Facebook
GoogleVizītkarte: Vai Spānijas dominance turpināsies?
@agrissuveizda
Eiropas futbola čempionāta dalībnieču apskatu noslēdzam ar pašreizējo Eiropas un pasaules čempioni Spāniju. Pireneju pussalas pārstāvjiem ir nopietnas sastāva problēmas, tādēļ daudzi paredz, ka šoreiz triumfēt varētu Vācija, Nīderlande vai kāda cita izlase. Un tomēr uz papīra Spānija joprojām ir pretendente numur viens - vai Spānijas fantastiskā vidējā līnija spīdēs arī Polijā un Ukrainā?
Vēsture
Lai arī pēdējos gados Spānijas dominance pasaules futbolā bijusi izteikta, šādi panākumi tai nav regulāra parādība. 1964.gadā savās mājās izcīnītais Eiropas čempionu tituls ilgu laiku bija vienīgā Spānijas trofeja (atskaitot zelta medaļas 1992.gada Barselonas Olimpiskajās spēlēs), turklāt vēl tikai divas reizes bija izdevies iekļūt labāko četriniekā - ceturtā vieta 1950.gada Pasaules kausā un fināls 1984.gada Eiropas čempionātā. 2006.gada Pasaules kausā tika piedzīvota kārtējā neveiksme - astotdaļfinālā zaudējums Francijai (1:3) -, un Luisa Aragonesa vienība neveiksmīgi spēlēja arī nākamā atlases cikla sākumā - negaidīti zaudējumi Ziemeļīrijā (2:3) un Zviedrijā (0:2).
Spānija vēl pievienoja zaudējumu pārbaudes spēlē pret Rumāniju (0:1 Kadisā), taču tad Mančestrā draudzības mačā ar 1:0 apspēlēja angļus, un La Roja ēra varēja sākties - uzvara kvalifikācijas grupā, kurā, starp citu, spēlēja arī Latvija, triumfs Eiropas čempionātā un fantastiska nezaudēto spēļu sērija. Daudzi paredzēja, ka dominējošā Spānija uzvarēs arī Konfederāciju kausa izcīņā, taču tā negaidīti pusfinālā piekāpās ASV (0:2), tādējādi sēriju pārtraucot pie skaitļa 35 un nespējot labot (tikai atkārtot) Brazīlijai piederošo rekordu. Spānija kopumā 35 spēļu laikā izcīnīja 32 uzvaras, guva 73 vārtus un ielaida tikai 11. 2010.gada Pasaules kausa izcīņu Spānija sāka ar šokējošu neveiksmi pret Šveici (0:1), grupas pēdējā cīņā panervozēja arī pret Čīli (2:1), toties izslēgšanas spēlēs tika izcīnītas četras uzvaras ar 1:0, un Spānija pirmo reizi valsts futbola vēsturē ieguva jau tik sen kāroto Pasaules kausu.
| Gads | Vieta | Gads | Vieta |
|---|---|---|---|
| 2010. | Čempione | 2000. | 1/4 fināls |
| 2008. | Čempione | 1998. | 3.v. grupā |
| 2006. | 1/8 fināls | 1996. | 1/4 fināls |
| 2004. | 3.v. grupā | 1994. | 1/4 fināls |
| 2002. | 1/4 fināls | 1992. | Nekvalificējās |
Ceļš līdz Polijai
Spānijai Eiropas čempionāta atlases cikla izloze pretī deva pat ļoti parocīgu grupu - tajā bez mazās Lihtenšteinas tika ielozētas arī uz Eiropas fona viduvējas izlases (Skotija un Lietuva), bet potenciāli sīvākā pretiniece Čehija šobrīd ir tikai blāva ēna no tās izlases, kas spīdēja 2004.gada Eiropas čempionātā. Čehi smagi pārcieš paaudžu krīzi, un pretinieku Spānijai šai grupā nebija. Vienīgā reize, kad Spānija neatradās kvinteta augšgalā, bija pēc otrās kārtas - un arī tikai tāpēc, ka Spānija otro kārtu izlaida. Jau drīzumā spāņi (lai kāds neapvainotos, domāta valstiskā piederība) no skotiem atguva pirmo vietu un pēc uzvaras Čehijā (2:0) pilnībā sagrāva jebkādu intrigu cīņā par pirmo pozīciju. Jāatzīmē, ka Spānija kvalifikācijas turnīros izcīnījusi jau 22 uzvaras pēc kārtas, sēriju ar 2:0 sākot pret Latviju.
