Pahars: "Šabala ir sliktā formā"

Vispirms pastāstiet par Jāņa Ikaunieka un Kameša rokādi sastāvā! Noprotams, ka Ikaunieks vēl tomēr nav gatavs spēlēt, bet vai par Kamešu gala lēmums tika pieņemts pēc piektdienas Kurzemes derbija?
Vispirms par Janku - gaidījām viņu līdz pēdējam. Viņš pēc traumas sadziedēšanas ļoti gribēja atbraukt uz izlasi, un mēs cerējām, ka viņš jau būs gatavs spēlēt, jo kopš traumas gūšanas pagājis jau diezgan ilgs laiks. Cerēju, ka viņš pagūs jau vismaz nedēļu patrenēties "Metz" un tad atbrauks uz šejieni. Pat ja viņš nevarētu spēlēt pret Turciju, bet gan tikai pret Čehiju [ar turkiem mačs 3.septembrī, ar čehiem 6.septembrī - aut.], mūs tas apmierinātu. Taču diemžēl no Francijas piezvanīja ārsti un pateica, ka viņi nelaidīs Ikaunieku trenēties vēl arī gaidāmajā nedēļā [31.augusts - 6.septembris]. Kļuva skaidrs, ka nekas nesanāks, un mums ātri bija kaut kas jāmaina.

Mums bija trīs kandidāti, kurus īpaši negribu afišēt. Protams, neviens nepieņem lēmumu, balstoties uz vienu spēli, taču kopumā pēdējos mačos skatījāmies, kurš no šiem trīs kandidātiem ir svaigāks, labāks. Izvēlējāmies Kamešu. Tas pats Žigajevs... skatījos spēli [domāts Kurzemes derbijs - aut.], nevar teikt, ka šai mačā izšķīrās viens vai otrs, bet kopējās lietas kā pēdējā forma, vienam bija trauma, otram nē, klubā ne pārāk labi rezultāti, tātad ne tas labākais noskaņojums. Visi šie faktori noteica izvēli.

Intervijā lff.lv jūs sacījāt, ka izlases treniņnometnē skatīsieties, kādā formā ir Gorkšs un Šabala, kuriem nav spēļu prakses. Vai pēc pirmā treniņa jau varat izdarīt kādus secinājumus šai sakarā?
Varu izdarīt. Šabala ir sliktā gatavībā - tas ir redzams ar neapbruņotu aci un ir skaidrs, ka nekā laba tajā nav. Cita lieta, ka viņam, protams, ir zināma meistarība un līmenis, un es pazīstu viņu labi. Šīs dienas vajag pastrādāt ļoti kārtīgi un redzējāt, ka pēc treniņa viņš strādāja papildus, gluži kā Kaspars [Gorkšs]. Jācenšas pagūt sagatavot Šabalu - cik lielā mērā tas izdosies, tas ir jautājums, jo fiziskā forma viņam nav pārāk laba.

Kā ir psiholoģiskā ziņā? No malas viņš tāds "saburzīts" izskatās...
Man grūti teikt. Mazliet iznāca ar viņu aprunāties, mēs nupat tikai sapulcējāmies, ar katru mazliet pārmiju vārdus. Pagaidām laika nav bijis daudz, bet es ar viņu nopietni runāšu. Es tās nevaru saukt pat par pretenzijām, jo Šabala nav manā klubā, es neesmu kluba treneris, taču, ja viņš vēlas spēlēt izlasē arī turpmāk... un es domāju, ka viņš ir izlases nākotnes viena no sastāvdaļām, viņam ir 20 gadi, viņš ir jauns spēlētājs, šī brīža izlases labākais vārtu guvējs. Viss ir atkarīgs no viņa - ja viņš vēlas un ja grib attīstīt savu kluba karjeru, viņam par to ir jādomā. Arī pagājušajā gadā par viņu nedaudz radās jautājumi. Puisis viņš ir labs, normāls, adekvāts - par viņu daudz runā lietas, kuru varbūt nemaz nav, un es viņu pazīstu labi un kopumā uzticos viņam. Taču skaidrs, ka kaut kādas problēmas ir, un tas viss ietekmē - nezinu, vai viņš būs gatavs spēlei ar Turciju un vai viņš būs gatavs arī otrajai spēlei ar Čehiju.

