Morozs: "Šogad pierādījām, ka Eiropā esam konkurētspējīgi"

- Pretinieki ļoti jaudīgi sāka spēli. Protams, Kaspara [Dubras] savainojums drusku ietekmēja, kā dēļ pārkārtojāmies, un pirmie vārti tieši arī atnāca no zonas, kas bija Kaspara atbildībā un par kuru Kaspars bija zinošāks. Diemžēl nesanāca sākums. Pretinieks ar bumbu bija daudz vairāk, un mums nebija daudz iespēju – viena vai divas, atkal trāpījām pa vārtu stabu, jau piekto reizi grupu turnīrā. Plāns bija, lai pēc pirmā puslaika mums vēl būtu iespējas un varētu atsvaidzināt spēli, taču otrie vārti pēc stūra sitiena, kura, kā Žiga [Lipuščeks] man teica, it kā nemaz nebija, tad meistarīgs [Saponaras] sitiens, un spēle jau bija beigusies. Runājām ar spēlētājiem, ka otrajā puslaikā jāturpina spēlēt, uzdotais jāpilda drosmīgāk. Otrajā puslaikā to visu arī redzējām, taču, protams, saprotam, ka rezultāts tobrīd jau bija 0:3 un pretinieki vairs nespēlēja ar tādu jaudu.

- Kas Kasparam Dubram notika, un cik nopietna trauma šobrīd izskatās?
- Viņam ir ikra muskuļa savainojums, un viņš pēc izdarītās piespēles teica, ka savainojums ir nopietns. Domāju, ka sezona viņam noteikti ir beigusies, bet ceru, ka nevajadzēs operāciju. Domāju gan, ka 2-3 mēnešus izlaist vajadzēs, taču tās ir tikai manas domas, redzot, kā viņš staigā un kas notika, - ar dakteri vēl neesmu runājis.

- Izanalizē, lūdzu, drusku sīkāk pirmos un izšķirošos otros vārtus. Pirmajos bija pozicionāla kļūda vai tīri zaudēta divcīņa? Kas par vainu bija otrajos?
- Futbolā gandrīz vienmēr uzvar tas, kas izdara vismazāk kļūdu, bet uzbrukumā ir jādara viss, lai pretinieks kļūdītos un varētu gūt vārtus. No trim ielaistajiem vārtiem divi bija pēc kļūdām, bet trešie bija fantastisks sitiens, kāds gadās vienreiz desmit ielaistos vārtos. Pirmajos vārtos bija pozicionāla kļūda. Sapratām, ka vajadzēs daudz aizsargāties zemu, un mūsu pozīcijas bija skaidras, bet, tā kā Vitālijs Maksimenko spēli sāka kreisajā malā un labajā malā nekad, šķiet, nebija spēlējis, sākumā viņam bija grūtības. Pēc tam viņš šo pozīciju sāka izprast un iejusties arvien labāk, un varu teikt, ka pēc tam viņš aizvadīja teicamu spēli – ļoti labi strādāja aizsardzībā un ļoti agresīvi spēlēja divcīņās viens pret vienu. Man šodien patika viņa sniegums. Bet tajā konkrētajā situācijā viņš neieņēma to pozīciju, un pats arī to saprata, tādēļ varu teikt, ka šie vārti bija tīri taktiska, pozicionāla kļūda. Video gan vēl neskatījos – varbūt kļūdos. Otrie vārti bija kaut kas līdzīgs tam, kas notika arī Stambulā, kad pie rezultāta 0:1 vēl esi spēlē, bet zaudējam vārtus pēc standartsituācijas. Kā zināms, standartsituācijas pie saviem vārtiem pirmām kārtām ir koncentrēšanās jautājums. 1:1 vietā, kad pirms pāris minūtēm mums bija lieliska iespēja iesist, rezultāts jau kļuva 0:2 un 0:3 – spēle beidzās.

- Pēc Dubras maiņas visi trīs centra aizsargi bija kreiļi – kā tobrīd noteici viņiem pozīcijas? Un kādēļ izšķīries par Mareša sūtīšanu, nevis varbūt Sorokina, kurš, iespējams, varētu nospēlēt kā labais centra aizsargs?
- Dubras vietā gribējām centra aizsargu. Ja šajā pozīcijā būtu likuši, piemēram, Stugli, tad klātos daudz grūtāk. Florencē pretinieki daudz centrēja, bija daudz divcīņu, un gribējām, lai Stuglis būtu [centrālajā] pozīcijā. Ja viņš spēlētu kā labās malas centra aizsargs, tad viņa funkcija būtu palīdzēt malām, tādēļ izlēmām, lai šo pozīciju ieņem Makss, kuram ir vairāk pieredzes gan centra, gan malējā aizsarga pozīcijās – spēlējot ar trim centra aizsargiem, šī loma ir kaut kas starp tām pozīcijām. Ja par Marešu, tad viņš izgāja savā pozīcijā un mums šāda maiņa jau bija plānota – tiesa, viņš varēja spēlēt tikai kādas 45, maksimums 60 minūtes.

