Indriksons: "Bez pieciem pamatsastāva spēlētājiem vainot Paharu nav pareizi"
Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons sarunā ar Sportacentrs.com dalījās pārdomās pēc Pasaules kausa kvalifikācijas cikla pirmajām trim spēlēm, saknes ne tik sekmīgā snieguma iemesliem saskatot dziļāk par valstsvienības treneru korpusu.
"Iepriekšējā ciklā nebijām favorīti nevienā mačā, bet šajā ciklā bijām favorītu lomā jau divās spēlēs - pret Andoru un Fēru salām. Ja pret Andoru vēl izdevās izmocīt uzvaru, tad ar Fēru salām netikām galā. Biju domājis, ka tā arī varētu notikt. Galvenais jautājums ir - kāpēc? Esmu pārliecināts, ka LFF ir uz pareizā ceļa un visu dara labi - mums ik gadu ir futbolisti, kas dodas spēlēt uz ārzemēm. Taču kamēr neizaudzināsim 30-50 spēlētājus, kuri ne tikai pārstāvēs augstāka līmeņa ārzemju klubus, bet arī spēlēs tajos un būs vieni no līderiem, par finālturnīriem sapņot ir neloģiski," uzskata LFF prezidents.
"Federācija cenšas to panākt ar radīto sistēmu, taču ar to ir par maz. Kamēr valstī nebūs divi vai trīs pilnvērtīgi internāti vai akadēmijas, mums nebūs reāli konkurēt ar tām valstīm, kurām šādi internāti vai akadēmijas jau ir. Bet bez valsts un pašvaldību atbalsta tās izveidot nav iespējams," norāda Indriksons. "Nesen lūdzu vienu Nīderlandes futbola speciālistu paskatīties uz mūsu 19-21 gadu vecajiem puišiem. Viņa secinājums bija tāds - Gunti, tu visu dari pareizi, bet atšķirība tāda, ka pie mums bērni bumbai pieskaras desmit miljonus reižu, bet jums - miljons reižu. Mums vairāk laika jāveltī treniņu procesam, taču tam ne vienmēr ir iespējas. Otra lieta - Latvijā trenējas visi, kas vien atnāk, taču ir nepieciešama selekcija."
"Lai sasniegtu rezultātu ir nepieciešami padsmit gadi. Profesionālajā sportā nekas nenotiek uzreiz. Vajadzīgi lielāki finanšu resursi. Es saku - negaidiet brīnumus. Agrāk futbolā apspēlējām Luksemburgu un Fēru salas, bet tagad tās mūs ir panākušas. Tāpat ir hokejā - agrāk apspēlējām Dāniju un Norvēģiju, bet tagad šīs valstis mums ir jau priekšā, turklāt uz papēžiem min arī Francija un Itālija. Tā ir praktiski visos sporta veidos. Izņemot renes sporta veidus, kur pareizi tiek ekspluatēta trase, ir valsts palīdzība un trasei ir teicams vadītājs Daiņa Dukura personā."
Vaicāts par Latvijas izlases galveno treneri Marianu Paharu, Indriksons vainīgos nemeklē un aicina pievērst uzmanību iztrūkstošajiem spēlētājiem. "Izlase nospēlētu citādi, ja būtu pieci pamatsastāva spēlētāji, komandas līderi - Artjoms Rudņevs, Aleksandrs Cauņa, Deniss Rakels, Kaspars Dubra, Artūrs Zjuzins. Šāds iztrūkums nopietni ietekmētu jebkuras mazas izlases sniegumu un rezultātus. Tādēļ nekādā gadījumā negribu vainot treneri. Vienīgais ko varētu pārmest ir tas, ka viņš par vēlu ieviesa izmaiņas treneru korpusā, kurā daudzi no treneriem tobrīd būtībā vēl tikai mācījās. Taču par šādiem lēmumiem atbildību uzņemas pats treneris."
Vienlaikus LFF prezidents piebilst, ka Paharam šis cikls būšot izšķirošais. "Nevaram taču noliegt, ka izlase cenšas spēlēt un tas arī sanāk. Šajā ciklā ar katru maču sniegums ir bijis labāks, bet iepriekšējā ciklā bija neizšķirti pret Turciju, Čehiju un Islandi. Ja izlase nemācētu spēlēt, tad tā nevarētu sasniegt šādus rezultātus. Tomēr atkārtošos - kamēr nebūs divas trīs pilnvērtīgas akadēmijas, nekas nebūs. Nepietiek uzbūvēt halli vai laukumu, vajadzīgi treneri. Uzskatu, ka fiziskās sagatavotības treneru, kas varētu pareizi izaudzināt bērnu no sešu gadu vecuma līdz 21 gadam, kad sākas nenormālās slodzes, mums vienkārši nav."
