Kazakevičs: "Holandē pretspēle neizdevās, bet pret ukraiņiem, angļiem, skotiem uzbrukumi bija"

Dainis Kazakevičs: "Manuprāt, šodien uzvarēja komanda, kas bija meistarīgāka, spēcīgāka. Mūsu izlases puišiem nevar pārmest, ka viņi neatstātu visus spēkus laukumā. Visi spēki tika atdoti. Centāmies labot tās kļūdas, kas mums maksāja vārtu zaudējumus pirmajā puslaikā. Divi vārtu zaudējumi īsā laika periodā un, protams, tādā spēlē, kurā pretinieks ir meistarīgāks, situācija nebija vienkārša. Lai gan spēles turpinājumā bija vairākas vārtu gūšanas iespējas, kuras realizējot, mums, iespējams, izdotos atgriezties spēlē. Tomēr to neizdevās izdarīt - pietrūka individuālās meistarības uzbrukumu noslēgumos. Meklējām savas iespējas līdz pat spēles beigām, bet diemžēl uzbrukuma darbībās pietrūka precizitātes, pietrūka individuālās meistarības, lai gūtu vārtus un pretendētu uz pozitīvāku rezultātu nekā 0:2."

Bumbas kontroles ziņā neizskatījāties slikti, lai neteiktu vairāk [UEFA mājas lapā statistikas nav, bet citos resursos informācija atšķiras - Latvijai norādīta gan 51%, gan 45% bumbas kontrole - aut.]. Neizdevās noslēdzošās darbības, sevišķi otrajā puslaikā?
Kazakevičs: "Divas lietas. Pirmām kārtām mums radās problēmas ar fiziskām divcīņām - pretinieki tīri fiziski bija spēcīgāki, ātrāki. Kaut vai otrais vārtu guvums - redzējāt, pārlēca mūsu spēlētājus. Tas ļoti daudz ko noteica. Skaidrs, ka pēc tam pretinieki arī lielā mērā spēlēja, izejot no rezultāta. Viņi bija 2:0 vadībā, viņi mazliet atdeva iniciatīvu.

Mums ir diezgan smaga grupa - ļoti spēcīgas komandas. Katrā spēlē mums jāgūst ne tikai pieredze, bet arī jāmācās. Un lai mēs mācītos, mums ir jāspēlē. Mums ir jācenšas veidot uzbrukumi, mums ir jābūt orientētiem uz to, lai mēs gūtu vārtus. Un faktiski, atskaitot spēli ar Holandi, kurā nepaliku apmierināts, jo mums tas [uzbrukt] neizdevās, gan spēlē ar Ukrainu, gan šeit spēlē ar Skotiju un brīžiem pat spēlē ar Angliju mums pretspēle izdevās. Arī šodien, lai gan pretinieks laukuma vidusdaļā spēlēja diezgan agresīvi, mums bija varianti pāriet labos uzbrukumos. Pietrūka individuālās meistarības. Kaut vai pirmajā puslaikā šis te moments Raivim Jurkovskim - principā tas bija plus mīnus izgājiens viens pret vienu un pretinieku daudz pieredzējušākie [acīmredzot domāta spēļu prakse labākās līgās - aut.] uzbrucēji to momentu noteikti citādi realizētu. Bet atkal - puišiem pārmest neko nevaru, ņemot vērā, ka daudziem no viņiem pietrūkst regulāras spēļu prakses pat Virslīgā. Savukārt pretinieki pārstāv daudz spēcīgākus čempionātus. Puiši ne tik vienkāršā spēlē atstāja visus spēkus laukumā, bet meistarības ziņā šī te starpība bija jūtama."

Skoti veica diezgan augstu presingu, vai ne?
Kazakevičs: "Jā. Skaidrs, ka viņi, izpētot mūsu spēles stilu un to, ka mums ne visi aizsargi ir pietiekami ātri, centās spēlēt agresīvi, centās izdarīt lielu spiedienu uz mūsu uzbrukumu sākšanās stadiju. Lai gan beigās, kad viņi virzījās augšā, mēs pacentāmies viņus noķert ar diagonālajām piespēlēm un nogādāt bumbu zonās, kur mēs varējām būt skaitliski līdzvērtīgi vai pat citreiz vairākumā. Brīžiem tas diezgan labi nostrādāja. Pāris momenti pēc šīm diagonālajām piespēlēm izveidojās - gan nopelnot standartsituācijas, gan no spēles."

Cigaņiks bija aktīvāks savā malā nekā Jurkovskis?
Kazakevičs: "Jā, bet tāds bija taktiskais uzstādījums, ņemot vērā, ka Raivim nācās daudz vairāk palīdzēt aizsardzībā - tai malā skotiem bija diezgan aktīvs malējais pussargs Morgans, kurš ir viens no viņu ātrākajiem spēlētājiem. Manā skatījumā Raivis nospēlēja ļoti atbildīgi, ļoti centīgi. Skaidrs, ka akcents uz Cigaņika malu bija apzināts, ņemot vērā, ka centāmies taktiski izveidot spēli uz tām spēcīgajām īpašībām, kas mums ir."