| V | Izlase | S | U | N | Z | V.A. | P |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Spānija | 8 | 8 | 0 | 0 | 26:6 | 24 |
| 2. | Čehija | 8 | 4 | 1 | 3 | 12:8 | 13 |
| 3. | Skotija | 8 | 3 | 2 | 3 | 9:10 | 11 |
| 4. | Lietuva | 8 | 1 | 2 | 5 | 4:13 | 5 |
| 5. | Lihtenšteina | 8 | 1 | 1 | 6 | 3:17 | 3 |
Spānija, gatavojoties finālturnīram, aizvadīja trīs pārbaudes spēles, taču tikai vienā pamatsastāvs bija salīdzinoši tuvs tam, kāds tas būs Polijā. Tā kā sezona visai vēlu beidzās "Barcelona" un Bilbao "Athletic", kas savā starpā tikās Karaļa kausa finālā, un Londonas "Chelsea", kas triumfēja Čempionu līgā, šo komandu spēlētāji novēloti pievienojās valstsvienībai. Huans Mata un Fernando Toress spēlēja jau pret Dienvidkoreju, bet pret Ķīnu pamatsastāvā no "Barcelona" spēlētājiem devās Serhio Busketss un Čavi Ernandess, bet Herards Pikē un Andress Injesta nospēlēja otro puslaiku. Spānija ir uzvarējusi četros mačos pēc kārtas (interesanti, ka cīņu pret Venecuēlu apkalpoja Latvijas tiesnešu brigāde ar Andri Treimani priekšgalā), bet pēdējā neveiksme tika ciesta iepriekšējā gada novembrī - par spīti milzīgam pārsvaram, Spānija ar 0:1 Vemblijā piekāpās Anglijai. Dažas dienas vēlāk Spānija izmuka no kauna pret Kostariku - spēles izskaņā izdevās atspēlēt divu vārtu deficītu (2:2).
Iepriekšējās spēles
| Pilsēta | Pretiniece | Rez | Pilsēta | Pretiniece | Rez |
|---|---|---|---|---|---|
| Seviļa | Ķīna | 1:0 | Londona | Anglija | 0:1 |
| Berne | Dienvidkoreja | 4:1 | Alikante | Skotija | 3:1 |
| Sanktgallene | Serbija | 2:0 | Prāga | Čehija | 2:0 |
| Malaga | Venecuēla | 5:0 | Logronjo | Lihtenšteina | 6:0 |
| Sanhosē | Kostarika | 2:2 | Sanktgallene | Čīle | 3:2 |
Nākamās spēles
| Datums | Pretiniece | Pilsēta |
|---|---|---|
| 10.jūnijs | Itālija | Gdaņska |
| 14.jūnijs | Īrija | Gdaņska |
| 18.jūnijs | Horvātija | Gdaņska |
Spēlētāji un treneris
Spānija spēlētāju un līdzīgā spēles stila dēļ bieži tiek salīdzināta ar "Barcelona", kas, gluži kā Spānija izlašu mērogā, dominēja klubu futbolā. Tomēr starp šīm divām komandām ir arī būtiskas atšķirības. Pirmkārt, Spānijas izlasē nav Lionela Mesi. Tā ir būtiska atšķirība gan kvalitātes, gan arī pienākumu un pozīcijas ziņā. Klubā Mesi tiek izmantots kā tā sauktais viltus devītnieks, bet Spānijā šāds risinājums (šai pozīcijā tika izmēģināts Davids Silva) izmantots reti - un arī lielākoties neveiksmīgi. Otrkārt, nozīmīga "Barcelona" spēles sastāvdaļa ir flangu izmantošana, tādējādi paplašinot uzbrukumus un mēģinot izstiept pretinieku aizsardzības līniju. Spānijai šajā ziņā ir lielas problēmas. Komandā ir tikai divi izteiktie malējie pussargi - Pedro Rodrigess un Hesuss Navass -, taču flangos acīmredzot spēlēs Injesta un Davids Silva. Viņi regulāri pārvietojas uz laukuma vidusdaļu, taču atbrīvotā vieta malās bieži netiek aizpildīta.
