Kur pazuda Lionas "Olympique" sapnis par Čempionu līgu?

2007./08.g. sezona uz papīra bija veiksmīgākā "Olympique" pastāvēšanas laikā. Lionieši superkausam pievienoja pirmo dubultuzvaru (tituls+kauss) kluba vēsturē, atklāja jauno akadēmiju un uzstādīja rekordu ienākumu ziņā (neskaitot spēlētāju pārdošanu). Alēns Perāns jau pirmajā sezonā spēja izcīnīt trīs trofejas - pat par spīti tam, ka nopietnu savainojumu dēļ visu pirmo apli izlaida tādi līderi kā Gregorijs Kupē un Kriss. Tomēr ilgāk amatā Perāns nenoturējās. Galvenais iemesls bija attiecības kluba iekšienē, tiesa, arī sportiskajā ziņā gads netika aizvadīts ar treknu plusa zīmi.

Laika posmā no 2003. līdz 2006.gadam "Olympique" kā līdzīgs ar līdzīgu spēlēja ar "Real", "Bayern", "Milan" un "United", tā vidējā un priekšējā līnija plosīja pretiniekus Francijā, tā pāreja no aizsardzības uzbrukumā bija viena no labākajām visā Eiropā, bet Žuninju tiešie brīvsitieni dzina izmisumā tādus meistarus kā Olivers Kāns un Ikers Kasiljass. Taču "Olympique" nekādi nespēja tikt tālāk par ceturtdaļfinālu - zaudējums sensacionālajai čempionei "Porto", sāpīga neveiksme pēcspēles sitienu sērijā Eindhovenā, bet Milānā Francijas karalis palika tikai divu minūšu attālumā no pusfināla. Tad sekoja sakāve astotdaļfinālā pret "Roma" un zaudējums astotdaļfinālā Perāna trenēšanas laikā. Francijā Liona izcīnīja septīto titulu pēc kārtas un bija ieguvusi visu iespējamo - tas, kas īpašnieku un prezidentu Žanu Mišelu Olasu patiesi interesēja, bija Čempionu līga.

Maikls Esjēns, Florāns Maludā un Mamadū Diarā simbolizē "Olympique" slaveno pļaujas laiku - viņi tika nopirkti par aptuveni 17 miljoniem, bet pārdoti kopā par 80 miljoniem eiro. Esjēns, kuru Londonas "Chelsea" iegādājās par 38 miljoniem, joprojām ir lioniešu visdārgāk pārdotais spēlētājs.

Nu tam bija jāmainās. Ja agrāk prioritāte bija peļņas gūšana, kas lielākoties tika panākta ar spēlētāju pārdošanu, tagad vadība izlēma atvērt maku un veikt apjomīgas investīcijas darījumu tirgū. Arī trenera lauciņā notika būtiska stratēģijas maiņa - ar Klodu Puelu tika noslēgts netipiski ilgs līgums (uz četriem gadiem), un viņam, pretēji tradīcijām, tika uzticēta pilna rīcības brīvība spēlētāju rekrutēšanā un akadēmijas vadīšanā. Vēlāk izrādījās, ka Olass pieļāva, iespējams, lielāko kļūdu savas valdīšanas laikā (Ronas biznesmenis klubu pārņēma pirms 25 gadiem, kad tas atradās tikai otrajā divīzijā). Arī agrāk "Olympique" bija veikusi lielus transfērus (18 miljoni par "Barcelona" uzbrucēju Soniju Andersonu iepriekšējā gadsimta izskaņā kļuva par jaunu Francijas rekordu), taču lionieši pirmoreiz tērējās tik masīvi - neskaitot pārdošanu, pirkumos trīs gadu laikā tika iztērēti vairāk nekā 170 miljoni eiro.

Iekavās minētie skaitļi ir negatīvi.
Statistika ir nevis kluba finansiālā gada ietvaros, bet gan par katras sezonas pilna termiņa vasaras un ziemas pāreju periodiem.

