RFS grupu turnīrā uz mazo valstu fona - nauda, rangs, fani un statistika

Ja Eiropas Konferences līgas debijas sezonā Armēnijas "Alashkert" finišēja ar vienu punktu un vārtu bilanci 4:15, Sofijas CSKA tika pie viena punkta un vārtu bilances 3:13, bet rīdziniekus sarūgtinājušais Gibraltāra čempions "Lincoln Red Imps" zaudēja visās spēlēs (vārti 2:17), tad šajā Eiropas Konferences līgas sezonā visi 32 klubi izcīnīja vismaz divus punktus. Ar diviem punktiem grupā pēdējā vietā ierindojās ne vien RFS (vārti 2:11), "Vaduz" (5:11) un Īrijas "Shamrock Rovers" (1:10), bet arī tādi klubi kā Rumānijas FCSB un Vīnes "Austria", kuri turklāt finišēja ar sliktākajām vārtu bilancēm (3:18 un 2:15). Ar četriem punktiem pēdējā grupā palika Kosovas "Ballkani", bet ar pieciem punktiem ražīgākās vājākās komandas bija Čehijas "Slovacko" un Viļņas "Žalgiris".

No astoņu mazo valstu klubiem, ieskaitot arī Eiropas līgas dalībniekus "Sheriff" un HJK, vienīgais starptautisko sezonu turpina Tiraspoles klubs, kas četrreiz sausā zaudēja "Real Sociedad" un "Manchester United", toties divreiz sausā uzvarēja Kipras "Omonia", ieņēma trešo vietu un turpinās Eiropas Konferences līgas pārspēļu kārtā. Savukārt vienīgais klubs, kas grupas tabulā spēja uzlabot savu izlozes grozu, bija Erevānas "Pyunik", kam paveicās ar trešā groza pretinieku – pretī trāpījās "Žalgiris". Armēnijas čempions izlozē bija ceturtajā grozā un grupā finišēja trešais, "Sheriff" trešajā ailē bija arī izlozē (turklāt kā trešā groza stiprākais klubs), "Žalgiris", "Vaduz" un "Shamrock Rovers" no trešā groza izlozē nokrita uz ceturto vietu grupā, priekšā palaižot "Pyunik", "Dnipro-1" un "Djurgarden" (zviedri no pēdējā groza dominēja grupā, vienīgos punktus zaudējot Īrijā), bet RFS un "Ballkani" ceturtajā pozīcijā bija gan izlozē, gan grupas noslēgumā.

Pirmais rezultāts norādīts savā laukumā, otrais - izbraukumā.

Abus punktus RFS izcīnīja pret pirmo divu grozu klubiem un šajā ziņā nostartēja atzīstami – no mazo valstu klubiem divās spēlēs nezaudēt savu grupu favorītēm (vismaz ranga izpratnē) spēja vēl vienīgi "Žalgiris" (2:2 Bāzelē, 0:0 mājās pret Bratislavas "Slovan"), bet vienīgo uzvaru izcīnīja "Pyunik" (2:0 mājās pār "Slovan"). Un jāatzīmē, ka, neskaitot Eiropas līgas klubus, tieši RFS no pirmajiem diviem groziem dabūja stiprāko duetu. Turpretī mieles rīdziniekiem noteikti palikušas par spēlēm pret trešā groza klubu "Hearts", kam zaudēja abos mačos. Uz nullītes pret savu nosacīti vājāko pretinieku (pēc izlozes) palika vēl vienīgi HJK, kas Eiropas līgā no trešā groza dabūja vēlāko grupas uzvarētāju Seviljas "Real Betis", bet "Sheriff" tajā pašā Eiropas līgā no Kipras kluba paņēma maksimumu.