Pakomentējiet izmaiņas sākumsastāvā! Liepājniekiem tās bija patīkamas.
Kazakevičs: "Pirmkārt, ar spēli Nīderlandē mēs nepalikām apmierināti. Viena lieta, ka zaudējām stipriem pretiniekiem, bet cita lieta, ka zaudējām bez tādām reālām iespējām, bez reālas pretspēles. Šeit bija vairākas kļūdas, kas ļāva pretiniekam tikt pie mūsu vārtiem, bet kopumā spēle bija daudz maz organizēta. Nīderlandē pirmais puslaiks mums absolūti nepadevās. Protams, ņēmām vērā arī to, ka jaunajiem liepājniekiem būs papildus vēlēšanās, papildus stimuls savu skatītāju priekšā. Manā skatījumā tas arī izdevās - gan Marks [Kurtišs], gan Andris [Krušatins] nospēlēja pietiekami veiksmīgi, lai uzskatītu, ka viņu iekļaušana sākumsastāvā bija attaisnota [Kurtišs šai ciklā bija pamatsastāvā tikai pret Andoru, bet Krušatins šai ciklā pamatsastāvā bija pirmo reizi - aut.]."

Andris laikam sevišķi labu maču aizvadīja, ņemot vērā, cik viņam ir maza spēļu prakse?
Kazakevičs: "Tā ir viena no mūsu šī brīža U-21 izlases problēmām, jo tikai divi trīs pamatsastāva spēlētāji daudz maz regulāri spēlē Virslīgā. Diemžēl viņi šobrīd neiztur konkurenci Virslīgu komandu sastāvos. Saku viņiem, ja būsiet galvastiesu pārāki par konkurentiem [klubā - aut.], būsiet sastāvā. Citu variantu nav, ir jāstrādā. Jākrāj pieredze Virslīgā, tad arī U-21 izlase kļūs konkurētspējīgāka. Vairāk nekā pusei U-21 izlases pamatsastāva nav regulāras spēļu prakses. Sanāk, ka no dublieru čempionāta līmeņa mums uzreiz jāpārlec uz ātrumiem, kas ir Bundeslīgā, Premjerlīgā, Skotijas Premjerlīgā, kas ir pietiekami laba līmeņa līga. Turklāt pretinieku spēlētājiem arī ir reāla prakse šajās līgās."

Otrajā puslaikā Krušatinam jau bija gandrīz uzbrucēja funkcijas jāpilda?
Kazakevičs: "Jā. Zaudējām 0:2 un mums bija jāgūst vārti, lai atgrieztos spēlē. Diemžēl tas neizdevās, bet noteikti nebija doma, nākot laukumā otrajā puslaikā, lai tikai neielaistu vairāk. Doma bija konkrēta - jāiet uz priekšu, jācenšas gūt vārti. Pie 1:2 spēles beigās parādītos varianti aizķerties punktos."

Vai šo ieceri izjauca arī skotu pārkārtošanās?
Kazakevičs: "Skaidrs, ka otrajā puslaikā viņi nospēlēja uzmanīgāk, jo mums tie momenti vairāk veidojās tieši pirmajā puslaikā pie 0:2, kamēr viņi vēl nebija pārkārtojušies. Pēc tam viņi nospēlēja mazliet zemāk, centās piesātināt zonas, neļaut mums brīvās zonās ieskrieties. Skaidrs, ka tas sarežģīja situāciju. Ne velti, neskatoties uz labu bumbas kontroli, otrajā puslaikā momenti mums pamatā bija pēc standartsituācijām. Vairs neizdevās kā pirmajā puslaikā, kad dinamiski spējām ieiet brīvās zonās. Otrajā puslaikā skoti spēlēja kompaktāk un racionālāk."

Neatgriežoties pie tēmas par spēļu prakses trūkumu, mūsu spēlētāju lēmumu pieņemšanas ātrums varēja būt labāks?
Kazakevičs: "Kopumā, manuprāt, darbības ātrums, lēmumu pieņemšana un tehniskais izpildījums ļoti lielā mērā ir atkarīgs no vides, kurā tu esi ikdienā. Piemērs - ja mēs ikdienā katru rītu skrienam 10 kilometrus, tad mums ir izredzes iziet un 10 vai 20 kilometrus noskriet. Ja mēs katru rītu izejam vieglā pastaigā ar suni un gribam noskriet maratonu, mums ar to būs problēmas. Tāpat šeit - ikdienas treniņprocess, vide puišiem ir ļoti būtiska un, neatrodoties šajā līmenī, pēc tam laukumā redzam problēmas. Brīnumi nenotiek. Skaidrs, ka vienā atsevišķā spēlē var nostrādāt emociju moments, veiksmes moments, bet kopumā tas ir tas pamats, kas jāuzkrāj ikdienas treniņprocesā. Variantu nav - jābūt konkurētspējīgiem savos klubos. Skaidrs, ka, neskatoties uz šo situāciju [ar spēļu prakses trūkumu Virslīgā - aut.], mēs katrā spēlē iziesim ar motivāciju un ar maksimālu vēlmi parādīt labāko sniegumu. Un arī šajā situācijā mūsu uzdevums ir cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Nevar būt cita uzdevuma izlasē. Un arī šajā situācijā puišiem ir uzdevums spēlēt ar bumbu, pāriet no aizsardzības uzbrukumā, lai pret kuru mēs spēlētu. Jo tikai tā varam pielikt šajos komponentos. Ja to nedarīsim, būs tas pats stāsts par tiem 10 vai 20 kilometriem."

