Vrba: "Pirmais puslaiks Rīgā bija viens no mūsu labākajiem ciklā"

Čehijas izlases galvenais treneris Pavels Vrba: "Patīkama sajūta pēc uzvarētas spēles, lai gan pirms tās nebija pārliecības, ka uzvarēsim un iegūsim trīs punktus. Esam priecīgi, ka esam tikuši uz Franciju."

- Vai ticējāt, ka jau divas spēles pirms grupu turnīra beigām būsiet tikuši uz Franciju?
- Ja palasīsiet manas intervijas pirms diviem gadiem, tad teicu, ka grupas favorīte ir Nīderlande, bet par otro vietu cīnīsies Islande, Turcija un Čehija. Kā redzat, divas spēles pirms grupu turnīra beigām esam tikuši uz Franciju, tātad esam apmierināti ar rezultātu.

- Otrajā puslaikā pretinieki izdarīja lielu spiedienu, vai nesākāt nervozēt?
- Pirmais puslaiks var teikt, ka bija viens no mūsu labākajiem šajā kvalifikācijas ciklā. Izveidojām daudz izdevību, daudz sitām pa vārtiem. Bet otro puslaiku ļoti ietekmēja Kolārža savainojums, jo viņš bija kā saikne starp uzbrucējiem un pussargiem. Pēc viņa savainojuma mūsu spēle varbūt tādēļ pazuda. Pie rezultāta 2:0 mums bija vairākas iespējas izveidot pretuzbrukumus, taču bērnišķīgu kļūdu dēļ tos izjaucām.

- Kāpēc tika veiktas trīs izmaiņas sākumsastāvā?
- Nepatika dažu spēlētāju sniegums iepriekšējā mačā, tāpēc notika izmaiņas.

- Kā varat salīdzināt šo panākumu ar Plzeņas "Viktoria" iekļūšanu Čempionu līgas grupu turnīrā?
- Šos abus panākumus uztveru vienlīdzīgi. Klubā ir tāda situācija, ka sajūta ir vairāk ģimeniskāka, jo treneris visas sezonas garumā katru dienu ir kopā ar spēlētājiem, bet izlasē tas sanāk retāk. Taču šiem abiem panākumiem līdzi seko visa valsts, tāpēc tie abi ir ļoti augstu vērtējami.

- Kas notika Kolāržam?
- Viņam ir lauzts vaiga kauls.

- Ko izlasē vērtējat visaugstāk?
- Ļoti novērtēju to, ka, ja pirms 10-15 gadiem izlasē bija skaļi uzvārdi no Eiropas augstākā līmeņa klubiem, tagad komandā nav tik daudz pazīstamu spēlētāju. Un novērtēju, ka arī ar ne tik skaļiem uzvārdiem spējam sasniegt tādus panākumus.

- Pirms atlases cikla solījāt, ka kvalificēšanās gadījumā apmetīsiet divus kūleņus.
- Labāk to izdarīšu mājās.

- Sākot strādāt ar izlasi, ticējāt, ka ejat pareizajā virzienā un gūsiet panākumus?
- Bija šaubas, jo lasīju čehu presi un tajā bija rakstīts, ka man ir sliktākā statistika starp visiem izlases treneriem. Tāpēc šaubījos, vai viss izdosies. Čehu žurnālisti rezultātus vērtē arī pēc draudzības spēlēm [Vrba nav uzvarējis nevienā no piecām], bet es tās uztveru kā izmēģinājumu. Oficiālās spēles ir daudz svarīgākas, tāpēc man arī ir tik slikta bilance presē.

- Kādas bija sajūtas, atrodoties vadībā ar 2:0 un zinot, ka arī turki ir priekšā ar 2:0?
- Nemaz negribēju zināt par rezultātu Turcijā, bet kolēģis pieskrēja pie soliņa un nobļāvās, ka turki ir vadībā. Tāpēc aizsūtīju viņu prom.

- Ciklu sākāt ar uzvaru pār Nīderlandi, vai tā deva lielu pārliecību cikla turpinājumam?
- Galvenais bija tas, ka spējām uzvarēt pirmās četras spēles, nevis tikai pret Nīderlandi. Uzvaras gan pret Nīderlandi, gan Turciju mums bija ļoti spēcīgs atsperšanās punkts, jo tās bija stiprākās komandas grupā. Runājot par Islandi, manuprāt, tās kvalificēšanās finālturnīram ir liels pārsteigums.

- Kurš bija grūtākais brīdis ciklā?
- Domāju, ka spēles ar Latviju un Kazahstānu.

- Kāpēc tik grūti gāja pret grupas nomināli vājākajām komandām Latviju un Kazahstānu?
- Tās varbūt bija neparocīgas tādēļ, ka tās arī pret citām izlasēm spēlē labi un spēlē no aizsardzības. Mūsdienās Eiropā vairs nav vāju komandu.

- Kā nosvinēsiet panākumu?
- Šis nav tāds panākums, kas būtu plaši jāsvin, bet varbūt pēc pēdējās spēles Nīderlandē aiziesim kopīgās vakariņās. Gribu pateikties visam personālam, pilnīgi visiem cilvēkiem par to, ka esam sasnieguši šādu panākumu. Vēlos ar mediju palīdzību pateikties visiem, kas kopīgi strādāja pie tā, lai mēs nonāktu Francijā.