Starkovs par Verpakovska audzināšanu, par Latvijas izlasi un daudz ko citu
Latvijas Futbola federācijas (LFF) veidotajā žurnālā publicēta intervija ar Latvijas izlases bijušo galveno treneri Aleksandru Starkovu. Tajā viņš daudz stāsta par savu futbolista karjeru, veiksmes un neveiksmes brīžiem pie izlases stūres, attiecībām ar futbolistiem.
Aleksandrs Starkovs intervijā, komentējot slaveno stāstu par to, ka viņš savulaik par pirmo lielo naudu nav ļāvis Mārim Verpakovskim iegādāties automašīnu, bet gan lika būt pragmatiskākam un nopirkt dzīvokli, stāsta: "[Ilgi smejas] Viņš ir atklājis konfidenciālu informāciju [smejas]. Bet tā tas varēt būt bijis. Te jāatgriežas pie tā, kā šī pāreja notika. Tā galīgi nebija viegla pāreja. Kad viņu uzaicināju, Māris spēlēja Liepājā un bija to līmeni pāraudzis. Taču vienlaikus nebija izaudzis līdz tam, lai pastāvīgi spēlētu izlases pamatsastāvā. Turklāt tā ir Latvijas futbola īpatnība, ka no Liepājas uz citiem klubiem pāriet ir ļoti grūti. Viņu drīzāk gribēja pārdot uz Krieviju nekā atlaist uz "Skonto". Bet es zināju, ka pie mums viņš progresēs, man viņu vajadzēja. Un, kad Māris atnāca, viņš atnāca ne tikai ar plusiem, bet arī mīnusiem. Un viens no mīnusiem bija tāds, ka viņš ne vienmēr trenējās ar pilnu atdevi. Māris pēc savas būtības un personības ir "mākslinieks". Ir tādi darbarūķi, kuriem katra spēle ir kā pēdējā kauja, bet viņam bija citādi. Un man nācās likt lietā zināmus pedagoģiskos paņēmienus, lai viņu pāraudzinātu. Pie dublieriem viņu nosūtījis nekad neesmu, taču tiesa, ka reiz treniņa laikā, kad redzēju, ka Māris nestrādā ar pilnu atdevi un jokojas ar komandas biedriem, aizsūtīju pie fiziskās sagatavotības trenera, nu jau nelaiķa Kārļa Īviņa. Viņam bija skarba trenera reputācija, un viņš labi saprata, ar kādu mērķi Māris ir sūtīts pie viņa [smaida]. Taču tieši Īviņa metodes daudziem deva spēku un veiklību. Īviņa ieguldījums tajā paaudzē ir ļoti liels, un mēs neviens to neesam aizmirsuši."
Uz jautājumu, kurš bijis viņa labākais futbolists, Starkovs pēc pārdomu brīža atbild: "Nevaru nosaukt ne labāko, ne mīļāko. Varu nosaukt tādus, par kuriem vienmēr esmu bijis pārliecināts, zinājis, ka viņi izpildīs uzdevumu. Tie ir Astafjevs, Stepanovs, Rubins, Pahars, Verpakovskis un Bleidelis. Starp citu, Bleidelis ir ļoti nenovērtēts spēlētājs." Taujāts, vai Latvijas izlases labākā spēle nav bijusi 3:1 uzvara pār Ungāriju, kas ļāva uzsākt finiša spurtu un kvalificēties "Euro 2004", Starkovs izvēlas citu variantu: "Vairāki spēlētāji to ir nosaukuši kā savu individuāli labāko. Pēc parādītās kvalitātes es droši vien kā labāko nosauktu mūsu spēli mājās ar Zviedriju, kas noslēdzās 0:0. Tāpat es varētu nosaukt maču pret Vāciju jau finālturnīrā. Savukārt pret Ungāriju - es teiktu, ka tā bija svarīgākā uzvara, nevis labākā spēle, lai gan mačs, protams, nebija slikts."