Te parādās nākamā problēma - "Barcelona" ir Dani Alvešs, kurš ir spējīgs nosegt milzīgus plašumus un brīžos, kad "Barcelona" kontrolē bumbu, nereti laukumā atrodas augstāk pat nekā uzbrucēji. Spānijai pēdējos gados vadošais malējais aizsargs bija Serhio Ramoss, taču viņš šoreiz spēlēs aizsardzības centrā (labajā malā būs Alvaro Arbeloa), bet bijušais kreisās malas aizsargs Hoans Kapdevila maz spēlējis klubā un uz Poliju nedosies. Acīmredzot lielāko nastu nāksies nest Hordi Albam - kreisās malas aizsargu savā īpašumā ļoti vēlas redzēt arī "Barcelona", taču 23 gadus vecajam spēlētājam pagaidām ir ļoti maza pieredze uz starptautiskās skatuves.
Treškārt, "Barcelona" spēlē ar vienu balsta pussargu (Busketsu), savukārt Spānijas galvenais treneris Visente Del Boske ir vairāk pragmatisks un blakus Busketsam izmanto arī Šabi Alonso. Tas, par nelaimi Spānijai, samazina potenciālo spēles tempu, turklāt šādā vidējās līnijas kombinācijā šķietami netiek izmantotas visas spēlētāju spēcīgākās īpašības. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem čempionātiem, Spānijas vidējā līnija ir spērusi vēl vienu milzīgu soli uz priekšu. Spānijas pussargu rezerves ir vienkārši fantastiskas - pamatsastāvā acīmredzot netiks tādi meistari kā Fransesks Fabregass, Huans Mata un Santi Kasorla. Bet vēl ir malējie pussargi Navass un Rodrigess, arī Havi Martiness, kurš šosezon klubā no balsta pussarga pārkvalificēts par centra aizsargu. Pat izlasē neiekļuva tāds talants kā Ikers Munjains...Viens no galvenajiem iemesliem gan varētu būt, ka Munjains aizvadīja ļoti nogurdinošu sezonu, un viņš Spānijas rindās droši vien piedalīsies Olimpiskajās spēlēs.
Kamēr tās pussargu līniju apskauž visas pasaules izlases un stabili ir arī vārtsargi, pārējās līnijās Spānijai ir visai nopietnas problēmas. Jau pieminētā plašuma trūkuma un arī pārlieku lielās paredzamības dēļ Spānijas uzbrukums jau vairākus gadus bijis ārkārtīgi atkarīgs no Davida Viljas snieguma. Vilja pēdējos trīs atlases ciklos un pēdējos trīs finālturnīros allaž bijis izlases rezultatīvākais spēlētājs (2006.gada Pasaules kausā gan šis gods bija jādala kopā ar Fernando Toresu), kopumā gūstot 33 no izlases 106 vārtiem. Taču Vilja šosezon lauza kāju un, lai arī Del Boske gaidīja līdz pēdējam, nevarēs doties uz finālturnīru. Uz smailes uzbrucēja vietu ir trīs kandidāti, tomēr neviens nerada pārliecību.
Favorīts uz došanos sākumsastāvā ir Fernando Jorente, tomēr arī viņš, šķiet, bijis Bilbao "Athletic" sezonas upuris un uzkrājis lielu nogurumu. Toress jau vairākas sezonas ir bedrē un cīnās ar absolūtu pārliecības trūkumu, tiesa, kādreizējam brīnumbērnam izdevās veiksmīga sezonas izskaņa. Savukārt Alvaro Negredo ir gan mazāk meistarīgs, gan mazāk pieredzējis nekā abi konkurenti. Jāatzīmē, ka sastāvā netika iekļauts "Valencia" bombardieris Roverto Soldado, kurš pret Venecuēlu pat guva hat-trick. Tāpat lielas šaubas ir par aizsardzības centru, kur nebūs izlases kapteiņa un balsta Karlesa Pujola, kuru aizstās Ramoss. Papildus tam ne pārāk veiksmīgu sezonu aizvada otrs centra aizsargs Pikē.