- Vai vari rezumēt Eirokausu sezonu – kādu atzīmi vari ielikt, cik cienīgi pārstāvējāt Latviju grupu turnīrā, vai bija kāds spēlētājs, kurš sevi labi parādīja Eiropas klubiem?
- Šobrīd to ir drusku grūti izdarīt, jo vajag laiku padomāt par visu padarīto, bet noteikti varu teikt, ka tā bija pozitīva pieredze un ka pozitīvā bija vairāk nekā negatīvā – noteikti. It kā galvenais uzdevums bija tikt grupu turnīrā, bet ar vienu tikšanu mums bija par maz – katrā spēlē gribējām pamēģināt parādīt vislabāko, ko spējam. Ne vienmēr tas izdevās, bet domāju, ka noteikti varam teikt, ka esam konkurētspējīgi šajā līmenī. Tas priecē! Tā ir lieliska pieredze nākotnei, un ļoti svarīgi, ka iesaistījām gandrīz visus spēlētājus – varbūt izņemot rezerves vārtsargus. Katram bija kādas minūtes izbaudīt šo atmosfēru. Tas noteikti palīdzēs mums attīstīties, un svarīgi, lai katrā spēlē mēs varētu izspiest maksimumu. Šajās spēlēs redzēju, ka viņi to grib, un tāpēc viņi arī aug. Varu teikt tikai to labāko. Ja jautāsiet par spēlētājiem: negribētu saukt uzvārdus, bet noteikti ir tādi spēlētāji, kuri ir pārauguši Latvijas virslīgas līmeni. Tas ir ļoti redzams tieši Eirokausu spēlēs, kurās viņi ir tādā pašā līmenī kā pretinieku spēlētāji no lieliem klubiem. Redzu, ka viņiem ir visas perspektīvas spēlēt tur.

- Žaleiko maiņa bija spēles nepieciešamība, vajadzība atpūtināt Šāriču vai atalgojums viņam par pacietīgu klātbūtni komandas Eirokausu sezonā? Un kā viņš šajās 20 minūtēs izskatījās?
- Viss kopā. Viņš visu Eiropas sezonu bija kopā ar mums, ļoti labi strādā, un zinām, ka viņš ir mūsu komandas nākotne. Ļoti ceram uz viņa attīstību un zinām viņa kvalitātes – neizlaidām viņu tikai tādēļ, ka viņš ir komandā. Zinājām, ka viņš strādās un dažās situācijās izdarīs to labāk par citiem. Esmu priecīgs, ka izdevās viņam dot iespēju, un, manuprāt, viņš izskatījās ļoti labi – dažās situācijās pat uzņēmās iniciatīvu, kas viņa vecumā ir ļoti radoši.

- Pirms otrā puslaika Balkānu spēlētāji no tuneļa nāca ārā kopā un asi diskutēja, centās cits citu uzvilkt. Vai tas, ka karstasinīgie Balkānu spēlētāji ir kā komanda komandā, nerada problēmas?
- Nē, mums nav tā, ka būtu komanda komandā. Protams, viņi var parunāt savā valodā, bet nav arī tā, ka viņi, kā jūs teicāt, būtu karstasinīgi un deķi vilktu katrs uz savu pusi. Nē, nevelk! Viņi ir tādi spēlētāji, uz kuriem var paļauties, un esmu ļoti priecīgs, ka šādi spēlētāji ir mūsu komandā. Nav nekādu grupējumu, kas traucētu. Protams, katram ir kādi spēlētāji, ar kuriem viņi runā vairāk, bet tie noteikti nav grupējumi un kaut kas traucējošs. Starp citu, arī Jovičs un Milenkovičs pirms spēles iznāca kopā – tad arī viņiem ir grupējumi.

- Pie 0:1 nerealizējām ļoti labu iespēju un drīz ielaidām divus vārtus. Ne pirmo reizi tā notiek, ka pēc labām iespējām atslābināmies un ielaižam vai gandrīz ielaižam. Pārāk sapriecājamies, ka varam spēlēt un tūliņ atspēlēsimies?
- Kura bija cita reize?

