Jogita Gindra: "Katrs vārtsargs ir savādāks..."

Cik gadu vecumā tu pirmo reizi spēlēji florbolu?
- 18 gadu vecumā sāku spēlēt florbolu Liepājas Pedagoģijas akadēmijas komandā. Skolas biedrene, kura reizē bija arī mana draudzene, ieinteresēja par šo sporta veidu un izteica piedāvājumu vai nevēlos uzspēlēt, jo viņa pati jau spēlēja. Tieši tūlīt bija jāsākas jaunajai sezona, bet komandai bija ļoti vajadzīgs vārtsargs. Augstskolas basketbola komandā netiku, bet, tā kā, protams, ļoti gribēju sportot, piekritu spēlēt florbolu. Un tā jau desmit gadus stāvu vārtos...

Kurš bija tavs pirmais treneris, kurš treneris tev devis visvairāk?
- Mans pirmais treneris bija Aivis Tālbergs, kurš trenēja LPA komandu. Tiesa, domāju, ka vēl vairāk par viņu man ir devis bijušās "Latvijas Avīzes" komandas treneri Normunds Zvejnieks.

Kura spēle tavā sportistes karjerā bijusi visveiksmīgākā, kāpēc?
- Visas spēles ir veiksmīgas, ja izdodas vinnēt. Tā īsti nemaz nevar atcerēties, bet varbūt turnīra Rīga Open fināls pirms trim gadiem. Toreiz mums bija ļoti sīvs mačs ar "Impro/Lielvārde". Lai noskaidrotu uzvarētāju, tika izpildīti pēcspēles metieni. Man izdevās savus vārtus nosargāt labāk un mēs kļuvām par turnīra uzvarētājām.

Kādi ir tavi vaļasprieki?
- Pirmkārt tas, protams, ir florbols, bet vēl arī makšķerēšana, patīk braukt ar automašīnu un velosipēdu, spēlēju dambreti, badmintonu, basketbolu... visu nemaz nevar uzskaitīt.

Vai ir florbola spēlētājs, kuram tu centies līdzināties? Kurš?
- Kad sāku spēlēt, tad centos, skatījos un mācījos no Liepājas komandas vārtsarga Mārtiņa Krūma. Bet tā jau nevienam nav iespējams līdzināties, jo katrs vārtsargs ir savādāks...

Kādi ir tavi līdzšinējie lielākie sasniegumi sportā?
- Sasniegumu ir daudz, bet saistībā ar florbolu ir tas, ka Latvijas izlases sastāvā esmu spēlējusi divos pasaules čempionātos un Eiropas čempionāta. Bez tam vienu reizi esmu kļuvusi par Latvijas čempioni, trīs reizes – par vicečempioni.

Ko tu visvairāk gribētu sasniegt florbolā?
- Sasniegts ir jau ļoti daudz, kur tad vairs... Bet šogad mērķis ir pēc iespējas labāk nostāvēt Latvijas čempionātā "Ķekavas" komandas vārtos, mazāk ielaist vārtus, lai palīdzētu komandas biedrenēm iekļūt trijniekā.

Ar kādu sporta veidu tu nodarbotos, ja nebūtu izdomāts florbols?
- Iepriekš es spēlēju basketbolu, bet, ja nebūtu florbola, pat nezinu, ko citu spēlētu...

Vai vari pastāstīt kādu ar florbolu saistītu kuriozu (spēlē vai pat ārpus laukuma)?
- Nedaudz kuriozi un, galvenais, negaidīti bija, kad man spēles pamatlaika pēdējā sekundē iemeta vārtus. Tas notika šoruden – "Ķekava" savā laukumā spēlēja ar „RSU/Salming” un burtiski dažas sekundes pirms trešā perioda beigām atradās vadībā ar 9:8. Mums bija jāizspēlē bumbiņa no savas laukuma puses, bet komandas biedrene kļūdījās, atdodot to tieši pretiniecei. Sekoja spēcīgs metiens – bumbiņa trāpīja vārtos zem pārliktņa, man gar pašu ķiveri – 9:9. Negribas pat atcerēties, ka papildlaikā zaudējām...

Kādu jautājumu tu no manis gribēji sagaidīt, bet tā arī nesagaidīji, un ko tu uz to atbildētu?
Vēl varēji pajautāt, cik gadus es jau spēlēju florbolu un cik komandās esmu spēlējusi? Florbolu es spēlēju jau desmit gadus, iznāca nomainīt četras komandas – "LPA", "Rīgas Lauvas", "Latvijas Avīze" un "Ķekava.

Izmantotie resursi: floorball.lv