Kamēr Šabalam klubu karjera iet uz leju, paaugstinājumu tikko dabūjis Eduards Višņakovs, kurš ticis pie jauna līguma un no Polijas pārcēlies uz Beļģiju. Vai tas nozīmē, ka viņas akcijas attiecībā uz spēlēšanu izlases pamatsastāvā ir cēlušās?
Šobrīd grūti pateikt. Es viņu kā spēlētāju ļoti labi pazīstu, jau cik treniņnometnes esam aizvadījuši kopā. Futbolists vienas stundas laikā nevar iemācīties spēlēt futbolu. Tās kvalitātes, kas Višņakovam ir, tās viņam ir, es tās ļoti labi zinu. Principā viņš ir spēlētājs, kurš jebkuros apstākļos cīnās par vietu sastāvā un tā tas ir bijis arī iepriekš. Cita lieta, ka nebūs tā, ka pēc aizbraukšanas uz turieni [Beļģiju - aut.] un viena mača nospēlēšanas viņa akcijas uzreiz pieaugs - nē, tā nenotiek. Viņš ir kvalificēts puisis, spēlētājs, kurš var aizmukt. Taču viņam vēl daudz jāstrādā, ļoti daudz. Es noskatījos daudzas viņa spēles Polijā - jā, labu momentu ir daudz, taču ir arī daudz kļūdu. Viņam ir jāpilnveido sava spēle, ir jāstrādā un jāstrādā. Vai viņš izlasē spēlēs vai nē, redzat kāda tagad situācija - ir Višņakovs, ir Karašausks, ir Rakels un ir Šabala, kurš principā nav formā. Rakels pie mums spēlēja insaidu, flanga spēlētāju un izskatījās šai pozīcijā labi, arī klubā viņš šai pozīcijā ir daudz nospēlējis. Tāpēc var iznākt, ka mums būs tikai viens tīrs nominālais uzbrucējs - jā, šobrīd Eduarda izredzes ir augstas.

Intervijā arī izteicāties, ka labāk spēlēt Virslīgā, nekā būt rezervē ārzemēs. Bet kā ir gadījumā ar konkurentiem uz kreisās malas aizsarga vietu Maksimenko un Kurakinu? Viens no ārzemēm atgriezies Latvijā, bet otrs pretēji - no Latvijas devies uz ārzemēm, Skotiju. Kurš variants ir labāks?
Joprojām uzskatu, ka labāk ir spēlēt Latvijā un pat Šabalam nekautrējoties par to saku: "Labāk tu spēlētu Latvijā, atgrieztos savā komandā "Skonto" nekā tagad spēlēsi Polijas 1.līgā." Man nav nekas pret Polijas 1.līgu, absolūti nekas, negribu apspriest šī turnīra līmeni, taču esmu pārliecināts, ja viņš paliktu šeit, tad viņš būtu labākā kondīcijā nekā tagad. Savukārt spriest, Kurakins vai Maksimenko... man nebūs svarīgi, no kurienes viņi ir, man svarīgi būs, kurš šeit un tagad treniņnometnē būs labāks. Mēs skatīsimies arī video no iepriekšējām izlases spēlēm - ir kaudze ar faktoriem, uz kuriem balstāmies. Nav tā, ka, rupji runājot, mēs apskatāmies GPS, kurš ir vairāk noskrējis un ņemam to, kurš ir par 500 metriem vairāk noskrējis. Nē, protams, nē. Ir daudz faktoru. Pēdējās spēlēs izlasē spēlēja Makss, un viņš spēlēja ļoti labi. Savukārt Antons ir pamainījis apstākļus, aizbraucis uz spēcīgu klubu - ceru, ka aizbraucis uz stipru čempionātu. Vismaz tā liekas, ka spēles tur ir nopietnas. Ceru, viņš tur iejutīsies. Skatīsimies tuvākajās dienās, šodien viņiem vairāk bija atjaunošanās darbs, jo nupat viņiem klubos bija spēles [seši futbolisti, ieskaitot Maksimenko un Kurakinu, lielākoties darbojās atsevišķi ar mazāku slodzi - aut.].

