Vai arī nākamais Eirokausu grupu turnīrs būs jāgaida 13 gadus?

Grupu turnīrs vairs nav tāls sapnis
Iemesls, kādēļ pirms un pēc spēles Belfāstā gribējās pārspīlēt šīs iespējas potenciālo unikalitāti, retumu, ir labi saprotams – kopš "Ventspils" iekļūšanas grupu turnīrā aizritējuši jau 13 gadi, un līdz pat 2019. gadam, kad "Riga" tikās ar Dānijas "København" (1:3, 1:0), Latvijas klubi atkārtotam grupu turnīram nebija pat pietuvojušies. Tomēr nu "play-off" kārtā spēlējām jau trešo reizi četros gados, pagājušajā gadā pirmoreiz grupu turnīru sasniedza Armēnijas, Igaunijas un Gibraltāra klubi, bet šogad debijas grupu turnīru nopelnīja Kosovas un Lietuvas klubi un armēņi spēlēs jau otro rudeni pēc kārtas.

Tā nav nejaušība – ne tik pierastu valstu pārstāves "play-off" kārtās un grupu turnīros redzēsim arī turpmāk, jo pašreizējā Eirokausu sistēmā trijos grupu turnīros spēlē 34 no 54 vai Krievijas iebrukuma dēļ pat 53 čempionēm, bet vēl piecas čempiones sezonu beidz "play-off" kārtā. Čempionu līgā vieta atvēlēta 14 čempionēm (10 automātiski, vēl četrām caur kvalifikāciju), Eiropas līgā vieta paredzēta 5-14 čempionēm (Eiropas līgas "play-off" kārtā čempioņu un nečempioņu zari saplūst kopā, vienpadsmit čempionēm un deviņām nečempionēm sadaloties desmit pāros un izšķiroties, kurā no diviem grupu turnīriem spēlēs) un Eiropas Konferences līgā 6-15 čempionēm. Būtiska piebilde - atkarībā no Čempionu līgas un Eiropas līgas uzvarētājām čempioņu skaits Čempionu līgā un grupu turnīros kopsummā var pieaugt par 1-2 klubiem (šajās divās sezonās pieauga par vienu klubu, jo Čempionu līgas uzvarētājas Čempionu līgas grupu turnīrā tika arī caur līgu, bet Eiropas līgas uzvarētājas gan ne).

Čempionvienību sekmes jaunajā sistēmā

Apzīmējumi: gt - automātiska vieta Čempionu līgas grupu turnīrā, čl, el, kl - caur kvalifikāciju iegūta vieta Čempionu līgas, Eiropas līgas, Eiropas konferences līgas grupu turnīrā, po , 3q, 2q - izkrišana Eiropas Konferences līgas "play-off", trešajā, otrajā kārtā. Asociācijas sarindotas pēc pašreizējā ranga.

No 2009., kad grupu turnīrā tika tā brīža Latvijas čempione "Ventspils", līdz 2017. gadam kāds no diviem grupu turnīriem garantēts bija tikai 22-23 čempionēm, bet maksimālais iespējamais čempioņu skaits grupu turnīros un vienlaikus arī "play-off" kārtas dalībnieču skaits bija 32-33 – realitātē grupu turnīrā parasti tika 25-29 čempionu klubi, vidējais skaits šajā periodā bija 26,7. Nākamās reformas trīsgadē no 2018. līdz 2020. gadam grupu turnīros spēlēja 27 čempioni un "play-off" kārtā – 35 čempioni. Jeb, ļoti vienkāršojot, čempiones uzvaru Eiropas Konferences līgas "play-off" kārtā (kā RFS tagad) var likt līdzīgā plauktā kā agrāk čempiones tikšanu Eiropas līgas "play-off" kārtā (kā "Riga" 2019. gadā). Jāatgādina gan, ka Latvijas čempiones ilgus gadus Čempionu līgā spēlē zem savām spējām un "play-off" kārtu sasniedza jau tikai pēc otrās iespējas ieviešanas, kas parādījās 2018. gadā. Jo Čempionu līgas pirmo (vai agrāk otro) kārtu Latvijas čempiones nav pārvarējušas kopš tā paša 2009. gada - grupu turnīra sauso sēriju izdevās pārtraukt agrāk nekā noņemt Čempionu līgas lāstu.

