Helmuts Rodke: No sliedēm
Seksīgais čalis X savos 20 gados patiesībā jau bija sporta invalīds. Daudzi hroniski iekaisumi, līdz galam neizārstēti savainojumi, forsēti treniņi un haoss slodzēs viņu noņēma no trases ātri vien. Bet pirmajā klasē sporta gaitas taču sākās tik rožaini! Jauno sportistu vecāki, atcerieties, ka ir iespējams jebkurš scenārijs. Gan panākumi sportā, gan pāragri noskriet no sliedēm.
Sports IR ekstrēms. Vispārēji un lokāli. Imunitātei un Ahilleja cīpslai. Sirdij, locītavām un atzīmēm skolā. Tāpēc ir jāiemācās sportā dzīvot. Un sadzīvot. Labā ziņa ir tā, ka tas ir iespējams. To mēs zinām pēc mūsu labāko sportistu sasniegumiem. Taču mēs arī redzam, ka visiem ik pa laikam rodas dažādas veselības problēmas. Gan Latvijā, gan otrpus dīķim.
Par augstas klases vai vismaz labiem sportistiem kļūst nedaudzi. Taču neticiet, ja jums apgalvo, ka šim procentam ir jābūt tik zemam, kāds tas ir pašlaik. Īpaši populārajos sporta veidos. Starp citu, jo populārāks sporta veids un lielāka masveidība tajā, jo zemāka var būt darba kvalitāte un disciplīna kopumā (nerunājot par atsevišķām grupām, kurās viss notiek kā pēc grāmatas vai pat labāk). Jauniešu sportā atrēķinot tos, kuriem sports ne īpaši patīk, kuriem nav atbilstošas ģenētikas vai rakstura, tāpat paliek ievērojams skaits pietiekami talantīgu sportistu, kuri grib un var trenēties. Un to arī dara. Cik daudz no šiem uzvārdiem mēs dzirdam pieaugušo vecumā? PĀRĀK maz! Tad kas ir par lietu?
Problēmas var būt sekojošas:
- Nepietiekams veselības stāvokļa monitorings. Situācijas nenovērtēšana. Nezināšana, kam pievērst uzmanību, un ko novērtēt. Savlaicīga nevēršanās pie speciālistiem. Lielai daļai tā ir vienkārši sporta un medicīnas pamatzināšanu trūkums vai neizdarība. Īpaši aktuāli tas ir jaunāko klašu un pamatskolas vecumā. Un tas ir jāzina ne tik daudz skolēnam, cik vecākiem un treneriem. Ko tad darīt un kam pievērst uzmanību? Visam, kas saistās ar fizisko un garīgo! Ikvienam šķietamam sīkumam, kas “eh, gan jau pāries”. Pastiprināts nogurums, stāja, dažāda veida atkārtojošās sāpes, noskaņojums utt. Vismaz reizi pusgadā vajag mājās kārtīgi apskatīt un iztaustīt bērna ķermeni. Ar ikgadējo medicīnisko apskati, un pilnas asinsainas analīzēm reizi gadā ir stipri par maz. Sporta psihologi arī ir vajadzīgi ne tikai meistarkomandām vai izlasēm. Jautājums - vai ir pat tur?
- Nepietiekams prāta un domāšanas treniņš, vāja, nepārliecinoša vai neveiksmīga sporta un personīgās dzīves stratēģija. Sporta un veselības izglītības trūkums skolā un treniņu grupās. Tieši teorētiskā daļa. Arī sportistu vecāku vai treneru EGO dominēšana pār normālu bērna fizisko un garīgo attīstību konkrētā vecumposmā.. Vislabāko rezultātu dos tikai trīspusēja sadarbība-izglītošanās. Treneris – audzēknis – vecāki. Jo bez pēdējo atbalsta ir grūti.
- Ļoti iespējams, ka problēmas rada gan dažādas sporta sistēmas un pamatnostādņu nepilnības, gan finansējuma trūkums. Reizēm pat šķiet, ka sportistu vecāki sēž uz nezināšanas diētas gandrīz pilnīgā informācijas badā. Par to bieži pārliecinos. Un tā nav viņu vaina. Tā ir lieta, ko sistēma var pilnveidot. Kad ģimenē aug sportists, mammai vai tētim ir sporta un specifiskajās veselības aprūpes lietās jāaug līdz ar savu atvasi. Kurš gan apgalvos, ka ar sporta likumdošanu un filozofiju valstī ir tik labā kārtībā, ka nekādi uzlabojumi nav iespējami un vajadzīgi mūžīgi mūžos āmen?
- Augsti motivētu un profesionālu sporta speciālistu nepietiekamība. Gan skolās, gan treniņu grupās. Jo bieži vien ir par daudz audzēkņu uz vienu treneri. Un ja viņam vēl šādas grupas vairākas viena pēc otras dienā izrotē? Cik daudz uzmanības viņš var veltīt katram sportistam individuāli? Vairāk treneru, mazākas grupas, trenera palīgi… Šis, protams, ir finansējuma un vecāku līdzfinansējuma jautājums. Par skolām pat nerunāsim. Ja man būtu teikšana, es krietni paaugstinātu sekmīgu atzīmju latiņu Sporta akadēmijā. Nē, ne jau fiziskajās prasmēs, bet gan tieši apmācības spēju profesionalitātē. Jo darbs ir ar cilvēkiem, nevis būvmateriālu placī. Daļēji pat pielīdzināms medicīnai.