Uz abām mājas spēlēm pret Fēru salām un Ungāriju sapulcējās attiecīgi 4823 un 4715 skatītāji, tādējādi aizpildot vien nedaudz vairāk par pusi no stadiona ietilpības. Taču Indriksons ir pārliecināts, ka šie skaitļi ataino reālo līdzjutēju apjomu. "Varbūt pēc desmit vai 15 gadiem nāks vairāk. Kad tika runāts par stadiona būvniecību Kr. Barona ielā, tad gandrīz visi bļāva to, ka ietilpība būs tikai nepilni seši tūkstoši. Bet, kāpēc gan tērēt naudu, kur tas nav vajadzīgs? Apmeklētības problēmas ir visos sporta veidos, futbols nebūs izņēmums. Jo īpaši, ja mači tiek aizvadīti rudens vakaros vēlās stundās. Vai nebija iespēju pārcelt spēles uz agrāku laiku? Domāju, ka tāda iespēja bija, ja jau martā pret Šveici izbraukumā spēlēsim agrāk. Nezinu, (kādēļ pret to tik strikti iebilda. (UEFA reglaments nosaka, ka brīvdienās spēles var rīkot 19:00 un 21:45, bet darbdienās tikai 21:45 - J.F.)"
Bet, ko LFF prezidents teiks līdzjutējiem, kuri par spīti vēlmei būt saprotošiem vēlas arī sagaidīt uzvaras? "Pārāk bieži gaužamies un kritizējam viens otru. Bet, lai katrs, kurš uzskata, ka ir gudrāks, parūpējas par to, lai katrā ciematā un skolā bērni sportotu. Es pats savulaik ar citu palīdzību esmu veidojis gan futbola un volejbola laukumus, gan racis tāllēkšanas bedres. Visas izlases mums spēlē vai cīnās par vietu finālturnīros. Mums vajag dubultot un trīskāršot sportojošo skaitu, lai būtu iespējas atlasei. Lūk, to es gribētu pateikt visiem sporta līdzjutējiem."
[+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tagad GI jau ir cienījamā vecumā un vecie līderi pēc definīcijas nav gatavi nekādām reformām.
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Saprotams, ka nobeiguma spēlēs, lai neshēmotu , visiem ir jāsāk vienlaicīgi, bet ne jau cikla sākumā un spēlēm, kurām TV Eiropā nav dižais pieprasījums!
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
Ir jāizveido jaunatnes futbola sistēma, bez jaunatnes nekā nebūs. Ir jābūvē laukumi utt.
Būtu jāizveido valsts mēroga futbola akadēmija, kurā visiem jauniešiem kam ir interese būtu iespēja regulāri trenēties un saņemt pareizo informāciju par treniņu nozīmi, fizisko sagatavotību un citām lietām kas palīdzētu attīstīties pareizajā virzienā. Būtu jāievieš pilnīgi apmaksāts treniņu process ( ceļš uz un no treniņiem, futbola ekipējums, ēdināšana utt) talantīgākiem un spējīgākajiem maznodrošināto ģimeņu bērniem. Lai nav tā ka uz treniņiem tikai bagāto bērni tiek un lai nepalaistu garām kādu supertalantu tikai tāpēc ka bērna ģimene nespēj sagādāt futbola ekipējumu vai nevar atļauties apmaksāt ceļu uz treniņiem utt. Tādā veidā tiešām tiktu atlasīti talantīgākie bērni un ar viņiem tiktu rūpīgi strādāts ikdienā.
Ir jāsāk ar bērniem un jaunatni visu sakārtot un tad tā pa pakāpienam līdz pat izlases līmenim visu sakārtot. Es te varētu par šo te un futbola attīstības plāniem Latvijā maģistra darba apjoma darbu uzrakstīt.
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
2. Reklāmas kvalitāte varēja būt augstāka, šie teksti pēdējo 20 gadu laikā jau pārāk bieži dzirdēti.
3. Viens sīkumiņš gan, kur G.I. taisnība: Zjuzins spēlēja pārdesmit minūtes, būdams traumēts, trauma izsita no ierindas arī Lazdiņu, tā kā situācija ar savainojumiem patiešām bija katastrofāla.
[+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
No Itālijas ar sudrabu | Sporto.lv
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Izlasēm, kas mums stabili ir priekšā pēc spēles līmeņa (un ne tām šerpākajām - paskatieties, kur spēlē albāņi, slovāki, islandieši), Eiropas top un 2.ešelona līgās ir labi ja 10 vai drusku vairāk.
Šobrīd ir tā, ka grūti prognozēt, kad vispār varēsim pat pamata 11nieku no 2.ešelona ārvalstu līgām plus Virslīgas līmeni pāraugušajiem, bet tajā vēl spēlējošiem kadriem nokomplektēt.
Un diemžēl federācija ir pietiekami daudz atstājusi lietas pašplūsmā, lai futbola saimniecība būtu tur, kur ir pašlaik.