Elitārā Čempionu līga
Grupu turnīru paplašināšana (no 2004. līdz 2008. gadam 32+40 jeb 72 klubi, no 2009. līdz 2020. gadam 32+48 jeb 80 klubi, no 2021. gada 32+32+32 jeb 96 klubi) un otrās iespējas došana vismaz čempionēm nāk par labu gan UEFA (vairo dalībvalstu apmierinātību, kas uzlabo pārvēlēšanas izredzes vēlēšanu kongresos), gan klubiem (daudzveidīgāka ģeogrāfija nozīmē daudzveidīgāku naudas sadalījumu), gan statistiķiem (taisnīgāka komandu sijāšana un ranga punktu sadale). Taču ir būtiska nianse – ja grupu turnīros kopumā UEFA paplašinājusi ģeogrāfiju, tad Čempionu līga, tieši pretēji, kļuvusi arvien elitārāka.

Līdz pat 2008. gada vasarai kvalifikācijā tika dalītas 16 ceļazīmes uz Čempionu līgas grupu turnīru (tiesa, čempiones un nečempiones par tām cīnījās vienkopus), no 2009. līdz 2017. gadam atlasē dalīja 10 ceļazīmes (piecas čempionēm, piecas nečempionēm), bet kopš 2018. gada uz spēles kvalifikācijā ir tikai sešas ceļazīmes (četras čempionēm, divas nečempionēm). Īpaši nozīmīgi tas ir tādēļ, ka tieši Čempionu līga ir Eirokausu Meka, kurā spēlē lielākā daļa visstiprāko un visbagātāko Eiropas klubu un kurā tiek dalīta milzīga daļa no Eirokausu prēmiju pīrāga.

Valstu daudzveidība 2021. un 2022. gada grupu turnīros

Pašreizējā Eirokausu sistēmā visu trīs grupu turnīru balvu fonds ir provizoriski 2,702 miljardi eiro (šis un nākamie skaitļi būs pirms kovida procentu atrēķināšanas), bet gandrīz trīs ceturtdaļas summas tiks atvēlētas Čempionu līgas dalībnieču prēmēšanai – galvenā turnīra balvu fonds būs 2,002 miljardi (74,1%), Eiropas līgas balvu fonds būs 465 miljoni (17,2%), bet Eiropas Konferences līgas balvu fonds būs tikai 235 miljoni (8,7%). Šīs milzīgās atšķirības nozīmē to, ka Čempionu līgas dalībniece vissliktākajā gadījumā var rēķināties ar aptuveni 17 miljoniem eiro – summu, kas ir līdzīga vai pat lielāka par Eiropas Konferences līgas uzvarētājas summu (prēmiju veido četri avoti – fiksēta summa par dalību, rezultāti, desmitgades rangs un raidtiesību tirgus daļa). Eiropas līgas un Eiropas Konferences līgas garantētā minimuma atšķirība ir relatīvi neliela - nepilns miljons eiro, turnīru starpībai kļūstot jūtamākai sportisko panākumu un lielākas tirgus daļas gadījumā.

Pa pieciem miljoniem saņem arī tie seši klubi, kuri izstājas Čempionu līgas "play-off" kārtā un nemaz netiek Čempionu līgas grupu turnīrā, un Čempionu līgas "play-off" kārta arī ir pirmais un galvenais iemesls, kādēļ "Ventspils" 2009. gads joprojām uzskatāms par Latvijas lielāko panākumu Eirokausos. Pirmkārt, Čempionu līgas "play-off" kārtas sasniegšana nozīmēja tikšanu čempionvienību "Top 23". Un, otrkārt, "Ventspils" pienākošās prēmijas lielāko daļu togad veidoja nevis Eiropas līgas grupu turnīrs, bet tieši Čempionu līgas "play-off" kārta. Par grupu turnīru kurzemnieki ieguva tikai 1,235 miljonus (1,052 par piedalīšanos, 0,180 miljonus par trim neizšķirtiem, 0,003 miljonus par tirgus daļu), bet Čempionu līgas "play-off" kārta bija 2,100 miljonu vērtībā (tolaik fiksētu 2,1 miljonu saņēma visi – arī kārtas uzvarētāji). Vēl 330 tūkstoši tika solidaritātes maksājumā par Čempionu līgas kvalifikāciju, un kopumā "Ventspils" pienācās 3,665 miljoni eiro – ar vienu uzvaru 500 tūkstošu vērtībā RFS (pašlaik garantēti aptuveni 3,3 miljoni) varētu pietikt, lai labotu Latvijas klubu prēmiju rekordu. Starp citu, iepriekšējā gadsimta beigās trīsreiz soli no Čempionu līgas grupu turnīra bija arī Rīgas "Skonto" (zaudējumi "Barcelona", Milānas "Inter" un Londonas "Chelsea"), taču tolaik UEFA kausā grupu turnīra vēl nebija un "Skonto" nokļuva pamatturnīra pirmajā kārtā.

