Facebook
Google"Jelgavas" kapteinis Freimanis: "Pirmais, kas nāk prātā – Eiropas līga!"
@agrissuveizda
Foto: Ivars Veiliņš, "Jelgavas Vēstnesis"
Pēc dramatiskā Latvijas kausa fināla emocijas abās nometnēs, protams, bija diametrāli pretējas. Kamēr "Skonto" ģērbtuvē bija kapa klusums, "Jelgavas" ģērbtuvē valdīja līksmība. Gan "Jelgavas" kapteinis Gints Freimanis, gan nerealizētās pendeles autors Romans Bespalovs sarunā ar Sportacentrs.com uzsvēra, ka viena no panākuma atslēgām bija milzīgā motivācija, kas bija komandā.
Freimanis: "Šis beidzot ir mans kauss!"
- Kas ir pirmais, kas nāk prātā pēc šādas uzvaras?
- (Pauze) Eiropas līga, pirmkārt! Un otrais ir tā nepadarītā darba sajūta, ko neizdarīju pēdējā kausa finālā 2010. gadā. Toreiz biju traumēts, un mani tas visu laiku reāli žņaudza. Biju gan ļoti priecīgs, gan bija arī sāpīgi. Bet šoreiz vienkārši nav aprakstāmas sajūtas.
- Tieši gribēju prasīt par to gadu – tagad ir sajūta, ka šis kauss gan ir patiešām tavs?
- Šis ir mans! Šis beidzot ir mans! Par to man ir vislielākais prieks.
- Ieskaitot Ziemas kausu, šosezon abas reizes zaudējāt "Skonto". Kāda bija recepte, kāpēc šoreiz bijāt spēcīgāki?
- Tāpēc, ka noskaņojāmies. Galvenais ir noskaņoties. Tagad mums ir izveidojies komandas gars. Kā jau teicu vienā no intervijām, mums ir komanda. Ja ir komanda, tas ir pats svarīgākais. It sevišķi kausa spēlēs.
- Jau otrajā puslaikā ar krampjiem zemē krita viens spēlētājs pēc otra. Pietika spēka?
- Beigās jau vienkārši spēlējām caur "nevaru", caur "negribu". Bija jādabū kauss.
- Kas notika epizodē ar Osipovu, kurā dabūji brīdinājumu? No manas vietas tribīnēs izskatījās, ka tu viņam iesiti.
- Nē, es viņam vienkārši pieskrēju klāt un paprasīju, kāpēc viņš neapstādināja spēli. Pēc tam vienkārši kāds cits no mūsējiem pieskrēja klāt un iesita. Es nevienam neiesitu. Tāda kultūra man vēl ir, ka es vēl spēju savaldīties.
Bespalovs: "Spēlējām kā savu pēdējo maču"
- Kādas bija sajūtas pēc nerealizētās pendeles?
- Patiesībā bija grūti. Neiesitot tādu pendeli, bija psiholoģiski smagi. Centos par to nedomāt un izveidot kādus momentus, lai iesistu vārtus.
- Pirms sitiena bija satraukums?
- Protams, ka bija – tas taču ir kausa fināls. Centos īpaši nedomāt un sist aukstasinīgi, bet nepaveicās.
- Parasti sit tajā pašā stūrī?
- Jā, jā. Vienmēr situ tajā stūrī, un šoreiz negribēju neko mainīt, lai kaut kas neaizietu greizi.
- Divreiz šosezon "Skonto" jau zaudējāt. Ko izmainījāt, ka šoreiz uzvarējāt?
- Šī bija pavisam cita spēle, tā bija kausa spēle. Visi bijām ārkārtīgi uzlādēti, koncentrējušies un spēlējām tā, it kā tā būtu mūsu pēdējā spēle.
- Var teikt, ka tīri emociju ziņā jūs kausu varbūt gribējāt pat vairāk nekā "Skonto"?
- Varbūt, ka arī tā, nezinu. Mēs to ļoti gribējām un arī izcīnījām.
