Jurkovskis: "Eirokausos padarījām labu darbu un pierādījām, ka varam spēlēt ar tādām komandām"

"Rumānijā [ar zaudējumu] tikām tālāk, bet šoreiz sanāca tā, ka arī ar uzvaru diemžēl nepietika. Pirmās spēles beigās Čehijā diemžēl ielaidām tos otros vārtus – tas laikam arī kļuva par izšķirošo brīdi. Taču momentu šodien bija daudz vairāk nekā Čehijā – domāju, ka varējām izspiest arī 2:0 un pagarinājumu. Un mēs visi ticējām, ka tas ir paveicams, jo "Sparta" mājās ar savu 17 tūkstošu skatītāju atbalstu un "Sparta" izbraukumā – tās ir divas dažādas komandas, izbraukumā "Sparta" nespēlē tik atklātu futbolu kā mājās. Iesitot pirmos vārtus, tā komanda allaž ir uz pacēluma, bet otra – nosēžas. Domāju, pietrūka kādu 5-10 minūšu – tad būtu iesituši arī otros.

Šodien pierādījām, ka varam spēlēt ar tāda līmeņa komandām, kuras regulāri spēlē Čempionu līgā, tādēļ šī uzvara ir vērtējama tikai ar plusa zīmi – ar visu to, ka līgas fāzē tomēr netikām. Ņemot vērā, kādi pretinieki nāca pretī, domāju, ka Eirokausos esam padarījuši labu darbu – kaut, protams, vienmēr gribas sasniegt augstāko mērķi. No kārtas uz kārtu izdevās uzlabot savu sniegumu, visas trīs mājas spēles mums bija ļoti labas, bet izbraukuma spēles gan ne tik labas – gan uz Gruziju, gan Rumāniju braucām pēc pārliecinošām mājas spēlēm, varbūt domājām, ka tāpat būs arī izbraukumā, pēc slikta sākuma tikām sapurināti un otrajos puslaikos atkal sākām spēlēt.

"Sparta" droši vien ir mana stiprākā pretiniece Eirokausu karjerā. Lai gan…pret "Twente" varbūt pat bija grūtākas spēles. Arī pret "Vitesse", kad biju "Dundalk", nebija viegli, īpaši izbraukumā. Vai šis ir nobriedušākais "Riga" Eirokausu modelis? Domāju, ka jā. Mums palika liela daļa pagājušā gada spēlētāju, pamazām ir izveidojies kodols, vasarā nebija daudz jaunpienācēju, modelis ir iespēlējies – tur noteikti ir sava likumsakarība, kodola saglabāšana un saspēlēšanās ir liels pluss. Vēl arī tas, ka pēc pārejas no mākslīgajiem laukumiem uz dabīgajiem nu esam sākuši rādīt pavisam citu futbolu nekā pavasarī.

Sākumā mēģinājām dot tālās piespēles aiz viņu aizsargu galvām, jo "Sparta" centra aizsargi nav paši ātrākie un spēlē ar diezgan augstu līniju. Izejot ārā no pirmā presinga, centāmies spēlēt aiz mugurām. Pēc tam savukārt to vairs necentāmies tik ļoti darīt un vairāk spēlējām caur malām, un tas sanāca labāk. Uzstādījums bija spēli sākt mierīgi, neskriet ar karstu galvu uz priekšu, jo pēc pirmajiem vārtiem uzreiz var iesist arī nākamos [jeb pirmos nav obligāti iesist pašā sākumā] – treneris pieminēja gan RFS, gan "Beitar" spēles, kuru otrajos puslaikos guvām pa trim vārtiem. Tādēļ nevajadzēja pārgalvīgi skriet uz priekšu un, nedod Dievs, ielaist vēl vienus vārtus, pēc kā viss uzreiz beigtos. "Sparta" ir labi uzbrūkošie spēlētāji. Vienam ļoti īpašu uzmanību neveltījām, taču, ja kāds ir jāizvēlas, tad tas ir slovāks, kapteinis [Lukāšs Haraslīns] – viņš ir labs spēlētājs, kurš no kreisās malas iet ar labo kāju centrā un tā ir guvis daudz vārtu."