Pēc rezultātiem RFS starp 32 grupu turnīra komandām ieņēma 29. vietu, bet vairākos citos statistikas rādītājos bija vēl zemāk – piemēram, sitienos mērķī 30. vietā (kopumā 16), izdarītajos sitienos pēdējā vietā (44) un pēdējā vietā arī bumbas kontrolē (vidēji 33,0%). Vēl mazāka bumbas kontrole visos trijos grupu turnīros bija vienīgi Plzeņas "Viktoria", kas Čempionu līgā pret grandiem Minhenes "Bayern", Milānas "Inter" un "Barcelona" bumbu dabūja tikai 32,7% laika. Uzreiz gan jāatgādina, ka, pirmkārt, spēļu skaits ir neliels, otrkārt, pretinieces ir dažādas, tādēļ kopējā statistika vairāk liecina nevis par katras komandas spēku, bet gan spēku samēru līdzvērtību vai atšķirību konkrētās grupās. Tā, piemēram, pret pirmo divu grozu komandām "Hearts" rādītāji bija sliktāki par RFS – bilance 0-0-4 pret 0-2-2, vārti 2:15 pret 1:7, bumba 35,3% pret 28,3%, sitieni 17:79 pret 25:87, mērķī 7:31 pret 11:26. Atkal – RFS pamatproblēma grupā bija spēles pret "Hearts" (bumba 42,5%, sitieni 19:29, mērķī 5:14).

Atgriežoties pie mazo valstu klubiem, kopumā gan pēc punktiem, gan dažiem statistikas papildrādītājiem vissliktāk klājies HJK, taču, protams, vēlreiz jāatgādina, ka somiem bija visstiprākā grupa un pat tādā grupā RFS pirmā pretiniece visās mājas spēlēs tika pie vismaz 50% bumbas. Lielākā bumbas kontrole bija "Ballkani", kas vienīgā pārsniedza vidēji 50%, taču ļoti vāji aizsargājās (skatīt atļautos sitienus), toties "Sheriff" par spīti 38,2% bumbas visās pirmā apļa spēlēs izdarīja vairāk sitienu un briesmīgi izskatījās tikai Spānijā un Anglijā. Vienīgā ar pozitīvu sitienu bilanci bija "Vaduz", kas varēja pamatoti cerēt uz labākiem rezultātiem (pret AZ galotnē no 1:1 uz 1:4, pret" Dnipro" galotnēs četru punktu vietā tikai viens), un jāatzīmē arī "Shamrock Rovers", kā trešais vārtsargs ir 18 gadus vecais latvietis Toms Leitis, mājas spēle pret "Molde" – bumba 62%, sitieni 20:7, taču mērķī 4:5 un uz tablo 0:2. Tik īsos turnīros pret tik mazu pretinieču klāstu statistika gan nav jāuztver pārāk nopietni, un, piemēram, Prāgas "Slavia" Eiropas Konferences līgā nekur netika arī ar lielāko sitienu skaitu (140), otro lielāko sitienu mērķī skaitu (35) un ceturto lielāko bumbas kontroli (59,8%).

Datu avots: UEFA.com

Vissolīdāk šajā kompānijā RFS izskatījās apmeklētības ziņā - divās spēlēs 6747 skatītāju, pret turkiem 5154, vidēji 6216. Līdere un visstabilākā bija HJK (vidēji 9889, pirmajā spēlē arī virs 10 tūkstošiem), kurai sekoja "Ballkani", kas 10 tūkstošus pārsniedza divās spēlēs un vienā mačā - pat 12,5 tūkstošus, bet "Pyunik" rīdziniekus apsteidza uz pēdējās spēles 9967 skatītāju rēķina. Vēl RFS šajā astoņniekā izcēlās ar trešo vecāko sastāvu, lielāko vidējo trīsdesmitgadnieku skaitu laukumā un minimālu vietējo U21 spēlētāju skaitu (Renārs Varslavāns un Gļebs Žaleiko kopumā aizvadīja 26 minūtes). Vidēji laukumā rīdziniekiem bija 3,45 vietējie spēlētāji, kas gan uz starptautiskās skatuves nav nekas ārkārtējs – "Pyunik" bija 3,35 armēņu, "Vaduz" un "Žalgirim" bija mazāk par diviem vietējiem (Vaducai tikmēr spēlēja vidēji 4,55 šveicieši), bet "Sheriff" laukumā vienlaikus bija tikai 0,20 savējo. Tiesa, bija arī pretēji piemēri – "Ballkani" un "Shamrock Rovers" ar vairāk nekā deviņiem vietējiem spēlētājiem laukumā.

