Vizītkarte: Grieķijas Pirātu kuģis tuvojas Polijai

Vēsture

Visspilgtākais sasniegums Grieķijas futbola vēsturē, protams, ir sensacionālais triumfs 2004.gada Eiropas čempionātā. Līdz tam grieķi tikai divreiz bija iekļuvuši kādā no lielajiem finālturnīriem, un no viņiem brīnumi netika gaidīti arī toreiz. Taču sagaidīja. Pirmo pārsteigumu grieķi sagādāja jau turnīra atklāšanas spēlē, kurā ar 2:1 pieveica mājinieki Portugāli. Tad sekoja neizšķirts pret Spāniju (1:1), kas ļāva spert platu soli pretī izkļūšanai no grupas. Pēdējā kārtā Grieķija zaudēja Krievijai (1:2), tādējādi līderpozīcijas atdodot portugāļiem, taču vienalga iekļūstot ceturtdaļfinālā.

Izslēgšanas mačos grieķi izcīnīja trīs lieliskas uzvaras ar 1:0 - vispirms pret Franciju, tad pagarinājumā pret Čehiju, un finālā vēlreiz tika apspēlēta Portugāle. Tikpat spožs turpinājums gan izpalika. Nākamajā ciklā grieķi grupā palika tikai ceturtie, tādējādi netiekot uz Pasaules kausa izcīņu, bet nākamajos divos finālturnīros neizkļuva no grupas. Eiropas čempionātā Grieķija zaudēja visās spēlēs (0:2 pret Zviedriju, 0:1 pret Krieviju un 1:2 pret Spāniju), savukārt Dienvidāfrikā pēdējā kārtā grieķiem bija nepieciešama uzvara pret spēcīgo Argentīnu (0:2). Pirms tam grieķi ar 0:2 piekāpās Dienvidkorejai un ar 2:1 pieveica Nigēriju.

Ceļš līdz Polijai

Grieķija atlases ciklu sāka ar vilšanos - 1:1 mājās pret Gruziju. Tad sekoja vēl viens neizšķirts, taču jau ar krietni pozitīvāku piegaršu - lai arī pretiniekiem piederēja izteikts pārsvars, Grieķijai viesos pret grupas favorīti Horvātiju izdevās nosargāt bezvārtu neizšķirtu. Pēc tam jau sekoja piecas uzvaras pēc kārtas (viena pret Latviju un pa divām pret Izraēlu un Maltu), turklāt horvāti Tbilisi uzkāpa uz gruzīnu grābekļa (0:1). Tiesa, arī grieķiem visas uzvaras nenāca viegli - grieķi nebija tālu no apkaunojuma Maltā, tomēr milzīgo spiedienu (mājiniekiem pretuzbrukumos gan bija vairākas iespējas pašiem izvirzīties vadībā) izdevās pabeigt ar ārkārtīgi laimīgu uzvaru kompensācijas laika ceturtajā minūtē (1:0).

Grieķija atlases cikla astotajā kārtā zaudēja līderpozīcijas un to paveica tieši Rīgā - lai arī grieķiem izdevās izraut neizšķirtu, pirms spēles viņi droši vien cerēja uz ko vairāk par 1:1. Tomēr jau nākamajā mačā izdevās visu vērst par labu - uzvara mājās pret tiešo konkurenti Horvātiju (2:0). Kvalifikācijas turnīra noslēgumā grieķi, kuriem derēja arī neizšķirts, vēl panervozēja (nokļuva iedzinēju lomā), bet tomēr neizlaida no rokām tik kāroto pirmo vietu un ceļazīmi uz finālturnīru - spēle Tbilisi noslēdzās ar grieķu uzvaru 2:1. Šī uzvara Gruzijā pagaidām arī ir pēdējais grieķu panākums - nākamajās četrās spēlēs tika fiksēti trīs neizšķirti un zaudējums neitrālā laukumā Rumānijai (1:3). Pēdējo maču pirms finālturnīra Grieķija aizvadīs parīt, kad Austrijā tiksies ar Armēniju.

Pēdējās 10 spēles

Nākamās spēles

Spēlētāji un treneris

Pēdējos gados Grieķijas izlasē bijis daudz pārmaiņu - gan uz komandtiltiņa, gan sastāvā, jo zelta paaudzes novecošanas dēļ bija jāveic komandas atjaunošana, kas ne pārāk bagātīgo resursu dēļ noritējusi visai sāpīgi un nav pabeigta joprojām. Jaunais galvenais treneris Fernandu Santušs nav tik dzelžaina aizsardzības stila piekritējs kā viņa priekštecis Oto Rehāgels, kurš bija pie izlases stūres fantastiskajā 2004.gadā, tomēr pieejamais spēlētāju kopums licis pieturēties pie aizsardzības futbola. Grieķijas galvenais trumpis ir tieši aizsardzība, kas gan pēdējās pārbaudes spēlēs, gan atlases ciklā sevi labi pierādījusi, tomēr joprojām nepārliecina vārtsargi. Atlases ciklā pirmā vārtsarga vietu šķietami ieguva Mihalis Sifakis, taču šosezon viņš veselības problēmu dēļ Saloniku "Aris" rindās aizvadījis tikai četrus mačus. Jāatzīmē, ka viens no malējiem aizsargiem, visticamāk, būs Vācijā dzimušais un augušais Hosē Holebass, kura tēvs ir grieķis. Viņš sava snieguma Grieķijas čempionātā esot iepaticies Santušam, un ātri tika nokārtota naturalizācija. Holebass izlasē debitēja pret Krieviju, nu jau ir aizvadījis trīs mačus un izpelnījies visai labas atsauksmes.

