Vizītkarte: Itālijas kapteinis Bufons cer uz pusfinālu

Vēsture

Lielajos turnīros Itālijas izlase sāka piedalīties 1934. gadā, kad arī ar pirmo piegājienu izdevās uzvarēt pasaules čempionātā un pēc četriem gadiem šo panākumu atkārtot. Pēdējā uzvara Pasaules čempionātos tika iegūta 2006. gadā, kad Marčelo Lipi vadītā izlase finālā pārspēja principiālo sāncensi Franciju. Kopš tā laika izlases sniegums ir krities. 2008. gada Eiropas čempionātā tika sasniegts ceturtdaļfināls (otrā vieta grupā, sagrāve 0:3 pret Nīderlandi, 1:1 ar Rumāniju un 2:0 uzvara pār Franciju), kurā pēcspēles sitienos nācās atzīt Spānijas pārākumu (sitienus nerealizēja Daniele de Rosi un Antonio Di Natale). Pēc turnīra izlases vadību no Roberto Donadoni atkal pārņēma Marčelo Lipi, taču šajā reizē pasaules čempionātā izlase izgāzās un palika pēdējā vietā grupā, palaižot priekšā Paragvaju, Slovākiju un Jaunzēlandi.

Eiropas čempionātos itāļiem allaž veicies sliktāk nekā Pasaules kausā. Tiesa 1968. gadā pašu rīkotajā turnīrā izdevās uzvarēt, bet arī ne bez veiksmes palīdzības. Finālturnīrā piedalījās tikai četras vienības, līdz ar to tas sākās ar pusfināliem. Pusfinālā Itālija nospēlēja neizšķirti 0:0 ar Padomju Savienību, bet pateicoties izlozei ar monētu iekļuva finālā. Arī fināls ar Dienvidslāviju beidzās neizšķirti 1:1 un pagarinājumā uzvarētājs noskaidrots netika. Pēc divām dienām rīkoja pārspēli, kurā ar 2:0 triumfēja mājnieki, tiekot pie pagaidām vienīgā panākuma Eiropas čempionātos. Visās spēlēs vārtus sargāja Itālijas futbola leģenda Dino Dzofs, kurš 2000. gada Eiropas čempionātā bija izlases treneris.

Uzvara tuvu bija arī 2000. gadā pret Franciju, kad rezervisti jau sāka svinēt uzvaru (1:0), bet kompensācijas laikā Silvēns Viltords panāca izlīdzinājumu, bet papildlaikā zelta vārtus guva Dāvids Trezegē. Pārāk daudz spēka itāļi bija atstājuši pusfinālā pret Nīderlandi.

Ceļš līdz Polijai/Ukrainai

Kvalifikācijas turnīrā Itālija bija ielozēta C grupā kopā ar Igauniju, Serbiju, Slovēniju, Ziemeļīriju un Farēru salām. Grupā izdevās izcīnīt pārliecinošu uzvaru, nepiedzīvojot nevienu zaudējumu. Tiesa arī uzvaras nebija diez ko pārliecinošas – parasti ar vienu vārtu starpību (izņēmums 5:0 un 3:0 mājās attiecīgi pret Farēru salām un Igauniju). Pie 3:0 uzvaras savās mājās Itālija tika arī pār Serbiju, bet šoreiz tika nospēlētas vien sešas minūtes spēles laika, bet serbu fanu huligānisma dēļ spēle tika pārtraukta un viesiem piespriests tehniskais zaudējums. Divi vienīgie neizšķirtu piedzīvoti izbraukumā pret Ziemeļīriju un jau minēto Serbiju.

Individuāli jāuzteic Antonio Kasāno sniegums, kurš ar 6 vārtu guvumiem bija izlases rezultatīvākais spēlētājs, par četriem vārtu guvumiem atpalika Džanpaolo Pacīni, bet viņš Euro2012 nespēlēs. Vēl 7 spēlētāji paspēja atzīmēties ar vieniem gūtiem vārtiem. Jāuzteic arī izlases aizsardzība un vārtsargs un komandas kapteinis Džanluiži Bufons, jo atlases ciklā ielaisti tikai divi(!) vārti.

Pirms turnīra Izlasei paredzētas divas pārbaudes spēles – 29. maijā Parmā ar Luksemburgu un 1.jūnijā Cīrihē ar Krievijas izlasi. Neoficiālu pārbaudes spēli vienība jau aizvadījusi treniņu bāzē tiekoties ar amatieru klubu ”Virtus Vecomp”, kurš tika sagruts ar 6:0 (divi vārti Di Natalem, pa vieniem Kasāno, Džovinko, Nočerīno un Borini).

Pārbaudes spēlēs gan komanda spēlējusi sliktāk nekā nozīmīgos mačos. Pēdējās divās piedzīvoti zaudžejumi ar 0:1 pret ASV un Urugvaju. Pārbaudes spēlēs izlase pagājušajā vasarā tikusies arī ar savām grupas pretiniecēm. Mājās Bari ar 2:1 pieveikta Spānija, bet neitrālā laukumā atzīts Īrijas izlases pārākums (0:2).