- Pret "Hearts", kas gan pati neiesita pretuzbrukumos.
- Nedomāju, ka ir tāda problēma, drīzāk sakritība. Nedomāju, ka pēc savas iespējas bijām atslābināti, jo pēkšņi sadomājāmies. Nē, varbūt tieši pretiniekus šis moments mudināja paaugstināt tempu – varbūt, bet nevaru to apgalvot. Otros vārtus ielaidām pēc standartsituācijas. It kā standartsituācijās esam stipri, bet ne līdz galam izdevās pareizi nospēlēt. Grūti teikt ko vairāk, jo neredzēju.

- Lai augtu, ir jāspēlē pret stiprām komandām. Ko, spēlējot pret turkiem, skotiem, itāliešiem, vari paņemt, ko izmantot tālākajā trenera karjerā? Ko jaunu esi iemācījies no saviem pretiniekiem, kā strādā viņi, kā vada spēli viņi?
- Jā, protams, mēs to visu redzam, un tas viss sākās ne tikai šeit [grupu turnīrā], bet arī pret maltiešiem. Analizējam pretiniekus un redzam, kā viņi savās iepriekšējās spēlēs reaģē uz dažādām situācijām. Noteikti paņēmām kaut ko sev un pat jau arī izmantojām dažās situācijās, jo redzējām, ka tas var palīdzēt. Tā ir lieliska pieredze – tie nav tikai vārdi. Redzam, kā pretinieki un visi apkārtējie uzvedas pārliecības ziņā. Šīs pieredzes viņiem ir vairāk, bet mēs zinām, uz ko tēmējam. Progresēt var vienmēr, un tas ir jādara.

- Regulāri uzsvērām, cik smags grafiks ir spēlētājiem, bet treneri jau nav izņēmums – nepārtraukti jāanalizē jauni pretinieki. Vai šo 2-4 mēnešu laikā esi normāli gulējis?
- Sezonā vēl ir desmit dienas, un nekas traks nenotiks, ja vēl kādu laiciņu veltīsim nevis darbam, bet gan savai mīļākajai nodarbei. Negribu žēloties un pat gribētos, lai tas viss turpinātos visu laiku – biju gatavs Eirokausos šādi strādāt vēl kādu mēnesi.

- Kura komanda – "Fiorentina" vai "Başakşehir" – atstāja tev labāku iespaidu, un ar ko turki tomēr ieguva pirmo vietu grupā?
- Arī pirms iepriekšējās spēles, kad visi teica, ka mums vēl ir izredzes izkļūt no grupas, ja uzvarēsim "Hearts", teicu, ka "Fiorentina" noteikti uzveiks "Başakşehir". Manuprāt, tā ir visstiprākā komanda mūsu grupā. Kas notika, kad viņi ar 0:3 turkiem zaudēja Stambulā…Tur bija kaut kādas sakritības. Skatījos to spēli, un viņi tajā spēlē noteikti nenospēlēja uz 0:3. Tādēļ, skatoties, kā pretinieki spēlē pret mums, un pēc redzētā gatavošanās laikā, varu teikt, ka mūsu grupā visstiprākā komanda ir "Fiorentina". Bet noteikti var teikt, ka "Fiorentina" vēl nerāda visu, uz ko ir spējīga. Esmu pārliecināts, ka tai ir vieta progresam. Varbūt, ka punktu krāšanu čempionātā viņiem traucēja arī tas, ka viņi spēlē ļoti atklātu futbolu. No visām redzētajām spēlēm viņi dominēja gandrīz katrā – gribēja spēlēt ar bumbu, ar augstu aizsardzības līniju, ko pretinieki kaut kur izmantoja. Taču tā noteikti ir stiprākā komanda, pret kuru spēlējām.

- No redzētā un arī kolēģu sacītā var teikt, ka Iličs ir labākais spēlētājs jūsu komandā. Vai kāds jau ir interesējies par viņa iegādi? (Itālijas žurnālista jautājums)
- Man neviens nav vaicājis. Nezinu, vai viņš ir labākais – kādam varbūt tā liekas, bet viņš noteikti aizvadīja diezgan labu Eiropas sezonu. Viņam arī bija ļoti liels nopelns tam, ka tikām grupu turnīrā, jo viņš guva ļoti svarīgus vārtus. Par šodienas spēli varu teikt tikai to labāko. Viņš spēlēja pret ļoti spēcīgiem aizsargiem, un nebija tā, ka viņiem tikt galā ar Iliču būtu bijis viegli. Dažās situācijās viņš aizsargus pat pārspēja. Tas, protams, priecē. Neko vairāk teikt nevaru, jo tas nav manā kompetencē. Labāk šo jautājumu uzdodiet direktoriem, prezidentam vai [preses sekretāram] Pauļum. Ja "Fiorentina" grib viņu pirkt, tad varam runāt.

Visas UEFA Eirokausu spēles šosezon pieejamas "Viaplay" platformā.