Runājot par visām Latvijas izlasēm, nav uzstādījuma spēlēt pēc vienas shēmas?
Kazakevičs: "Pirmkārt, pretinieki ir dažādi un, lai Latvija būtu veiksmīga, vajadzīga taktiskā daudzveidība. Mēs vēl neesam tik spēcīgi, lai pateiktu, ka spēlēsim tā un mums ir vienalga, kā spēlē pretinieks. Kaut gan, protams, spēles filozofiju jaunatnes izlasēs cenšamies izbūvēt diezgan līdzīgu. Nav runa par spēli, bet spēles stilu - lai mēs tomēr vairāk spēlētu ar bumbu, lai būtu agresīvi spēlē bez bumbas, lai spēlētu cieši. Pakāpeniski cenšamies to ieviest visās jaunatnes izlasēs. Nacionālā izlase ir mazliet cits stāsts, jo tur jau tomēr ir profesionāļi, pieaugušie spēlētāji, kuri orientējas pret konkrēto pretinieku. U-21 izlase ir tāds pārejas modelis, bet jaunatnes izlasēs ir zināmi principi, ko cenšamies realizēt. Cita lieta, kas ir jāsaprot arī Latvijas līdzjutējiem šai grūtajā laikā, - lai sagatavotu futbolistu, paiet 8-10 gadi. Ja kāds domā, ka, vienā dienā pamainot treniņprocesu, pēc gada viņš būs gatavs spēlēt starptautiskā līmenī, visbiežāk tas tā nenotiek.

Es saprotu līdzjutējus, ka viņi ir neapmierināti ar mūsu izlašu sniegumu, rezultātiem - tam ir objektīvs pamatojums; ja es būtu līdzjutējs, es droši vien tāpat teiktu. Tas, ko man gribētos sagaidīt, arī šodienas spēles sakarā, - ka mēs atnākam pafanot par saviem čaļiem. Mēs nenākam pafanot par Kazakeviču vai Starkovu - esam atnākuši pafanot par saviem puišiem, par Marku Kurtišu, par Andri Krušatinu, kuri ir auguši šajā pilsētā. Viņiem varbūt vajadzīgi klāt tie 10-15% pret tik stipriem pretiniekiem. Lai tribīnes izdveš pozitīvismu. Tāpēc šeit vēlos pateikt paldies tiem līdzjutējiem, kuri spēles laikā bija dzirdami, kuri atbalstīja, kuri dzina uz priekšu. Gribējās, lai vēl vairāk tādu būtu, bet to mēs varam nopelnīt tikai ar savu spēli. Mēs centīsimies panākt aizvien lielāku atbalstu. Piemēram, spēlē ar Ukrainu, kur vēl arī bija pozitīvs rezultāts, mēs to dzirdējām, šodien mēs brīžiem arī to dzirdējām. Tā ka par to esmu pateicīgs. Tā ir mūsu kopējā lieta - futbolistu, treneru, klubu pārstāvju, lai mēs to Latvijas futbolu celtu. Jo vienkāršākais, ko šobrīd var pateikt, ka "viss ir slikti un nekas labs te nebūs".

Bet mana pārliecība ir, ja katrs savā vietā darīs savu darbu ar atbildību, maksimāli kvalitatīvi un ar lielu vēlmi katru dienu kāpt nākamajā pakāpienā, tad mēs varēsim virzīties uz priekšu. Futbolā, kurš ir ļoti milzīgas konkurences apstākļos, ļoti nopietns sporta veids. Mums tādi mērķi jāuzstāda, nav citu variantu. U-21 sakarā mūsu mērķis katrā spēlē, arī pēc trim nedēļām Skotijā, orientēties uz maksimālo rezultātu, censties izspiest maksimumu no šiem futbolistiem. Lai grupas noslēgumā būtu vairākas spēles pret favorītu komandām, kur mēs bijām spējīgi paņemt punktus. Tāds ir mūsu uzdevums. Un atvainojos, ka šodien neizdevās Liepājas publiku iepriecināt."

Izmantotie resursi:
Sākums - Latvijas Futbola federācija