Divi zari – divas dažādas pasaules
Kamēr čempionu klubu izredzes sasniegt grupu turnīru ir krietni augušas, to pašu gluži nevar teikt par nečempioniem. Eirokausu kvalifikācijā ir divas dažādas pasaules – čempionu zars, kurā nu jau arī Latvijas čempions grupu turnīru var likt par reālu un pat prasāmu mērķi, un nečempionu zars, kā pārvarēšana ir sportiski daudz izaicinošāka un kurā jau "play-off" kārtas sasniegšana Latvijas klubiem būtu ļoti nozīmīga, kaut maciņā to nejustu. No 2009. gada, kad UEFA kausu nomainīja Eiropas līga, līdz 2020. gadam bija tikai trīs gadījumi, kad grupu turnīru sasniedza nečempione no valsts, kas pašreizējā rangā atrodas zemāk par 29. vietu, un arī divi no šiem trim gadījumiem īsti neskaitās.

2014. un 2015. gadā to divreiz pēc kārtas paveica rangā nu jau strauji nokritušās Baltkrievijas pārstāve Minskas "Dinamo" (izsitot attiecīgi Somijas MYPA, Rumānijas "Cluj" un Portugāles "Nacional", kā arī Bulgārijas "Cherno More", Šveices "Zurich" un Austrijas "Salzburg") - tolaik Baltkrievija ar lokomotīvi BATE rangā gozējās ap 20.-23. vietu, tagad nokritusi uz 37. vietu, bet nākamo sezonu sāks 50. vietā ar risku krist vēl zemāk (trīs sezonu rangā Baltkrievija ir šokējošā priekšpēdējā vietā, apsteidzot vienīgi Sanmarīno). Savukārt 2017. gadā sekoja šā perioda lielākais pārsteigums – Albānijas "Skenderbeu" (izsita Andoras "Sant Julia", Kazahstānas "Kairat", Čehijas "Mlada Boleslav" un Horvātijas "Dinamo Zagreb"), kas tās pašas sezonas martā par spēļu sarunāšanu tika diskvalificēta uz desmit gadiem un sodīta ar miljonu eiro. 2017. gadā savu līdz šim vienīgo grupu turnīru aizvadīja arī Ziemeļmaķedonija – to paveica čempione "Vardar".

Kopš Eiropas Konferences līgas ieviešanas aina nav būtiski mainījusies, un šajās divās vasarās klāt nācis tikai viens gadījums, kas pats par sevi ir īpašs, - Lihtenšteinas "Vaduz", kas, neuzvarot nevienā mājas spēlē un uzvarot visās izbraukuma spēlēs, šovasar pārspēja Slovēnijas "Koper", Turcijas "Konyaspor" un Austrijas "Rapid". Jau pēc nosaukumiem var noprast, ka ceļš nebūt nebija viegls. Vaducas gadījums ir īpašs gan tādēļ, ka "Vaduz" spēlē Šveices otrajā līgā un pie citām pundurvalstiņām vai mazajām līgām gluži nav pieskaitāma, gan tādēļ, ka grupu turnīru, atšķirībā no Kosovas un Lietuvas debitantēm, sasniedza līgas zarā, nevis čempionu zarā. Iepriekš "Vaduz" nebija tikusi tālāk par trešo kārtu. "Play-off" kārtu līgas zarā šogad sasniedza arī Maltas "Hamrun Spartans", kas apspēlēja Armēnijas "Alashkert", Bosnijas un Hercegovinas "Velež" un Bulgārijas "Levski", līdz kapitulēja Serbijas "Partizan".