Ļoti izvērstās intervijas laikā Starkovs min arī trīs gadījumus, kad pret Latvijas izlasi nav bijis godīgs spēles tiesnesis. Uz jautājumu, vai "Euro 2004" pret Vāciju (0:0) tiesnesis mūsu komandu nepazudināja un vai bija jāpiešķir 11 metru soda sitiens (vai sitieni) par labu mūsējiem, Starkovs nešaubās: "Gribat godīgu atbildi? Protams, ka pazudināja [smejas]." Atbildot, vai viņa paša noraidījums pret Portugāli 2004.gada rudenī (0:2) bija pamatots, Starkovs norāda: "Protams, ka ne. Es viņam aplaudēju. Tas varbūt nebija korekti, bet man likās, ka bumba trāpīja pa Krištianu Ronaldu roku, un es viņam aplaudēju. Bet viņš man pierakstīja visus tos angļu lamu vārdus. Es neprotu lamāties angliski. Toreiz pret mums pielietoja dubulto standartu. Tas ir tieši tas pats, kāpēc mačā pret Vāciju mums par labu nepiešķīra vienu vai pat divus 11 metru soda sitienus. Tāpēc, ka esam futbola pundurvalsts un ar mums tā var atļauties izrīkoties. Kad laukumā tajā mačā iznāca angļu tiesnesis, viņš nemēģināja meklēt patiesību, viņš sekoja konjunktūrai. Es tā domāju, un man ir tiesības uz savu viedokli." Visbeidzot trešais gadījums ir saistībā ar Latvijas izlases 2:5 zaudējumu Grieķijā, kad mūsējie pēc puslaika bija vadībā ar 2:1, reāli cīnoties par iekļūšanu PK2010 finālturnīrā: "Kad iznācām uz 2.puslaiku, grieķi kaut ko bija izdarījuši ar "slaveno" tiesnesi Orebro. Viņš mūs vienkārši pazudināja, esmu par to pārliecināts. Protams, grieķi bija spēcīgi, taču viņš mūs pazudināja. Viņš divas minūtes pēc 2.puslaika sākuma izdomāja 11 metru soda sitienu uz mūsu vārtiem, lai gan tajā situācijā Oskars Kļava pretiniekam pat nepieskārās. Nevar, protams, visu vainu novelt tikai uz tiesnesi, taču es runāju par faktiem."
Tāpat kā nesenajā intervijā "Sport-Express", arī sarunā ar latviešu žurnālistu Ivaru Āboliņu Starkovs nevēlas runāt par konfliktu ar Dmitriju Aļeņičevu un sekojošo Maskavas "Spartak" trenera amata pamešanu: "Domāju, darbs "Spartak" man līdz galam neizdevās. Man nepietika laika. Man vajadzēja pārbūvēt ļoti nesabalansētu komandu, kurā bija daudz problēmu. Es tur nostrādāju divus gadus un man nedeva laiku pabeigt iesākto. Vai tas notika Aļeņičeva dēļ? Bez komentāriem. Pats interesantākais, ka nekad neesmu konfliktējis ar spēlētājiem. Bet, ja godīgi, esmu noguris par to runāt. Lūk, Astafjevs, Zemļinskis, Bleidelis, Rubins, Stepanovs un Verpakovskis ir mani mīļākie spēlētāji, un par viņiem es esmu gatavs runāt!"
Par šī brīža Latvijas izlases rezultātiem un situāciju Starkovs nosaka: "Saprotu, ka līdzjutējiem, žurnālistiem un vadībai ir lielas ambīcijas. Mēs nospēlējam 0:0 ar Kazahstānu, kas futbolā iegulda daudz lielākus līdzekļus nekā mēs. 0:6 pret Nīderlandi? Saprotu, taču nevajag dramatizēt. Tas ir nepatīkami visiem, tajā skaitā man, taču nevajag dramatizēt. Tas ir futbola rezultāts. Kā "Barcelona" varēja zaudēt "Bayern" ar 0:4? Kā Brazīlija varēja zaudēt Vācijai ar 1:7? Tur tomēr bija daudz augstāka līmeņa spēlētāji nekā mums, turklāt nīderlandiešiem tajā dienā viss sakrita. Nepatīkams zaudējums, bet tā nav traģēdija. Traģēdija būtu, ja netiktu izdarīti secinājumi. Taču zinu, ka tie tiek izdarīti. Domāju, mums vēl būs uzvaras, tajā skaitā negaidītas uzvaras. Svarīgi ir neapstāties, neizlaist šo ciklu un netēlot muļķus. Ja mēs tagad sāksim iespēlēt jaunatni, nevis spēcīgākos, nekā nebūs. Ir jāspēlē labākajiem, jāaug kā komandai, un tad būs arī rezultāts. Šo ciklu nekādā gadījumā nedrīkst norakstīt, šiem puišiem ir jāspēlē un nākotnē viņi kļūs par stipras komandas līderiem. Ticu, ka komanda kļūs spēcīgāka, un esmu pārliecināts, ka Paharam viss izdosies."
Pilna intervija ar Starkovu un visa žurnāla pilnā versija lasāma šeit. Piebilde: intervija patiešām ir ļoti plaša, un šeit publicēts tikai neliels izgriezums.
Izmantotie resursi:
Sākums - Latvijas Futbola federācija