- Fiziskās sagatavotības ne-kvalitāte. Ietver tās neesamību vispār, nepareizas slodžu shēmas, vingrinājumu izpildīšanu traumatiskā stilā, haotiskumu un slodzes forsēšanu. Racionāla, elastīga, uz emocijām un kāda diletantiskām iegribām nebalstīta gada treniņu plāna trūkums. Arī izpratnes trūkums par situācijai optimālu fizisko sagatavošanu, un “ko tad man, sasodīts tagad darīt?”. Izsakoties vienkārši, fiziskā sagatavošana ir prāta spēju un ķermeņa harmoniska būvēšana. Bērnu un jauniešu vecumā fiziskajiem treniņiem noteikti ir jādominē pār sporta veida speciālo un tehnisko darbu. To nosaka gan vecumposma specifika vispār, gan muskuļu, cīpslu un nervu sistēmas atjaunošanās dažādais ilgums vienas nedēļas treniņu ciklā. Ātruma, spēka, eksplozivitātes un izturības uzdevumu nedēļas shēma. Šī iemesla dēļ sporta spēlēs visiem tehniskajiem treniņiem ir jābūt pakārtotiem fiziskās sagatavotības darbam un ne otrādi. Un tad mēs iegūsim nevis dažus talantīgus basketbolistus, kas izšķirošajā sporta karjeras posmā plēš krusteniskās vai atgādina niedrītes vējā, bet daudz lielāku skaitu reāli (vai pat nereāli) spēcīgu atlētu, kas ir mazāk traumatiski un var baudīt savu sportu super augstā līmenī līdz pat gadiem 40. Ja grib. Un tad sports kļūst par daudz episkāku dzīves seriālu, nekā tu cerēji sagaidīt.
Starp citu, gribat zināt cik bīstami veselībai ir hroniskie iekaisumi (kurus bieži pat nejūt) kombinācijā ar skābu iekšējo vidi? Pajautājiet savam sporta ārstam, jo jums tādam noteikti ir jābūt, un arī jāapmeklē regulāri, pat ja esat šķietami vesels. Vispār jau runa ir ne tikai par augsto sasniegumu sportu, bet cilvēka veselību un kustību spējām visas dzīves laikā. Diemžēl daudziem sporta nodarbības jaunībā to ir stipri sabojājušas.
Rezumējot – ja ir kāda problēma, meklējiet nozares speciālistus un risiniet to uz karstām pēdām. Pat ja problēmu nav, pārliecinieties par to. Jo mūsu pieņēmumi, pārliekā pašpārliecība un paļaušanās uz ne-zināšanu var būt ar nejaukām sekām. Sports ir ekstrēms. Tāpēc meklējiet, meklējiet, meklējiet, variantus, risinājumus un atbalstu. Lai noturētos uz sliedēm.
Akcija: lai iespēju robežās palīdzētu dažiem sportistiem, kam tas ir nepieciešams, piedāvāju bezmaksas teorētiskās sporta konsultācijas līdz šā gada 28. februārim. Ilgums līdz 30 min. Tēmas: fiziskā sagatavotība, dažādu treniņu/sporta problēmu risinājumi, nedēļas, mēneša un gada treniņu plāna ievirze, spēka, eksplozivitātes un ātruma vingrinājumu kombinācijas un shēmas, sporta domāšanas stratēģija. Vieta: Joker klubs, Katrīnas ielā 12. Kontakti: Fb vai pa tel. 29522411.
"Slikti darīt ir slikti. Ja dara slikti, būs slikti. Daudzi dara slikti. Tādēļ viņiem ir slikti. Ko darīt? Vajag darīt labi. Pareizi vajag darīt! Kvalitatīvi. Gudri. Profesionāli. Nevajag nekvalitatīvi, neprofesionāli un negudri. Nevajag par daudz un nevajag par maz. Vajag ne pārāk daudz un ne pārāk maz. Tieši tik cik vajag. Ja pats nezini, prasi man. Profesionālim. Te mana darba vietas adresīte.
Starp citu, daudzi treneri nav īpaši labi. Par fizkultūras učukiem pat nerunāsim. Sevi neslavēšu, bet telefoniņu atstāšu."
Kaut kā tā. SportaCentrs, nopublicēsiet?
Pilnīgs sviests. Būtu vismaz mums iedota elementāra instrukcija izplatītākajām problēmām, lai zinātu, ko darīt, vai novērst saknē.
Un tenisa klubā tas pats. Kāds tur gada plāns fizuhā. Trenere tikai priecīga, ka sencīši piķo! Pa reizei atnāk kāds fiz treneris skata pēc, un liek darīt sanatorijas līmeņa vingrinājumus. Jēgas nekādas.
Tāds pats konveijers hoķī. Tīrākais bizness + pavadīts ar lamu vārdiem. Bet tu tik maksā, maksā. Gaļas mašīna. Tas, ka manam dēlam stulbu metodiku dēļ tagad jāoperē celis nevienu nerausta, jo ir nākamais jau ir tavā vietā.
Labu treneru Latvijā ir ļoti maz.
Tagad ka redz viss ir slikti un traumas utt..
Un vecāki tagad lasot bruks trenerim virsū kāpēc tas sāp un kā tagad utt.
Un te liek reklāmu savu vēl