Sportacentrs.com prognoze – Beļģijas un Anglijas izredzes ir vienādas