Vidējais vecums rēķināts atbilstoši aizvadītajam minūšu skaitam grupu turnīrā. Vietējie - spēlētāji pēc izlases piederības, nevis audzēkņa statusa. 30+ - spēlētāji, kuri vismaz 30 gadus veci bija grupu turnīra viduspunktā (6. oktobrī). U21 - spēlētāji, kuri drīkstēja spēlēt šajā U21 izlašu ciklā (dzimuši ne agrāk par 2000. gadu).

Patīkamākā pēdējā vieta grupu turnīrā RFS ir finansiālajā lauciņā – vēl gan jāpagaida tirgus daļas aprēķins, kas summu palielinās, un kovida procentu norēķins, kas summu samazinās, bet pašlaik rīdzinieki par Eirokausu sezonu var rēķināties ar nosacītu 3,661 miljonu eiro. 300 tūkstoši pienākas par trim aizvadītajām kvalifikācijas kārtām, 2,94 miljoni – fiksētā summa par dalību Eiropas Konferences līgas grupu turnīrā, 89 tūkstoši pienākas par priekšpēdējo vietu Eiropas Konferences līgas grupu turnīra klubu desmitgades rangā, bet reāli grupu turnīrā rīdzinieki ieguva vēl 332 tūkstošus par diviem neizšķirtiem. Zīmīgi, ka šī kopsumma par nieka vienu tūkstoti atpaliek no "Ventspils" iespētā 2009. gadā (vēl neskaitot tirgus daļu), taču kurzemnieku rekordu pārspēt vēl ir iespēja, jo dzeltenzilie toreiz par tirgus daļu saņēma tikai trīs tūkstošus.

Finanšu ziņā RFS drusku atpaliek no "Vaduz", mazāk par četriem miljoniem pašlaik ir arī īriem, bet Eiropas Konferences līgā no šā seksteta visvairāk iegūs nevis "Pyunik", bet gan armēņus priekšā palaidušais "Žalgiris", kas visaugstāk bija desmitgades rangā un šobrīd blociņā var ierakstīt provizoriskus 4,675 miljonus eiro. Turnīru augstāk HJK nopelnīja 4,932 miljonus, bet "Sheriff", kas nākamgad tiksies ar Belgradas "Partizan" un budžetu vēl var papildināt (par spēļu rezultātiem naudu vairs nemaksās, bet serbu barjeras pārvarēšana dos vēl 600 tūkstošus), jau ir tikusi pie provizoriska 7,1 miljona. Lielā nauda gan atrodas Čempionu līgā – grupu turnīrā nevienu punktu nesakrājušie klubi Glāzgovas "Rangers" un Plzeņas "Viktoria" vēl bez tirgus daļas dabūs 17,9 un 19,1 miljonu eiro.

Nesadalītais - tā kā par neizšķirtu klubi sadala tikai divas trešdaļas spēlei atvēlētās prēmijas, atlikusī trešdaļa nonāk kopējā nesadalītajā fondā, kuru savā starpā sadala grupu turnīra dalībnieki proporcionāli savam uzvaru skaitam.