"Fiorentina" budžets – lielāks par 130 miljoniem
Agrāko laiku Eiropas līgas grupu turnīrs noteikti bija stiprāks par pašreizējo Eiropas Konferences līgas grupu turnīru, īpaši grupu turnīra fāzē, taču no tā arī nevajadzētu secināt, ka atšķirība būtu kā diena pret nakti, jo īpaši ceturtā groza klubu pretinieču ziņā - nevajag par zemu novērtēt Eiropas klubu futbola dziļumu. Mūsu grupas favorītes Florences "Fiorentina" pamatienākumu budžets iepriekšējā paziņotajā finansiālajā gadā (2021./21.) bija 132,8 miljoni jeb aptuveni trīs reižu vairāk nekā Eirolīgas vadošo klubu rocība basketbolā. Savukārt vājākās pretinieces "Hearts" ienākumi pēdējā pilnajā finansiālajā gadā pirms pandēmijas bija 16,6 miljoni eiro (13,4 miljoni eiro 2019./20. g. un 7,5 miljoni 2020./21. g., kad "Hearts" pie slēgtām tribīnēm spēlēja līgu zemāk). Tradicionālajā Deloitte Naudas līgā "Fiorentina" gan netika (30. vietā ar 163,5 miljoniem bija Romas "Lazio") un vienīgo reizi tur iekļuvusi 2009./10. g., kad spēlēja Čempionu līgas grupu turnīrā un ar 106,4 miljoniem bija 21. vietā pasaulē.

20 bagātākie šīs sezonas Eirokausu klubi 2020./21. g. Naudas līgā

Protams, milzīgā nauda apgrozās galvenokārt Čempionu līgā, un lielvalstu klubi, kuri nespēlē Čempionu līgā, zemāka līmeņa grupu turnīros mazo prēmiju dēļ nevairās rotēt sastāvus (tāpat kā "Fiorentina" to nupat izdarīja arī A sērijā, starp spēlēm pret "Napoli" un "Juventus" pamatsastāvā Udīnē veicot deviņas izmaiņas), taču vēlreiz atgādinājums – nenovērtējiet par zemu klubu futbola dziļumu. Eirokausi paplašinās regulāri ("Ventspils" tikšanas gadā grupu turnīros bija par astoņām ceļazīmēm vairāk nekā gadu iepriekš) un pēc diviem gadiem to darīs atkal – paredzēts, ka no 2024./25. g. sezonas visos trijos turnīros dalībnieku skaits no 32 pieaugs līdz 36. Arī Čempionu līgā beidzot par vienu klubu pieaugs čempionvienību skaits, līdz ar to atkal varētu pieaugt arī kopējais čempionēm paredzēto ceļazīmju skaits uz grupu turnīriem kopsummā. Tādējādi 20 gadu laikā kopš UEFA kausa grupu turnīra ieviešanas kopējais grupu turnīru dalībnieču skaits būs pieaudzis no 72 līdz 108 jeb uz pusi. Lielākais kvalitātes kritums ir jūtams čempionu ģeogrāfijas dēļ (jaunajā sistēmā pret iepriekšējo formātu klāt nākuši astoņi čempioni un astoņi nečempioni), bet nečempionu skaita palielināšana augstā vidējā līmeņa dēļ gan ir jūtama minimāli.

Kāpums rangā
Eirokausu pašreizējā sistēmā grupu turnīrā tiek 35 čempiones, un simboliski, ka Latvija šo vasaru rangā sāka tieši 35. vietā, nu pakāpjoties uz 34. vietu (čempionu konkurencē vēl tikai augošā ranga dēļ "Riga" pirms gada un RFS šogad bija attiecīgi 38. un 47. vietā). Ja šo vietu izdotos nosargāt, tā būtu augstākā kopš 33. vietas pēc "Ventspils" grupu turnīra, taču interesanti, ka tolaik tas bija kritums no 31. vietas – uz dalīti sliktāko vietu tā brīža Eirokausu vēsturē. Vēl piecus gadus vēlāk Latvija noslīdēja uz rekordzemo 46. vietu. Taustāma labuma kāpumam uz 34. pozīciju gan vēl nav, jo 29. vieta, kas, iespējams, varētu dot par vienu vietu vairāk Eiropas Konferences līgas otrajā kārtā, ir pārāk tālu.

Gads norādīts sezonas beigās. 93 - 1992./93. g. sezona, 23 - 2022./23. g. sezona.

