"Daugavpils" kapteiņa Ivanova skumjas un asaras: "Tukšums. Vienkārši tukšums…"
"Daugavpils" ļoti sāpīgi izstājās savā Eirokausu debijā, ar 1:0, 2:4 piekāpjoties Albānijas vicečempionei "Vllaznia", atbildes spēlē LNK Sporta parkā izlaižot divu vārtu pārsvaru un pirmoreiz iedzinējas lomā summā nokļūstot tikai trīs minūtes līdz kārtas beigām. Spēlētāji, treneri un vadība nevaldīja asaras gan pa ceļam uz ģērbtuvēm, gan arī intervijā un preses konferencē. Īpaši sagrauts bija komandas kapteinis Edgars Ivanovs, kuru pēc mača mierināja Raivis Skrebels, taču ilūkstietis atrada spēkus dalīties pārdomās par notikušo.
"Daugavpils" kompensācijas laika izskaņā pat dabūja bumbu viesu vārtos, tomēr Vasiri Viljamss acīmredzami pārkāpa noteikumus pret vārtsargu – sajukumu gan radīja galvenā tiesneša neveiklā komunikācija. "Pēdējā epizode mūs vienkārši nosita. Tiesnesis it kā jau parādīja, ka vārtu guvums ir ieskaitīts, bet…Atdevām visus spēkus, lai cīnītos un dabūtu vismaz papildlaiku. Tukšums. Vienkārši tukšums…," 23 gadus vecais centra pussargs sacīja portālam Sportacentrs.com. "Tiesnesis teica, ka [Viljamsam] bijis kontakts ar vārtsargu, viņš uztaisījis kustību. Godīgi pateikšu, sākumā tiesnesis parādīja uz laukuma centru, pēc tam sāka attaisnoties, ka ir nosvilpis [pārkāpumu]. Bet svilpes sākumā nebija – viņš parādīja uz centru."
Sāpīgi skatīties uz Edgaru Ivanovu. Un tiesnesis patiešām sākumā ieskaitīja. pic.twitter.com/vDalrBCIhz
— LV_futbols (@LV_futbols) July 17, 2025
"Otrie ielaistie vārti pirmā puslaika beigās bija pilnīgi nevajadzīgi. Koncentrēšanās zudums, komunikācijas trūkums, nogurums – kā jau tas viss parasti notiek uz puslaika beigām. Būtu uz otro puslaiku izgājuši ar divu vārtu pārsvaru, būtu vienkāršāk, bet arī pārāk agri nosēdāmies – vajadzēja turpināt spēlēt augstāk. Tas ir psiholoģisks moments, ka gribas nosargāt rezultātu un ka šodien apmierināja arī neizšķirts.
Protams, ir arī liels prieks par sniegumu. Cepuri nost visai komandai, visi cīnījās, nebija neviena vienaldzīga cilvēka, kurš negribētu uzvarēt. Neviens mums neticēja, ka spēsim ieviest kādu intrigu, bet intriga divu spēļu summā bija līdz pat otrās spēles beigām. Mēs cīnījāmies un gribējām uztaisīt mazu brīnumu. Prieka sajūta [par spīti asarām] ir arī tagad. Eiropas turnīrs, aizlidojām uz Albāniju, spēlējām labos laukumos, šodien bija lieliska atmosfēra – liels paldies visiem līdzjutējiem, kuri 200 kilometrus brauca no Daugavpils un tās apkaimēm, jo Albānijā tik daudz albāņu fanu nebija. Milzīgs paldies faniem, domāju, ka arī mūsu ģimenes var ar mums lepoties.
Protams, ir starpība visu laiku trenēties uz mākslīgā seguma un spēlēt – uz dabīgā, bet tās visas ir tikai atrunas. Ja esam stipra komanda, mums ir jāmāk spēlēt uz visiem laukumiem. Vēlreiz liels paldies visiem faniem – atmosfēra bija kā mājās. Lielu paldies gribu pateikt arī mūsu ģenerāldirektoram Naurim [Mackevičam] un prezidentam [Aleksandram Isakovam], ka viņi uzrīkoja mums tādu iespēju aizbraukt, izjust Eirokausus un visiem debitēt, jo, šķiet, neviens agrāk Eirokausos nebija ticis laukumā. Zinu, ka arī viņiem ir sāpīgi – viņi cerēja, ka mēs varam. Un mēs arī varējām, bet futbols tāds ir – dažreiz netaisnīgs. Vai arī taisnīgs.
Ģērbtuvē nekādi vārdi neskanēja – bija tukšums, visi bija apbēdināti, jau šķita, ka uzvara ir tik tuvu, bet tā izrādījās tik tālu. Vai paši ticējām uzvarai? Man īstenībā laba nojausma bija vēl pirms pirmās spēles, ka varam cīnīties. Ar veiksmes palīdzību arī izcīnījām uzvaru, kas mums bija liels solis. Šodien komandas iekšienē jau zinājām, ka varam. Bija kaut kādi eksperti, kuri teica, ka viņi atbrauks un mūs uzvarēs ar 10:0, bet nekā tāda nebija. Lai viņiem veicas tālāk – redzēs, kā viņiem klāsies.
Šajā brīdī man Eirokausi ir tukšums, pilnīgs enerģijas zudums. Pēc tiem beigu vārtiem it kā bija enerģijas uzplaukums, bet tajā pašā mirklī uzreiz arī nosita. Bet man patika – gribētu atkārtot vēlreiz un cerēju, ka varēsim braukt arī tālāk uz Islandi vai Kosovu. Gribētu to atkārtot, un šo Eirokausu garšu gribas arvien vairāk. Tagad viss jāizdara čempionātā, kur gaida ļoti grūta cīņa. Ceru, ka varam pacīnīties arī par kausu, jo [ceturtdaļfinālā] spēle pret "Liepāju" būs mājās, kur varam spēlēt pret jebkuru un kur varam uzvarēt jebkuru," sacīja Ivanovs. Nākamā spēle gan būs jau svētdien "Skonto" stadionā – ļoti simboliskā kārtā pret "Audu", kura arī vakar piedzīvoja sāpīgu izstāšanos. "Kura komanda būs spēcīgāka morāli, tā arī visdrīzāk uzvarēs. Vakar skatījāmies arī "Audas" spēli, sekojām līdzi, atbalstījām un priecājāmies, kad sita iekšā vārtus. Latvijas futbolam tas bija liels solis, bet, kā jau teicu, futbols dažreiz ir neparedzams un ne vienmēr izdodas uzvarēt, jo to vēlas arī pretinieki."
"Daugavpils" atbildes spēli sāka ar sešiem saviem audzēkņiem: "Mums ir labi spēlētāji, un dod Dievs, lai Daugavpils nebūtu viņu augstākais punkts un viņi ietu vēl tālāk. Arī šī Konferences līga viņiem var pavērt jaunas durvis uz Eiropu, uz stiprākām komandām. Tāds arī ir mūsu vadības mērķis – lai mēs attīstītos, ietu tālāk un nestu Daugavpils vārdu pasaulē."