Grupu turnīra laikā Latvija UEFA rangā zaudēja vienu pozīciju, no 34. vietas atkāpjoties uz 35., kurā arī sāka sezonu un kurā sāksim arī nākamo, taču Lihtenšteinas palaišana priekšā bija viegli paredzama vēl septembrī – ja "Vaduz" apakšgrupā iegūtu vismaz divus punktus un ja RFS neizcīnītu vismaz četrus. Lieta tāda, ka valsts kopējā punktu summa tiek dalīta ar Eirokausu ceļazīmju skaitu, bet Latvijai Eiropā ir četri pārstāvji un Lihtenšteinai – tikai viens, attiecīgi arī dalītājs ir četrreiz mazāks, kā dēļ Lihtenšteina Eirokausu rangā allaž ir jāliek treknās iekavās. Ar diviem neizšķirtiem "Vaduz" savu valsti pacēla piecas vietas augstāk, no 39. pozīcijas pakāpjoties uz 34., bet īstā grupu turnīra uzvarētāja bija Turcija, kas no 21. vietas uzlidoja uz 12.

Visi četri Turcijas grupu turnīra klubi turpina Eirokausus un trīs no tiem grupā uzvarēja – "Fenerbahce" pirmā vieta Eiropas līgas grupā, "Basaksehir" un "Sivasspor" pirmās vietas Eiropas Konferences līgā, bet "Trabzonspor" Eiropas līgā bija trešā un nokrita uz Eiropas Konferences līgas pārspēlēm. Īstermiņa finanšu problēmas tas varbūt vēl neatrisinās, bet dod cerību, ka tukšums bez Čempionu līgas grupu turnīra nebūs tik ilgstošs, kā varēja šķist vēl nesen (arī klubu skaita kritums un dalītāja samazināšanās drīzumā varētu dot īstermiņa pozitīvu impulsu). Savukārt grupu turnīra lielā zaudētāja ir cita mūsu paziņa Skotija – "Rangers" un Celtic" ar nevienu un diviem punktiem palika pēdējā vietā Čempionu līgas grupās, un Eirokausi beigušies arī "Hearts", kas valsts krājkasītē, ja neskaita Čempionu līgas bonuspunktus, grupu turnīrā iedeva visvairāk.

Rēķināti tikai par grupu turnīra spēlēm iegūtie punkti un bonuspunkti par vietām grupā un izslēgšanas spēlēs.
Nav ņemti vērā bonuspunkti par tikšanu Čempionu līgā, kuri bija garantēti vēl pirms grupu turnīra spēlēm. Ar šiem bonuspunktiem tabulas izskatītos citādi. Pirmajās četrās tabulās iekavās norādīts grupu turnīra dalībnieču skaits, bet pēdējā tabulā - visu Eirokausu klubu skaits. Piezīme: grupu turnīrā par uzvaru rangā dod divus punktus, bet par neizšķirtu vienu (reālajā tabulā dod trīs un vienu).

Pret citām mazajām valstīm, kuras piedalījās grupu turnīrā, Latvija savas pozīcijas neuzlaboja, taču dažas atzīmējamas nianses ir gan: 1) vistuvākās sekotājas Somija un Īrija nedabūja vairāk punktu, 2) Kosova par spīti labam "Ballkani" sniegumam nākamo sezonu tik un tā sāks aiz mums, 3) labu grupu turnīru aizvadījušās Lietuva un Armēnija atpalika salīdzinoši daudz, 4) esam uzlabojuši pozīcijas pret tām valstīm, kuras grupā nespēlēja (un tas arī turpmāk būs viens no lielākajiem ieguvumiem ranga apakšpusē). Otrās iespējas došana čempionēm un grupu turnīru paplašināšana ir ļāvusi līdzvērtīgāk sadalīt punktus – ja vēl nesen starp pirmajām 30-32 valstīm un ranga apakšu bija liela aiza, nu, piemēram, Slovēnija nākamo sezonu sāks vairs tikai 34. vietā un tikai 0,375 punktus priekšā Latvijai, bet Kazahstāna nākamvasar būs 0,625 punktus un trīs vietas zem mums. Par Baltkrievijas milzīgo kritumu, nākamo sezonu sākot 50. vietā, nemaz nerunājot. Eirokausos notiek ranga pārdale, un būtu lieliski, ja starp šīs iespējas izmantotājiem būtu arī mēs.