Pēdējās 10 spēles

Tuvāko spēļu kalendārs

Spēlētāji un treneris

Uzreiz pēc vietējā čempionāta beigām izlases galvenais treneris Cezāre Prandelli nosauca paplašināto sastāvu, kurā tika iekļauti 32 spēlētāji. Galīgo sastāvu paredzēts nosaukt otrdien. Lielākā izlases zvaigzne ir vārtsargs Džanluidži (Džidži) Bufons, kurš ir tikai viens no četriem spēlētājiem kas Itālijas izlasē aizvadījis vairāk par 100 spēlēm, uz šo dienu 113. Pārējie ir ne mazāk leģendārie Fabio Kanavaro (136), Paolo Maldini (126) un jau minētais Dino Dzofs (112). Vajadzības gadījumā Bufonu aizvietos ”Napoli” vārtsargs Morgans De Sanktis. Itālijas presē Bufons, kurš pilda arī izlases kapteiņa funkcijas, izteicies, ka ”cer nospēlēt cienīgi, kas viņa gadījumā ir sasniegt vismaz pusfinālu vai, sliktākajā gadījumā, vismaz ceturtdaļfinālu."

Arī aizsardzības līnija pamatā tiks balstīta uz ”Juventus” spēlētājiem, trenera rīcībā ir Bonuči, Barzalji in Kjelīni. Par pēdējo gan nevar būt drošs, jo pēdējā sezonas spēlē spēlētājs iedzīvojās kājas savainojumā, bet paredzams, ka līdz čempionāta sākumam spēlētājs būs atpakaļ ierindā. Labajā malā varētu darboties ”Milan” pārstāvošais Abate vai arī Kristians Madžio no ”Napoli”. Paplašinātajā sarakstā iekļauti arī divi Krievijas klubos spēlējošie – Bočeti (Kazaņas ”Rubin”) un Krisito (Sanktpēterburgas ”Zenit”).

Pussargu kodolu paredzams, ka veidos ”Juventus” spēlējošais Andrea Pirlo un ”romietis” Daniele de Rosi. Kā trešais laukumā varētu doties Tjagu Mota, Nočerino, Markizio vai Montolivo, ko kuriem pēdējais arī atgūstas no neliela savainojuma. Tieši vidējā līnijā paplašinātais saraksts ir sagādājis lielākos pārsteigumus, jo tajā atrodami tādi spēlētāji kā Diamanti, Šeloto, Verati.

Lielākās problēmas izlasei sagādā uzbrukums, izlasē trūkst izteikta ”bombardiera”. Atlases ciklā rezultatīvākais Antonio Kasāno izlaida lielāko sezonas daļu savainojuma dēļ (sirds operācija), bet ”Villareal” spēlējošais Džuzepe Rosi tā arī nepaspēja atgūties no savainojumiem, savukārt, pēc sliktas sezonas Milānas ”Inter” vietu sastāvā zaudējis Džanpaolo Pacīni, kura vārtu guvums pagājušā gada 6.septembrī nodrošināja izlases dalību finālturnīrā. Treniņos iespēlēti divi uzbrucēju trijnieki. Par galveno tiek uzskatīts Kasāno (pa labi), Džovinko (pa kreisi) un Balotelli (centrā) trio. Nosacītu rezervistu loma atvēlēta Di Natalem, Destro un Borini.

Izlases smadzenes būs 54 gadus vecais Cezāre Prandelli, kurš izlasi vada kopš 2010. gada, kad pārņēma to pēc neveiksmīgā Pasaules čempionāta. Uzreiz tika iesākts atjaunināšanas process un dota iespēja arī nautalizētajiem spēlētājiem kā Tjagu Motam, Mario Balotelli un arī Amauri. No 2006. gada Pasaules čempioniem paplašinātajā sarakstā iekļuvuši vairs tikai četri – Bufons, Pirlo, Barzalji un de Rosi.

Profesionālajā spēlētāja karjerā Prendelli spēlējis lielākoties ”Atalanta” vienībā, bet 90 spēles sešos gados aizvadītas arī slavenajā ”Juventus”. Ar ”Juventus”, kuras lielākā zvaigzne tolaik bija pašreizējais UEFA prezidents Mišels Platini, arī iegūtas lielākās balvas – trīs Itālijas čempionu tituli, viens Itālijas kauss un Čempionu līgas (tolaik analogs) kauss. Trenera karjeru uzsācis jau minētajā ”Atalanta”, bet pie trofejām nav ticis, ja vien par tādu neuzskata uzvaru ar ”Hellas Verona” vienību Serie B. Pirms kļūšanas par izlases galveno treneri visnotaļ sekmīgi vadīja ”Fiorentina” klubu, kurš Prandelli vadībā regulāri spēlēja Eirokausos.

Izlases vadībā Prandelli ieviesis arī īpašu disciplīnas kodeksu, kas spēlētāji par rupjiem pārkāpumiem klubu spēlēs var neiegūt izsaukumu uz valsts izlasi. No šādām sankcijām savulaik ciest pamanījis ”Roma” jaunā zvaigzne Daniele de Rossi un Mario Balotelli. Pastāvēja arī bažas, ka pēdējais šā iemesla dēļ varētu nedoties uz finālturnīru, tomēr problēmas uzbrukumā ir pārāk lielas, lai šādā veidā atstātu mājās vienu no labākajiem uzbrucējiem.

Kandidātu saraksts

Izmantotie resursi:
goal.com
football-italia.net
soccerway.com
bbc.co.uk
uefa.com