Tomēr sastāva izmaiņas nebija veiksmīgas - Puelu nepārtraukti vajāja savainojumu un jaunā Žuninju meklēšanas rēgs. Toni Puela ērai uzdeva jau pirmā kārta pret "Toulouse", kad Francijas izlases labās malas aizsargam Fransuā Klēram plīsa ceļgala krusteniskās saites - Klērs laukumā atgriezās tikai pēc astoņiem mēnešiem. Janvārī uz visām četrām debespusēm devās kaprīzais brazīliešu uzbrucējs Freds, bet par pirmās sausās sezonas lūzuma mirkli kļuva izstāšanās no Čempionu līgas. "Olympique" vēl pēc 25 kārtām atradās "Ligue 1" vadībā, par sešiem punktiem apsteidzot tuvāko sekotāju PSG. Tomēr tad atsākās Čempionu līgas turnīrs, un atbildes spēlē Barselonā tika ciesta smaga sakāve ar 2:5 (pēc 1:1 Lionā).

Abas nozīmīgākās figūras Žuninju un Karims Benzemā iekrita sportiskās formas bedrē, un nākamajās septiņās spēlēs "Olympique" izcīnīja tikai astoņus punktus. Tas gan bija tikpat, cik PSG, taču īstajā brīdī fantastiskā formā bija "Bordeaux" un Marseļas "Olympique", kas ieguva attiecīgi 21 un 19 punktus. Pēc sezonas beigām no komandas aizgāja Žuninju, un vēlāk tika pārdots arī Benzemā. Taču, ja Karimam aizvietotājs tika atrasts (Lisandro Lopess), Žuninju jaunās maiņas nav vēl šobaltdien - tika izbrāķēts traumatiskais Edersons, talantīgais, taču nepieredzējušais Miralems Pjaničs, kā arī tobrīdējā franču superzvaizgne Joans Gurkufs - viņš tika nopirkts pēc bēdīgi slavenā 2010.gada Pasaules kausa un joprojām pastāvīgi cīnījās ar pārliecības trūkumu, savainojumiem un ilgstošo atgriešanos sportiskajā formā.

Kluba simbols un līdzjutēju elks Žuninju, ar kura ierašanos sākās "Olympique" ziedu laiki, no Lionas asarām acīs atvadījās 2009.gada maijā. Zīmīgi, ka tieši atvadu spēlē kluba līdzjutēju acu priekšā brazīliešu pussargs guva simtos vārtus (325 spēlēs), no kuriem 44 (!) bijuši ar soda sitieniem. Foto: AP/Scanpix

Liela daļa pirkumu (Edersons, Pjaničs, Žans Makūns un Igo Loriss gan tika nopirkti vēl pirms līguma noslēgšanas ar Puelu) izrādījās neveiksmīgi, taču Puels tika kritizēts arī par tiešajiem trenera pienākumiem - vairs nebija ne miņas no atraktīvā uzbrukuma futbola, iespējams, tieši Puela treniņmetodika veicināja neskaitāmos savainojumus, un viņam bija sliktas attiecības arī ar citiem treneriem un spēlētājiem. Spiediens bija milzīgs, un 2011.gada jūnijā sekoja loģiska padzīšana. Zīmīgi, ka tieši Kloda, kurš joprojām ar vadību cīnās par atlaišanas kompensācijā paredzētajiem miljoniem, laikā komanda pirmoreiz vēsturē sasniedza Čempionu līgas pusfinālu - pa ceļam sensacionāli tika sakauts bruņošanos uzsākušais Madrides "Real".

Sausās sezonas ievērojami ietekmēja arī kluba finanses - "Olympique", mainot stratēģiju, lieliski apzinājās, ka ievērojami kāps izdevumi, tomēr pozīciju zaudēšana laukumā nozīmēja arī ienākumu samazināšanos. "Olympique" turpināja maksāt vislielākās algas Francijā un ievērojami auga arī spēlētāju amortizācijas izmaksas (futbola klubi finanšu atskaitēs nopirktā spēlētāja maksu vienlīdzīgi sadala pa līguma gadiem), toties ienākumi cerētā kāpuma vietā tikai kritās - sāka rukt skatītāju skaits, un mazāka summa tika iekasēta arī no Eirokausiem (tas gan ir saistīts arī ar to, ka vairāk franču klubu sāka veiksmīgi spēlēt Čempionu līgā un samazinājās summa, ko "Olympique" ieguva no Francijai paredzētās raidtiesību katla daļas).

