Vizītkarte: Portugāle bez zelta paaudzes, bet ar Ronaldu

Vēsture

Portugāle kvalificējusies jau septītajam lielajam finālturnīram pēc kārtas, un šo turnīru laikā portugāļi tikai vienreiz nav spējuši izkļūt no grupas. Tas notika pirms 10 gadiem, kad Portugāle aiz sevis atstāja Poliju, taču priekšā palaida mājinieci Dienvidkoreju un ASV. Iepriekšējos finālturnīros Portugāle izslēgšanas spēlēs piekāpās topošajām finālistēm - 2008.gadā Vācijai (2:3), bet divus gadus vēlāk arī tobrīdējai Eiropas čempionei Spānijai (0:1). Pirmos panākumus godalgotu vietu izskatā Portugāle izcīnīja 1966. un 1984.gadā, kad Portugāli pusfinālā apstādināja mājinieces un topošās čempiones.

Vispirms 1966.gada Pasaules kausā Portugāle ar 1:2 zaudēja Anglijai, bet cīņā par trešo vietu ar leģendāro Euzebiu priekšgalā apspēlēja PSRS (2:1), un tad Eiropas čempionātā pagarinājumā zaudēja Francijai (2:3). Portugāle papildlaikā pat izvirzījās vadībā, taču pārsvaru nenoturēja un Mišels Platinī pamatlaika priekšpēdējā minūtē izrāva uzvaru. Pēc tam Portugālei atkal iestājās sausuma periods, bet tad uz pasaules skatuves izgāja tā sauktā portugāļu zelta paaudze, kurā bija tādi meistari kā Luišs Figu, Vitors Baja, Rujs Košta, Fernandu Koutu un citi, no kuriem daudzi vienreiz vai pat divreiz iepriekšējā gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā triumfēja U-20 Pasaules kausā.

Šīs paaudzes pirmais panākums pieaugušo futbolā bija pusfināls 2000.gada Eiropas čempionātā, kad nācās zaudēt Francijas zelta paaudzei - tas atkal notika pašā pagarinājuma izskaņā (1:2). Četrus gadus vēlāk Eiropas čempionāts notika Portugālē, un portugāļu ambīcijas bija milzīgas - tās gandrīz arī izdevās piepildīt, taču divreiz tika uzkāpts uz sensacionālās Grieķijas grābekļa - vispirms čempionāta atklāšanas spēlē (1:2) un tad arī finālā (0:1). Pēc diviem gadiem Portugāle sasniedza Pasaules kausa pusfinālu, kur ar 0:1 zaudēja Francijai, un vēlāk cīņā par trešo vietu ar 1:3 piekāpās mājiniecei Vācijai. No zelta paaudzes uz Vāciju gan devās vien Figu, kurš trešo reizi četru turnīru laikā tika iekļauts 23 spēlētāju simboliskajā izlasē, un Nunu Gomešs.

Ceļš līdz Ukrainai

Portugāle atlases ciklu iesāka ļoti smagnēji. Pirmajā spēlē portugāļi mājās uzņēma Kipru, taču šokējošā astoņu vārtu trillerī spēlēja neizšķirti 4:4 - mača sākumā divreiz atspēlējās Portugāle, bet pēcāk to pašu atkārtoja viesi, kas izglābās minūti pirms pamatlaika beigām. Ja ar to vēl nebija gana, pēc četrām dienām, vēlreiz spēlējot bez Krištianu Ronaldu, sekoja neveiksme Norvēģijā (0:1), un jau pašā cikla sākumā ripoja galvenā trenera Karluša Keiroša, kurš tagad strādā Irānā, galva. Galvenajām konkurentēm Dānijai un Norvēģijai bija jau pa sešiem punktiem, taču pēc mēneša portugāļi uzspodrināja savu situāciju un iedzīšanu sāka ar 3:1 pret Dāniju. Portugāle izcīnīja vēl četras uzvaras pēc kārtas, savukārt norvēģi sāka buksēt - zaudējums Portugālei (0:1) un tikai punkts pret dāņiem (1:1, 0:2).

Pirms pēdējās kārtas uz pirmajām divām vietām vairs pretendēja tikai Dānija un Portugāle, turklāt abas tikās savā starpā. Tā kā portugāļi, kas no Dānijas atpalika par trim punktiem, uzvarēja pirmajā savstarpējā cīņā, uzvara Kopenhāgenā viņiem ļautu izraut pirmo vietu grupā. Taču nekā - Dānija guva divus vārtus, bet viesi atbildēja ar goda vārtiem kompensācijas laikā (1:2). Portugālei nācās piedalīties pārspēlēs par vietu finālturnīrā, un izloze dienvidniekus nelutināja - pretī spēcīgākā otrā groza komanda Bosnija un Hercegovina. Spēle Zenicā noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu, savukārt Lisabonā portugāļi samala pretiniekus ar 6:2.

Kopš spēles pret bosniešiem Portugāles izlases faniem prieka gan bijis ievērojami mazāk. Vispirms ne pārāk labas vēstis vēlreiz tika sagaidītas izlozē, kas portugāļiem deva Nāves grupu (Vācija, Nīderlande un Dānija), bet tad prieku neradīja arī izlases sniegums un rezultāts nākamajās pārbaudes spēlēs. Februāra izskaņā Portugāle viesojās Varšavā, kur labākajā sastāvā cīnījās neizšķirti ar mājinieci un vienu no Eiropas čempionāta rīkotājām Poliju (0:0). Vēlāk pirmajā mačā gatavošanās posmā pirms finālturnīra Portugāle savā laukumā uzņēma necilo Maķedoniju, taču atkal vārti netika gūti - 0:0. Pēdējo triecienu portugāļu pārliecība guva sestdienas vakarā, kad Lisabonā nācās atzīt Turcijas pārākumu (1:3). Jāatzīmē, ka Ronaldu palaida garām lielisku iespēju izlīdzināt rezultātu - pie rezultāta 2:1 viesu labā viņa izpildīto 11m soda sitienu atvairīja Volkans Demirels.