Cauņa kādreiz bija neapstrīdams izlases pamatsastāva spēlētājs un tagad pāris mēnešus viņš ir vesels un var spēlēt. Kā jūs redzat viņa iespējamo lomu izlasē, ņemot gan vērā to, ka CSKA spēles laiks viņam ir minimāls?
Balstāmies uz to, ka Cauņa ir viens no izlases līderiem. Tā ir bijis vienmēr - viņš ir bijis izlases līderis, top spēlētājs, arī pirms manas atnākšanas. Tieši tāpat pret viņu attiecamies tagad. Ceru, ka Saša drīzākajā laikā tomēr dos labumu izlasei, arī klubam. Cik viņš ir gatavs, man grūti spriest [Cauņa izlases rīcībā nonāks tikai rīt - aut.]. Būs ar viņu jārunā, jāredz viņš darbībā. Gribu, protams, gribu, lai viņš spēlētu, viņš ir un būs viens no mūsu līderiem. Turklāt šai situācijā, kad Zjuzins jaunajā klubā nospēlējis 25 minūtes, pēdējo reizi kārtīgu spēli viņš aizvadījis 12.jūnijā [kad Latvija Rīgā spēlēja ar Nīderlandi - aut.], Gorkšs 12.jūnijā, Šabala 12.jūnijā, Oļegs Laizāns bijis ilgi traumēts un tikai tagad formu uzņem. Mums jau tā problēmu daudz. Tāpēc, kas zina, varbūt Cauņa izies pamatsastāvā. Grūti teikt, kurš būs labākais situācijā, kad daudziem ir problēmas. Daudzi ir sliktā stāvoklī, un tā ir arī mūsu problēma šeit, jo laika taču ir maz, jau ceturtdien jāspēlē Turcijā. Turklāt šodien, pirmdien, vēl ne visi ir sapulcējušies [seši spēlētāji vēl bija aizņemti savos klubos - aut.]. Rītvakar, ceru, jau būs visi. Un viss - cik laika mums paliek? Mums jau būs jālido.

Par Cauņu tā prasīju arī tāpēc, ka pēdējoreiz, kad viņš bija pieejams, Nīderlandē laidāt viņu tikai uz maiņu. Toreiz gan laikam attiecīga bija viņa gatavība.
Toreiz viņam kāja sāpēja, viņam bija sāpes, un viņš nevarēja pat trenēties uz 100%. Tagad, cik saprotu pēc sarunas ar viņu, viņš strādā uz 100% un ir gatavs. Cits stāsts ir par spēļu praksi, taču ir spēlētāji, kuri no tā ir atkarīgi, bet ir spēlētāji, kuri no tā ir atkarīgi mazākā mērā. Ja viņš ir pārliecināts, spēcīgs un labi gatavs fiziski, tad viņš var nospēlēt. Ir savukārt spēlētāji, kuriem katrā mačā jāaizvada 90 minūtes, lai justos labi un viņiem sākas problēmas, ja uz kādu laiku izkrīt no aprites. Ceru, ka ar Cauņu viss būs OK un viņš spēlēs.

Sacījāt par to, ka problēmu netrūkst. Vai uz šī fona, vēl arī ņemot vērā, ka Turcija bija ļoti vīlusies par 1:1 Rīgā, mūsu komanda izturēs psiholoģiski? Jo turki, visticamāk, ne tikai gribēs revanšēties uzvarot, bet, iespējams, arī sagraut Latvijas izlasi...
Protams, mēs to visu saprotam un zinām. Pretjautājums - ko mums darīt? Viss, kas mums šobrīd ir, tas arī ir [ironiski smaida]. Mums diemžēl nav citas izlases, kuru varētu izmantot, lai pārspētu turkus. Mums ir šāda. Un pat ar šādu izlasi mums ir savas priekšrocības. Pirmkārt, psiholoģiskā - mēs no viņiem nebaidāmies. Lai kā tur viss būtu, vēsturiski sanācis tā, ka viņi mums, mūsu futbolistiem nav autoritātes. Un tas ir labi. Tas jau ir kaut kāds pamats, lai cerētu uz panākumu. Otrkārt, domāsim - tas jau ir mūsu, treneru, uzdevums. Jārada plāns un stratēģija spēlei, lai tiktu pie rezultāta. Ja domāsim tikai par to, lai turki mūs nesagrautu, tas nebūtu pareizi. Brauksim ar savu plānu un ideju, un centīsimies to realizēt. Turklāt ir arī pozitīvās iezīmes [sirsnīgi iesmejas] - Gabovs Polijā spēlē pa 90 minūtēm, Rakels spēlē pa 90 minūtēm, Fertovs spēlē pa 90 minūtēm, Tarasovs katrā spēlē aizvada 90 minūtes. Tātad mums ir arī plusi un nevar teikt, ka ir tikai problēmas un mīnusi. Nē. Arī, kad es spēlēju un Starkovs bija treneris, viņš izsauca futbolistus, kuriem nebija kluba. Tātad, pirmkārt, šādu futbolistu līmenis bija augstāks nekā tiem, kam bija klubs, otrkārt, varbūt viņš tādā veidā deva spēlētājam atgriezties futbolā. Pie tam ne tikai atgriezties - izlasei bija rezultāts! Tātad viņš darīja pareizas lietas, ja jau bija rezultāts. Redzēsim, redzēsim - tagad grūti kaut ko prognozēt, mums ir dažas dienas, ir arī otrā spēle, par ko, kaut mazākā mērā, bet arī jādomā. Ja kāds nebūs gatavs spēlēt Turcijā, varbūt tiks pie teikšanas pret čehiem. Laika maz, bet esam optimisti.