Vadošo Francijas klubu algas

Iekavās norādīta attiecīgajā sezonā iegūtā vieta Francijas čempionātā.

Ja būtiski palielināt pamatdarbības peļņu bija praktiski neiespējami (lielus un samērā stabilus uzlabojumus varēja gaidīt tikai sponsorlīgumu un atribūtikas sadaļā), krietni saruka tā ienākumu daļa, kas kopējo ienākumu ziņā iepriekšējos gados ļāva panākt Eiropas labākā desmitnieka klubus - spēlētāju pārdošana. Kopš Benzemā vairs neviens spēlētājs nav pārdots par lielu summu, un tas atspoguļojas pēdejo trīs finansiālo gadu bilancēs - kopējie zaudējumi sastāda 91.1 miljonu eiro. Turpina kristies publikas interese - šosezon pārdoto abonementu skaits sarucis par trešdaļu (no 18 uz 12 tūkstošiem), bet pirmajās trīs spēlēs apmeklētība bija vien 25 tūkstoši, kas bijia par 11 mazāk nekā pirms sešiem gadiem un pat mazāk nekā iepriekšējās sezonās. Bet pats būtiskākais būs zaudējums Eirokausu naudas izskatā - ne velti daudzi klubi Eiropas līgā spēlē ar otrajiem sastāviem, jo balvu fonds ir niecīgs.

Tabulā norādīts katras sezonas pirmo septiņu (piecas Francijas čempionātā un divas Eirokausos) mājas spēļu apmeklētība. Lai arī pēc veiksmīgā sezonas sākuma apmeklētība ir pieaugusi, tā joprojām tālu atpaliek no pagājušos gados pieredzētās.

Pārdošana nesekmējās arī šovasar, jo daudzu spēlētāju tirgus vērtība bija ievērojami kritusies, bet lielu līdzjutēju neizpratni viesa līdera Igo Lorisa pārdošana par tikai 10+5 miljoniem (vasaras ievadā Olass paziņoja, ka minimālā summa ir 20...). Un tomēr Lionas klubs ir tuvu tam, lai atkal saskatītu gaismu tuneļa galā. Praktiski noslēgusies izdevumu budžeta apcirpšana - klubam izdevās atbrīvoties no tādiem spēlētājiem kā Edersons (gada alga pēc nodokļu nomaksas bija 2.8 miljoni eiro), Kims Čelstrēms (3.7), Alī Sisoko (2.4) un Kriss (4.2), bet Lorisa alga (4.5) bija otrā lielākā komandā. Ļoti tuvu pārdošanai bija arī Mišels Bastušs (4.4) un Antonijs Reveijērs, bet Bafetimbī Gomiss (3.5) pats nobloķēja pāreju uz Krieviju. Ne visi labi pelnošie futbolisti gan bija izlikti tirgū - par jaunās komandas seju un izteiktu līderi kļuvis Lisandro (4.1), un joprojām lielu treneru un vadības uzticību bauda Gurkufs (5.3), kurš pēc ilga pārtraukuma veica pilnu sagatavošanās posmu un patiesi spoži iesāka sezonu, tomēr atkal iedzīvojās nopietnā savainojumā.