Iepriekšējās spēles

Nākamās spēles

Spēlētāji un treneris

Pašreizējais Portugāles izlases modelis lielākajai daļai futbola pasaules, protams, asociējas ar Krištianu Ronaldu. Lai arī viens pats Ronaldu šosezon Madrides "Real" rindās 55 mačos guva 60 vārtus, tieši vārtu gūšana ir viena no vislielākajām Portugāles problēmām. Portugāļiem arī otrā laukuma malā ir spēcīgs ierocis - vēl viens Lisabonas "Sporting" audzēknis Luišs Nani (pret Turciju guva savainojumu, bet tas neesot nopietns) -, tomēr jau gadiem ir akūts augsta līmeņa centra uzbrucēja deficīts. Tieši tāpēc šajā pozīcijā savulaik tika iemēģināts arī Ronaldu, tostarp arī iepriekšējā Pasaules kausa izcīņā, tomēr šī pozīcijas maiņa nenesa cerēto rezultātu.

Šobrīd Portugālei uz smailes uzbrucēja lomu pretendē divi spēlētāji - Elders Poštiga, kurš Spānijas otrā ešelona kluba Saragosas "Real" labā šosezon guva deviņus vārtus, kā arī Stambulas "Besiktas" uzbrucējs Ugu Almeida, kurš atzīmējās ar 11 precīziem sitieniem. Vēl viena potenciāli brīvā vieta ir balsta pussarga pozīcija. Acīmredzot tajā darbosies Migels Velozu, kurš kopā ar "Genoa" Itālijas čempionātā finišēja tikai 17.vietā un kura tēvs Portugāli pārstāvēja jau pieminētajā 1984.gada Eiropas čempionātā. Viens no Velozu konkurentiem ir "Braga" spēlētājs Kuštodiu, taču viņa pieredze izlašu spēlēs, maigi izsakoties, ir neliela. Krietni mazāk neziņas ir (bija?) par aizsardzības līniju.

Tā kā konfliktu dēļ pagājušajā gadā no izlases aizgāja pieredzējušais centra aizsargs Rikardu Karvalju un labās malas aizsargs Žozē Bozingva, Portugālei izkristalizējās stabils pamatsastāva četrinieks - Fabiu Koentrau, Pepe, Brunu Alvešs un Žoau Pereira, kurš starpsezonā no "Sporting" pārcelsies uz Spānijas "Valencia" (pārejas maksa būs 3,6 miljoni eiro) . Tiesa, pret Turciju labajā malā nedaudz negaidīti spēlēja tikai 20 gadus vecais Migels Lopešs (pārsteigums bija arī uzbrukumā, kur šķietamais favorīts Poštiga spēles izskaņā devās vien uz maiņu, bet pamatsastāvā spēlēja Almeida), bet aizsardzība kopumā brīžiem bija ļoti nepārliecinoša. Vārtos acīmredzot stāsies Rujs Patrisiu, kurš aizvada spīdošu sezonu, bet vidējā līnijā neaizstājami ir Žoau Moutinju un Rauls Meirelešs. Uz Ukrainu nedosies savainotais Karlušs Martinšs, kurš pēdējā laikā gan tika izstumts no pamatsastāva. Nedaudz negaidīti sastāvā netika iekļauts Manuels Fernandešs, kurš maijā ar "Besiktas" vienojās neturpināt sadarbību, bet visbūtiskākais iztrūkums ir Dani personā - Sanktpēterburgas "Zenit" uzbrūkošais pussargs februārī nopietni savainoja ceļgalu, kā dēļ viņš spēlēt nevarēs vēl aptuveni četrus mēnešus.

No potenciālā sākumsastāva vairāk nekā puse spēlētāju (seši; ja ieskaita Poštigu, tad pat septiņi) ilgāku vai īsāku periodu pavadījuši "Sporting" rindās, un ar šo Portugāles milzi saistība ir arī pašreizējam galvenajam trenerim Paulu Bentu. Bijušais pussargs spēlētāja karjeru pabeidza tieši "Sporting" un uzreiz kļuva par kluba jauniešu treneri, drīz pēc tam 35 gadu vecumā tiekot paaugstināt uz lielo komandu. Lai arī "Sporting" neizdevās viņa vadībā triumfēt Portugāles čempionātā, Bentu kļuva par vienu no veiksmīgākajiem treneriem kluba vēsturē, labojot vairākus rekordus un izcīnot sešas trofejas (pa diviem Portugāles kausiem, superkausiem un līgas kausiem). Bentu "Sporting" pavadīja tikai nepilnus piecus gadus, taču viņa ēra kļuva par otro ilgāko visā kluba vēsturē. Zīmīgi, ka Bentu atlūguma rakstīšanā roku pielika arī Latvijas futbols. "Sporting" ļoti vāji spēlēja vietējā čempionātā, un, par spīti tam, ka ar 10 punktiem "Sporting" bija līdere savā Eiropas līgas grupā, neizšķirts savā laukumā pret FK "Ventspils" (1:1) bija pēdējais piliens.

[1] Statistika par atlases ciklu. Pamatsastāvā/Kopā.
[2] Iekavās minēts ar 11m soda sitieniem gūtais vārtu skaits.

Izmantotie resursi:
PortuGOAL
The official website for European football |...