Drīzāk jāskatās pār plecu, jo Eiropas trešajā un ceturtajā desmitā grupu turnīrā ir astoņas dalībnieces – Eiropas līgā Moldovai un Somijai, Eiropas Konferences līgā Kosovai, Latvijai, Somijai, Īrijai, Lihtenšteinai, Lietuvai un Armēnijai. Valsts ranga aprēķināšanā galvenā izmaiņa grupu turnīrā būs tā, ka katras uzvaras vērtība tagad būs divi punkti un katra neizšķirta vērtība – punkts (līdz grupu turnīram deva tikai 50%). Tāpat pienāksies bonuspunkti par pirmo vai otro vietu grupā (Eiropas līgā četri un divi punkti, Eiropas Konferences līgā divi un viens punkts). Septiņām no astoņām iepriekšminētajām valstīm punkti būs jādala ar četri, toties uz vislielāko potenciālo kāpumu var pretendēt Lihtenšteina, kurai ir tikai viens Eirokausu klubs un arī punkti attiecīgi būs jādala ar viens. "Vaduz" no trešā groza gan tikusi itin spēcīgā grupā – pret Nīderlandes AZ, Kipras "Apollon" un Ukrainas "Dnipro-1". Pagājušajā grupu turnīrā pa četriem punktiem iekasēja Somijas HJK un Igaunijas "Flora", Armēnijas "Alashkert" dabūja vienu punktu, bet Gibraltāra "Lincoln Red Imps" palika bešā.

Tabulas pirmajā kolonnā norādīta vietu starpība salīdzinājumā ar sezonas sākumpozīciju jeb iepriekšējās četrgades (nevis piecgades) rangu. Tabulas labajā pusē norādīts punktu sadalījums šosezon aizvadītajos turnīru posmos.

Klubu rangā, kas būs svarīgs izsēšanas procesā nākamās sezonas izlozēs, RFS savu punktu summu var uzlabot tikai tad, ja izcīnīs vismaz divas uzvaras vai vismaz trīs neizšķirtus, vai arī tiks pie vismaz vienas uzvaras un vismaz viena neizšķirta. Ja līdz grupu turnīram klubu rangā spēļu rezultātus neņēma vērā un svarīga bija tikai kārta, kurā izkriti, tad kopš grupu turnīra punktu skaitīšana būs līdzīga kā valsts rangā – taču bez punktu summas dalīšanas. Par izkrišanu Eiropas Konferences līgas "play-off" kārtā klubs saņem 2,500 punktus, un tieši tikpat liels ir arī katrai Eiropas Konferences līgas grupu turnīra dalībniecei pienākošais minimums (ja klubs pats sakrāj mazāk, tad saņem minimumu, bet, ja sakrāj vairāk, minimums tiek dzēsts un nesummējas klāt). Līdz ar to no klubu ranga viedokļa RFS un "Linfield" sezona šobrīd ir novērtēta vienādi un RFS būs krietni jāpiepūlas, lai to mainītu.

Kluba rangs iekavās norādīts, ja tas ir mazāks par valsts ranga piektdaļu.

Atgriežoties pie virsrakstā uzdotā jautājuma: visai pārliecinoši var minēt, ka 13 gadus līdz nākamajam grupu turnīram gaidīt nevajadzēs. Ja vien būtiski nesaruks mūsu grandu rocība vai UEFA būtiski nemainīs sistēmu, būšu ļoti pārsteigts, ja nākamo grupu turnīru vajadzēs gaidīt ilgāk par dažiem gadiem. Būs gadi ar labām izlozēm, būs gadi ar sliktām izlozēm (līdzjūtība Gruzijas čempionēm, kuras šajos divos gados pretī dabūjušas Baku "Neftchi" un Bratislavas "Slovan" Čempionu līgas pirmajā kārtā un Haifas "Maccabi" un Poznaņas "Lech" Eiropas Konferences līgas otrajā kārtā), būs gadi ar pārsteidzošām uzvarām vai pārsteidzošiem zaudējumiem, bet Eiropas klubu futbolam rudenī Rīgā vajadzētu kļūt par pietiekami biežu parādību (vēl viens iemesls, kādēļ ceturtās kategorijas stadions ir nepieciešams). Tas gan nenozīmē, ka par grupu turnīru vairs nebūtu jāpriecājas! Ir jāpriecājas, un tas joprojām klubam nozīmēs pusgada, gada budžeta nosegšanu, gan arī lielāku skatuvi spēlētāju atrādīšanai. Mainās tikai tas, ka grupu turnīrs vairs nav kas tāls, utopisks, elitārs, bet gan reāls un aptaustāms.