Del Boske pie izlases stūres stājās pēc Aragonesa triumfa 2008.gada čempionātā, un viņš kļuva par pirmo treneri, kurš kādā no valstsvienībām debitējis ar 10 uzvarām pēc kārtas (Del Boske palika pie 13 uzvarām). Par spīti komandas dominancei, Del Boske izpelnījies regulāru kritiku. Viņš tiek uzskatīts par pārāk konservatīvu un ne īpaši spēcīgu taktiskā ziņā, toties Del Boske uzsvaru licis uz komandas veidošanu un saliedēšanu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo Pasaules kausa izcīņu Spānijas sastāvs mainījies tikai par četriem spēlētājiem - ja ne savainojuma, Vilja un Pujols būtu ierindā, bet jau pieminētais Kapdevila un Karloss Marčena šosezon nav izturējuši konkurenci savā klubā. Viņu vietā attiecīgi stājušies labās malas aizsargi Alba un Huanfrans, kā arī Negredo un Kasorla. Del Boske pirms Spānijas izlases trenējis tikai divus klubus - vienu sezonu Stambulas "Besiktas", bet pirms tam vairākkārt arī Madrides "Real", ar kuru divreiz triumfēts gan Spānijas čempionātā, gan Čempionu līgā. Aprīlī Del Boske līgumu ar Spānijas Futbola federāciju pagarināja vēl uz vienu ciklu.
| Spēlētājs | Vec | Klubs | Sp[1] | V[2] |
|---|---|---|---|---|
| Ikers Kasiljass | 31 | Real Madrid | 7/7 | -5 |
| Viktors Valdess | 30 | Barcelona | 1/1 | -1(-1) |
| Pepe Reina | 29 | Liverpool (Anglija) | ||
| Rauls Albiols | 26 | Real Madrid | 3/3 | |
| Herards Pikē | 25 | Barcelona | 7/7 | |
| Huanfrans | 27 | Atletico Madrid | ||
| Serhio Ramoss | 26 | Real Madrid | 7/8 | 1 |
| Alvaro Arbeloa | 29 | Real Madrid | 4/6 | |
| Hordi Alba | 23 | Valencia | 1/1 | |
| Havi Martiness | 23 | Athletic Bilbao | 1/2 | |
| Andress Injesta | 28 | Barcelona | 5/5 | |
| Čavi Ernandess | 32 | Barcelona | 6/6 | 2 |
| Fransesks Fabregass | 25 | Barcelona | 0/2 | |
| Huans Mata | 24 | Chelsea (Anglija) | 2/3 | 2 |
| Šabi Alonso | 30 | Real Madrid | 6/6 | 1 |
| Serhio Busketss | 23 | Barcelona | 7/7 | |
| Santi Kasorla | 27 | Malaga | 4/5 | |
| Davids Silva | 26 | Man. City (Anglija) | 4/6 | 4 |
| Hesuss Navass | 26 | Sevilla | 1/1 | |
| Pedro Rodrigess | 24 | Barcelona | 1/2 | |
| Fernando Toress | 28 | Chelsea (Anglija) | 2/3 | 2 |
| Alvaro Negredo | 26 | Sevilla | 1/1 | 2 |
| Fernando Jorente | 27 | Athletic Bilbao | 2/3 | 3 |
[1] Statistika par atlases ciklu. Pamatsastāvā/Kopā.
[2] Iekavās minēts ar 11m soda sitieniem gūtais (ielaistais) vārtu skaits.
Izmantotie resursi:
Live scores, results, fixtures, tables,...
UEFA EURO – UEFA.com
Goal.com
+1 [+] [-]
Man gan šķiet,ka vairāk Pujola trūks,tad jau redzēs! Tomēr ceru,ka spāņi nepacels EČ!
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Viljas nozīme arī ir pārspīlēta. Ja par servisu gādā Iniesta, Xavi un Silva gan jau Toress pat šī brīža formā (kas turklāt sezonas beigās ir uzlabojusies) vai Lorente spēs gūt pietiekami daudz vārtus.
Manuprāt, SPA ir galvenais turnīra favorīts.
+2 [+] [-]
Un tagad visi tik skandē ka dabūs pa pakaļu no Vācijas, vai Nīderlandes, bet kkā atceroties pēdējos lielos turnīrus man nedaudz metas smiekli..
Kaut arī šis "bumbošanās" futbols nav īpaši aizraujošs, bet tā ir atslēga ar ko var izcīnīt titulus, un domāju ka Spānija neko īpašu nemainīs savā spēlē.
+6 [+] [-]
-2 [+] [-]
1) Barsas un Real kašķim būtu jānostrādā arī izlasē;
2) čempioni vairs nebūs tik izsalkuši pēc uzvarām;
3) viņus vienmēr ir noturējuši stabilie pussargu/aizsargu bastioni, bet uzbrukumā pēdējos gados visu atrisina daži snaiperi, un Vilja paliek mājās.