Arī šajā tabulā grupu turnīra punkti rēķināti bez bonuspunktiem par iekļūšanu Čempionu līgā (katrs klubs saņēma četrus), jo tabulas pamatmērķis ir norādīt uz izmaiņām tieši grupu turnīra laikā. Iekavās norādīts klubu skaits, kas turpina Eirokausu sezonu.

Ja valsts rangam RFS iedeva divus (0,500) punktus, tad savu rangu gan neuzlaboja ne par matu. Kvalifikācijā klubi par spēļu rezultātiem nesaņem neko un iegūst punktus par to kārtu, kurā izkrīt, līdz ar to grupu turnīru sasniegušie klubi atlasē paliek bešā. Grupu turnīrā gan klubiem ir gandrīz identiska sistēma kā valsts rangā – divi punkti par katru uzvaru, punkts par katru neizšķirtu, bonuspunkti par pirmajām divām vietām grupā un konkrētu stadiju sasniegšanu. Ar mazu atšķirību, ka Eiropas līgā un Eiropas Konferences līgā pastāv minimālais punktu skaits gadījumam, ja kluba reāli sakrātais punktu skaits ir mazāks (piemēram, nulle). Eiropas līgā minimums ir 3,0, bet Eiropas Konferences līgā – tikai 2,5, kas ir vienāds ar punktu skaitu, ko saņem klubi, kuri izstājas Eiropas Konferences līgas "play-off" kārtā.

Tā kā RFS ieguva divus neizšķirtus jeb 2,0 punktus, rīdzinieki šīs sezonas rangā tiks pie paredzētā minimuma jeb 2,5 punktiem. Tikpat punktiem, cik par šo sezonu dabūja arī pašu uzvarētā "Linfield". Eiropas līgā minimumu pašu spēkiem sasniedza un arī pārsniedza divi no astoņiem pēdējo vietu ieguvējiem (Grācas "Sturm" 6,0 un Belgradas "Crvena zvezda" 4,0 punkti), bet Eiropas Konferences līgā minimumu sasniedza un arī pārsniedza trīs klubi ("Slovacko", "Ballkani" un "Žalgirim" pa 4,0 punktiem). RFS piecgades (faktiski četrgades, jo 2018./19. g. sezonā RFS Eiropā vēl nespēlēja) ir pieaudzis līdz 6,500 punktiem, kas dos izsētās statusu nākamās vasaras pirmajā kārtā un varbūt arī otrajā, taču starp ceturtā, piektā un sestā desmita valstu klubiem tas pagaidām vēl nav nekas iespaidīgs un dod 31. vietu.

No Latvijas klubiem visaugstāk rangā ir "Riga" (10,000), kas nu jau ir ar piecu gadu stāžu, taču joprojām ar labu potenciālu to uzlabot un pārspēt savu debijas sezonu (izkrišana pirmajā kārtā dod 1,0 punktu, otrajā kārtā - 1,5, trešajā kārtā - 2,0, play-off kārtā - 2,5) , savukārt pašreizējai Virslīgas līderei "Valmierai" ir 3,500 ranga punkti, un Eirokausu dalībniece "Auda" startēs ar 2,125 punktiem jeb Latvijas ranga piektdaļu. Latvijā un Baltkrievijā titula liktenis izšķirsies sestdien, bet šobrīd jau ir zināmas astoņas čempiones – "Astana" (14,000), Viļņas "Žalgiris" (11,000), HJK (11,000), Tallinas "Flora" (10,500), "Shamrock Rovers" (9,000), KI (8,000), "Breidablik" (6,000) un Zviedrijas "Hacken" (4,750), kuras atrašanās starp neizsētajām sola interesantu pirmās kārtas izlozi.

Kluba rangs iekavās norādīts, ja tas ir mazāks par valsts ranga piektdaļu (2,125).