Intenbergs: "Mums vajadzēja Eiropu, finansiālais stāvoklis ar tāds..."

Jau ziņojām, ka pēc 1:1 pamatlaikā un papildlaikā laimīgu uzvaru pēcspēles 11 metru sitienu sērijā izcīnīja "Liepājas metalurgs", ne tikai iekļūstot kausa izcīņas finālā, bet arī nopelnot ceļazīmi uz UEFA Eiropas līgu. Kuriozi, bet preses konference pēc Rīgas "Daugavas" un "Liepājas metalurga" spēles nenotika, jo... nebija iespējas tikt iekšā Hanzas vidusskolā - nebija atslēgu. Šo rindu autors aprunājās ar abu komandu galvenajiem treneriem turpat laukuma malā (uzdotie papildjautājumi pasvītroti).

Virginijus Ļubšis, Rīgas "Daugavas" galvenais treneris: "Domāju, bija līdzīga spēle ar abpusēji asiem momentiem, tomēr bijām vadībā gandrīz visu spēli. Ja godīgi, mums nesanāca aizstāvēties pie liepājnieku standartsituācijām - lūdzu komandai absolūti neveikt pārkāpumus sava soda laukuma tuvumā. Un tomēr vienā no soda sitieniem, kad Mihadjuks nevajadzīgi nogāza pretinieku, iesitām paši sev - Kačanovs it kā vai kāds cits. Protams, redzējāt, papildlaiks pilnībā pagāja mūsu zīmē, bet pēcspēles 11 metru sitienu sērija ir loterija. Protams, žēl, ļoti žēl - psiholoģiski smagi, jo visi ticēja, ka tiksim finālā. Bet futbols ir futbols - tagad jāatpūšas un jāgatavojas tālākajām spēlēm."

Piekrītat, ka netikāt galā ar standartsituācijām pie saviem vārtiem? "Jā, jā, protams." Kur problēma? "Kad to atstrādājam treniņos, tad visiem hi-hi, ha-ha. Bet pienāca spēle un parādījām sevi ne no labākās puses. Nepareizi spēlējām." Varbūt neesat apmierināts ar spēlētāju attieksmi? "Nē, viss ir normāli, problēmu nav. Vienkārši liepājnieki arī labi izpildīja šīs standartsituācijas, bet mūsu spēlētājiem nevajag muļķīgi pārkāpt noteikumus."

Ko teiksiet par 11 metru sitienu sēriju? "Visi, kas sita, bija 100% pārliecināti, ka iesitīs. Bet tas ir futbols." Vai Jūs izvēlējāties izpildītājus? "Nē, viņi paši." Tāpat Ļubšis vēlreiz apliecināja, ka par Virslīgas mērķi būs gatavs runāt pēc 1. apļa.

Jānis Intenbergs, "Liepājas metalurga" galvenais treneris: "1. puslaiks, protams, nebija tāds, kā gribējām. Mums mazliet neizdevās pārkārtoties tā, kā bijām runājuši. Līdz ar to mūs mazliet iespieda savā zonā, un mēs nespējām ātri tikt ārā no savas laukuma puses. Bija plāns ātri spēlēt uz priekšu, bet 1. puslaikā tas neizdevās - Ikaunieks un Afanasjevs nāca pārāk dziļi pie saviem vārtiem un bija pārāk tālu no pretinieku vārtiem. 2. puslaikā izdevās mazliet pārkārtoties, bija labāk. Papildlaikā, protams, jau pietrūka spēku."

Kopumā lielāko spēles daļu aizvadījāt kā otrais numurs - tas bija plānots vai pretinieks piespieda? "Principā kā otrais numurs mēs neplānojam spēlēt ne pret vienu pretinieku. Vienkārši iznāca tā, ka pretinieks piespieda. Mēs tomēr lielāko daļu pa ziemu laidām iekšā daudz vārtu un, sezonai tuvojoties, ļoti daudz sākām strādāt pie aizsardzības. Sākām spēlēt ar trim centra aizsargiem, citādi pārkārtojāmies. Tāpēc nav iznācis strādāt pie uzbrukumu sākšanas - lielāko daļu tā ir improvizācija, kas palikusi no pagājušā gada. Ar dublieru komandu [Jānis Intenbergs pērn trenēja "Liepājas metalurgu-2" - aut.piez.] spēlējām citādi. Domāju, ka turpinājumā spēlēsim labāk. Katrā ziņā pašatdeve no puišu puses ir milzīga. Ar milzīgo pašatdevi kompensējam to, kas mums neiznāk uzbrukumā. Protams, daļēji arī aizsardzībā kaut kur kļūdāmies."

Tā sauktais maksas jautājums - vai ar tiesāšanu esat mierā? "Vienmēr būs kāds neapmierinātais. Es to negribētu komentēt."

Par 11 metru sitienu sēriju - vai bija viegli uzreiz izvēlēties tos piecus sitējus? "Sita tie, kas paši bija gatavi sist." Vai nebija tā, ka bija gatavi sist desmit un tomēr bija jāatlasa? "Nē, drīzāk bija otrādi - spēle tomēr daudz spēkus paņēma. Askerovs bija šaubīgs, arī Jānis Ikaunieks - viņš tomēr nogura, otrajā pagarinājuma daļā viņš knapi kājas vilka." Tātad Jūs arī dažus tomēr izvēlējāties? "Nu jā, kaut ar varu jau nevienu nevar piespiest [smejas]." Kā uzskatāt, cik procentu pēcspēles pendeles ir veiksme un cik - meistarība? "Pamatā visu nosaka nervi, protams, meistarība arī." Jāņa Ikaunieka sitienā gan bija klāt arī liela veiksme... "Lai kaut ko sasniegtu, vienmēr vajadzīga arī veiksme [smaida]. Vari kaut vai brīnišķīgi spēlēt, bet, ja neveiksies... Kā pagājušā gada Čempionu līgas finālā, kad Bavārija un "Chelsea" spēlēja - vācieši varēja uzvarēt, bet 89. minūtē "Chelsea" spēlētājs iesita ar galvu un pendelēs vācieši zaudēja. "Chelsea" klāt stāvēja veiksme."

Vai šī kausa izcīņa bija svarīgāka no trofejas viedokļa, lai būtu iespēja reabilitēties par pērnā gada neveiksmi finālā, vai tomēr primāri bija kvalificēties Eirokausiem? "Šoreiz svarīgāka bija Eiropa. Kā nekā, komanda katru gadu spēlēja Eiropā, bet šogad tās ceļazīmes vēl nebija. Pie tam tas kluba finansiālais stāvoklis ir stipri tāds..." Varbūt Eiropas līgā nopelnītā naudiņa būs jāatdod rūpnīcai? "Rūpnīcai, domāju, nevajadzēs atdot, bet... viņiem ar to tāpat nepietiks [ar ironiju smejas]."

Noteikti negribēsiet atkal zaudēt kausa finālā? "Protams, ka negribēsim. Bet mums vēl līdz tam Virslīgā daudz jāspēlē. Virslīgā "Ventspili" uzvarējām, bet tas arī jau bija sen. Skatīsimies."