Ne pārāk veiksmīga sezona bija arī viņa dublierim Aleksandrosam Corvasam ("Palermo"), un interesanti, ka nesenajā spēlē pret Slovēniju pamatsastāvā bija 37 gadus vecais Kostass Halkiass, kurš kvalifikācijas turnīrā tikai vienreiz iekļuva pieteikumā. Viens no galvenajiem Grieķijas mīnusiem ir vājais uzbrukums un ar izdomas un radošuma trūkumu sirgstošā vidējā līnija, kuru joprojām balsta tādas izlases vērtības kā Kostass Kacuranis un Giorgoss Karagunis. Pagaidām lielās cerības nav spējis attaisnot 22 gadus vecais Sotirinis Ninis, kurš nākamsezon pārcelsies uz Itālijas "Parma" un par kura pakalpojumiem savulaik interesējās vairāki Eiropas grandi. Pēdējā laikā daudz runāts par vēl vienu talantu - Niņa vienaudzi Joanni Fetfacidi, kura laiks izlasē gan acīmredzot sāksies vien nākamajā ciklā.

Grieķijas priekšējā līnija lielu triecienu saņēma pašā atlases cikla sākumā, kad par aiziešanu no izlases paziņoja tobrīdējais uzbrukuma līderis Teofanis Gekass, kurš teju vai vienpersoniski ir apracis arī Latvijas izlasi. Iemesls tam bija nesaskaņas izlasē, un jāatzīmē, ka neilgi pirms Gekasa konfliktu dēļ tādu pat soli spēra vēl divi spēlētāji - pieredzējušais uzbrucējs Joannis Amanatidis un centra aizsargs Sotiris Kirjakoss, kurš tobrīd vēl bija Anglijas "Liverpool" spēlētājs. Pēc gada gan Gekass atgriezās izlasē, atzīstot, ka tās pamešana bijusi liela kļūda. Uz Poliju kopā ar veco gvardi un Kostasu Mitroglu, kurš aizvadīja labu sezonu "Atromitos" rindās (tika īrēts no "Olympiakos"), dosies arī Nikoss Liberopuloss, kuram augustā apritēs jau 37 gadi. Augumā raženais Atēnu AEK uzbrucējs 2009.gadā paziņoja par karjeras beigām izlasē, taču atgriezās, lai palīdzētu veidot konkurenci uzbrukumā.

Kā pēdējos liekos Santušs atskaitīja Itālijas "Bologna" pārstāvi Panajoti Koni, kurš pret Slovēniju mača izskaņā tika pie sarkanās kartītes, kā arī balsta pussargu Aleksandrosu Cioli, kurš atlases ciklā bija visai biežs viesis laukumā, tomēr, par spīti tam, ka Spānijas augstāko līgu (Santanderas "Racing") nomainīja pret Francijas otro ("Monaco"), sezonas otrajā pusē maz tika pie teikšanas klubā. Par laimi, finālturnīra sākumu izlaist nevajadzēs malējam aizsargam Vasilim Torosidim, kurš pret Slovēniju gan guva vārtus, gan iedzīvojās savainojumā. Pēc medicīniskās izmeklēšanas grieķi varēja atviegloti nopūsties - Torosidim nāksies izlaist tikai desmit dienas, tā kā viņam vajadzētu būt laukumā jau pirmajā spēlē.

Nepilnus 58 gadus vecais Santušs Grieķijā strādā jau kopš 2001.gada, kad no Portugāles milža "Porto" pārcēlās uz Atēnu AEK. Santušs vadījis arī Atēnu "Panathinaikos", vēlreiz vadījis AEK, kā arī ik pa laikam atgriezies dzimtajā Portugālē, strādājot ar Lisabonas klubiem "Sporting" un "Benfica". 2007.gada septembrī Santušs atkal pārcēlās uz Grieķiju, šoreiz jau uz Salonikiem, un tieši prasmīgais darbs ar PAOK viņam ļāva pēc iepriekšējās Pasaules kausa izcīņas amatā nomainīt leģendāro Rehāgelu. Par spīti jau pieminētajiem konfliktiem, Santuša vadībā rezultāti bija visai atzīstami - Grieķija pirmo 17 spēļu laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu, kopumā uzvarot desmit cīņās un ielaižot tikai astoņus vārtus. Vienīgais zaudējums Santuša ērā ir tieši draudzības mačā pret Rumāniju, līdz ar to kopējā bilance 20 spēlēs ir desmit uzvaras, deviņi neizšķirti, tikai viens zaudējums un vārtu starpība 23-13.

[1] Statistika par atlases ciklu. Pamatsastāvā/Kopā.
[2] Iekavās minēts ar 11m soda sitieniem gūtais vārtu skaits.

Izmantotie resursi:
Goal.com
Live scores, results, fixtures, tables,...
Football Hellas