Gribu, lai vinnē Holande!
+2 [+] [-]
Vācijai starp citu Bīrhofs brauc līdzi, kā sacīt zelta puisēns!
+2 [+] [-]
Un sameklēt kādu vājo vietu, kādu blusu spāņu suņa kažokā, kas nepiemērotākajā brīdī iekodīs un izbojās pasākumu. Neviens jau neko sliktu nevēl, vienīgi vēlas, lai būtu interesantāk.
[+] [-]
Protams, visādi brīnumi redzēti, viss kas var gadīties - Spānija un Vācija var ne viena, ne otra nespēlēt finālā, bet nu šie ir mani 2 galvenie pretendenti uz uzvaru.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ir jūtama starpība starp formas virsotnē esošu Vilju (kaut vai 2010. PK) un tiem 3 uzbrucējiem, kas Spānijas rīcībā ir tagad. Toress tomēr nav savā optimālajā formā, lai arī sezonas beigās uzlaboja sniegumu, bet uz Negredo un Jorenti, lai arī viņi ir labi spēlētāji, es nepaļautos, ka viņi spēs realizēt momentus ar tādu precizitāti kā Vilja.
Uzskatu, ka Pujols bija Spānijas izlases balsts aizsardzībā - jebkuram Barcas fanam var pajautāt, kādas bija Barcas problēmas aizsardzībā bez Pujola un kādu formas kritumu sezonas izskaņā piedzīvoja Pikē. Jā, Spānijas izlasei ar savu lielo pārsvaru bumbas kontrolē nāksies mazāk aizsargāties nekā praktiski jebkuram pretiniekam, bet katrā spēlē arī pretiniekiem ir uzbrukumi, un Pujola iztrūkums šeit var būt jūtams. Pikē šosezon pārāk daudzi pretinieki, arī ne tie augstākā līmeņa spēlētāji, pārāk viegli apskrēja, kā krievi saka "pa virāžu", un arī Hordi Albam, kurš spēlēs kreisajā malā, aizsardzība nav tā stiprā puse. Galvenais te pretiniekiem nesākt sacensties ar Spāniju pozicionālā spēlē, pēc iespējas ātrāk nogādāt bumbu ESP laukuma pusē un izmantot viņu aizsargu trūkumus spēlē 1vs1.
Kā saka, to, cik ļoti kaut kas (svarīgi spēlētāji kā Pujols un Vilja) pietrūkst, vislabāk var redzēt tad, kad tā nav. Un tieši šis turnīrs būs laba iespēja novērtēt, cik lielā mērā šī atziņa piepildīsies.
Spānijai vēl nupat bija problēmas pārbaudes spēlēs ar Angliju (zaudēja) un Ķīnu (minimāla uzvara). Šis ir tas finālturnīrs, kad ar disciplinētu aizsardzību (jo uzbrukumā iespējams, nebūs tā precizitāte, kas ar Vilju) un labiem pretuzbrukumiem (jo aizsardzība nav tik droša) Spāniju ir iespējams pārspēt.
Vienlaikus Spānija pat šādā sastāvā un ar šādiem iztrūkumiem ir turnīra favorīts, protams. Tomēr, varbūt klišejiski, bet tik un tā, nebūšu pirmais, kurš teiks, ka ne vienmēr uzvar favorīti un tas, kam ir labākais mids.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Liverpool spēlēja ar straujām pārejām uzbrukumā un tieši tādā futbolā Toress jutās kā zivs ūdenī un sita ~0,7 golus spēlē. Pats intervijā atzina, ka klubā un līgā, kas piekopj šādu spēles stilu, vārtus gūt ir pat vieglāk nekā La Liga.
Pārgāja uz Chelsea, kas gan Ančeloti, gan AVB vadībā tieši centās spēlēt uz bumbas kontroli orientētu futbolu, un kas notika, pēkšņi Toress ne tuvu vairs nav tik rezultatīvs (lai neteiktu vairāk).
Tā kā viela pārdomām par citādo spēles stilu...
[+] [-]
[+] [-]
Es Tev nosaucu sakarību
Ātrāks build-up jeb uzbrukumu veidošana Liverpūlē = Toress rezultatīvs.
Lēnāks build-up Chelsea = Toress mazāk rezultatīvs.
Secinājumus izdari pats.