Ilgus gadus Lionas "Olympique" pirmie numuri bija Gregorijs Kupē un Igo Loriss (attēlā), taču šosezon pirmoreiz par pamatvārtsargu kļuvis Remī Verkutrs, kurš 10 (!) gadu sēdēja aiz Gregorija un Igo mugurām. Foto: AFP/Scanpix

Olass jau paziņoja, ka algu un amortizācijas izmaksu ziņā gadā izdevies ietaupīt 20 miljonus (+prom būšot jāiet vēl trim spēlētājiem), līdz ar to zaudētais biļešu un Eiropas raidtiesību sadaļā tiks nosegts pat ar uzviju. Savukārt pārējie ienākumi avoti, par spīti sportisko panākumu lejupslīdei, ir palikuši samērā stabili. Francijā raidtiesību nauda tiek sadalīta diezgan vienmērīgi un jaunais trīs gadu līgums ir tikai nedaudz mazāks nekā vecais, sadarbības un reklamēšanas līgumu ziņā pēdējā finansiālajā gadā izdevās pat progresēt, bet mānīga aina ir ar zīmolu saistītajos ienākumos. Ar Sportfive ir noslēgts līgums saistībā ar topošo stadionu, un abas puses vienojās, ka lioniešu kontā četrus gadus ieripos pa septiņiem miljoniem eiro. Šis bija pirmais finansiālais gads, kad šāds maksājums vairs nebija paredzēts.

Līgums ar "Adidas" ir spēkā vēl uz astoņiem gadiem (8-10 miljoni gadā), šovasar tika parakstīts divu gadu līgums ar "Hyundai", kas par sava logo izvietošanu uz krekliem sezonā maksās piecus miljonus, lionieši turpina meklēt sadarbības partnerus Tuvajos un Tālajos Austrumos, bet vislielākais optimisma pamats finansiālajā ziņā ir jau pieminētais topošais stadions. Stade des Lumières būs aptuveni 60 tūkstoši skatītāju vietu (pašreizējā mājvietā ir tikai nedaudz vairāk nekā 40 tūkstoši), un tas ir galvenais favorīts uz 2016.gada Eiropas čempionāta atklāšanas spēles uzņemšanu. Tiesa, stadiona celtniecība, kuras izmaksas tiek lēstas 350-400 miljonu apmērā, ir ievērojami aizkavējusies, un tagad atklāšana tiek lēsta vien 2015./16.g. sezonā.

Kas pats galvenais - neskatoties uz lielajām sastāva izmaiņām, sportiskais spēks praktiski nav mazinājies.Tieši pretēji - sezonas sākums bijis necerēti veiksmīgs. Vārtsargu līnija ir vienīgā, kas kļuvusi vājāka, toties ir novērsts hroniskais kadru trūkums aizsardzības centrā, kur situācija savulaik spieda iespēlēt balsta pussargus Žeremiju Tulalānu, Matjē Bodmēru un Maksimu Gonalonu. Perspektīvu nākotnē dod arī jaunatnes akadēmija, kuru bez Benzemā un Ben Arfas agrāk absolvējuši arī Sidnejs Govū, Loiks Remī un citi (10 gadu laikā par pašu izaudzinātiem spēlētājiem iekasēti ap 80 miljoniem eiro). Arvien biežāk uz izlasi tiek aicināts Gonalons, Klemāns Grenjē un Aleksandrs Lakazets pastāvīgi iekļaujas "Olympique" sastāva rotācijā, bet pirmā pilnā sezona lielajā komandā būs talantīgajiem Samuelam Umtitī un Jasinam Benzijā. Savukārt par lielāko atklājumu kļuvis pazudušais bērns Stīds Malbranks, kurš futbolā atgriezies pēc gada pauzes un kļuvis par vienu no atslēgas spēlētājiem. Vai Lionas "Olympique" ir sākusies jauna ēra?

Iekavās minētie skaitļi ir negatīvi.
Finansiālais gads rit no 1.jūlija līdz 31.jūnijam.
Lionas "Olympique" vēl nav atklājusi pagājušā finansiālā gada izdevumu sadaļu.

[1] Ar + tiek apzīmēti spēlētāji, kuriem šogad apritēs par gadu vairāk.
[2] ]Avots: transfermarkt.de.

2008.-2010.g. iegādātie spēlētāji un viņu statistika

Izmantotie resursi:
Accueil - OLWEB.fr
LFP.fr - Ligue de Football Professionnel -...