UEFA izveido "Superlīgu". Būtiskas Čempionu līgas reformas
UEFA apstiprinājusi, ka, sākot ar 2018./19. gada sezonu, Čempionu līgas grupu turnīrā būs garantētas četras vietas gan Anglijas, gan Spānijas, gan Vācijas, gan Itālijas klubiem. Tā ir milzīga UEFA piekāpšanās Eiropas bagāto klubu priekšā un mazina pārējo līgu un klubu iespējas, taču tiek solīta iespaidīga prēmiju palielināšana visiem ČL un EL dalībniekiem.
Jau ilgāku laiku tika piesaukta "Superlīgas" ideja. Čempionāts, kurā piedalītos Eiropas bagātākie un slavenākie klubi, kuriem tur būtu garantēta vieta un nevajadzētu satraukties par tādiem sīkumiem kā UEFA koeficienti, kvalificēšanās un potenciālā Eirokausu izlaišana. Šī ideja vēl bija tikai sākuma stadijā, taču UEFA bija brīdināta par tās nopietnību un pēc vairāku mēnešu ilgiem pētījumiem un pārrunām nolēmusi spert lielu soli pretim lielāko klubu interesēm. Rezultātā klubu atdalīšanās no UEFA nav notikusi, taču līgas jaunais formāts ir ļoti līdzīgs tam, kas bija iecerēts Superlīgā.
Galvenā izsludināta Čempionu līgas reforma būs tā, ka jaunajā ciklā (2018.-2021. gads) grupu turnīrā dalību būs garantējušas 16 Vācijas, Anglijas, Spānijas un Itālijas komandas. Šosezon garantētas bija tikai 11 vietas, bet vēl četras bija iespējams iegūt, pārvarot kvalifikācijas kārtu... Itālijas trešais klubs „Roma”, piemēram, šosezon kvalifikāciju nepārvarēja, un grupu turnīrā būs tikai „Juventus” un „Napoli”, bet pēc divām sezonām A Sērijai būs garantētas jau četras vietas. Tās ieņems attiecīgā čempionāta pirmās četras pozīcijas iepriekšējās sezonā.
Jāpiemin gan, ka „Vācija, Itālija, Spānija, Anglija” ir nevis akmenī iecirsts četrinieks, bet gan UEFA ranga pirmo četru vietu ieņēmējas un teorētiski Francija, Krievija vai Portugāle tās nākamajās sezonās var apsteigt. Taču praktiski šāda iespēja ir ļoti mazticama.
Komandu skaits grupu turnīrā, pretēji baumām par samazināšanu uz 24 komandām, netiks mainīts un paliks 32. Taču izmaiņas piedzīvos UEFA klubu koeficients, kas ņems vērā arī vēsturiskos panākumus, piemēram, ČL un Eiropas līgas titulus. Šādas ziņas ir kā medus, piemēram, Milānas klubiem „Milan” un „Inter”, kuri pēdējā sezonās nevar lepoties ar konkurētspēju Eiropas līmenī, taču vēsturisko panākumu ņemšana vērā varētu uzlabot to koeficientu un izsēto vietu.
Būtiska klubu prasība, kas rosināja domāt par Superlīgas izveidošanos, bija prēmiju sistēma. Čempionu līga līdz šim nespēja konkurēt ar Anglijas Premjerlīgu izmaksāto prēmiju ziņā (ČL uzvarētāja Madrides „Real” pagājušajā sezonā saņēma mazāku prēmiju nekā nākamās sezonās Premjerlīgas pēdējās vietas ieguvēja) un Spānijas grandu individuālajiem līgumiem, taču UEFA sola būtiski pārskatīt bonusu sistēmu un palielināt prēmijas gan Čempionu līgā, gan Eiropas līgā, kas varētu arī paaugstināt Eiropas līgas prestižu vadošo klubu acīs. Tāpat EL uzvarētāja automātiski garantēs vietu nākamās sezonas ČL grupu turnīrā, neskatoties uz citiem apstākļiem.
Oficiāli reformu apstiprinājumi un detaļas tiks paziņoti līdz gada beigām, taču UEFA savā paziņojumā norāda, ka bonusu sistēmu ietekmēs arī jau piesauktais UEFA koeficients. Tāpat tiks ņemti vērā panākumi konkrētajā sezonā. Latvijas klubiem šāds pārkārtojums var izrādīties neizdevīgs, jo skaidrs, ka UEFA koeficienti mūsu klubiem ir salīdzinoši niecīgi, taču kopējā prēmiju pacelšana var tik un tā arī paaugstināt Latvijas klubu prēmijas par piedalīšanos ČL un EL kvalifikācijās, kas ir būtisks faktors Latvijas klubu budžetos.
Taču par spīti grupu turnīra pielāgošanai lielo klubu vēlmēm UEFA uzsver, ka visu tās dalībvalstu pārstāvju klubiem būs iespēja ar kvalifikācijas palīdzību aizkļūt līdz ČL grupu turnīram. Latvijas klubs gan vēl ne reizi nav spēlējis Čempionu līgas grupu turnīrā un, lai arī jaunā kvalifikācijas sistēma tiks paziņota tikai līdz gada beigām, skaidrs, ka iespējas to paveikt kļuvušas vēl mazākas.
Izmantotie resursi:
Evolution of UEFA club competitions from 2018 -...
[+] [-]