Blogs: Profesionālisms. Īstais brīdis

Izdarīt īstajā brīdī – profesionālisms!
Domāju, ka nav jau tik izšķiroši svarīgi, kā katrs sportists sevi nodefinē – profesionālis, vai amatieris. Daudz būtiskāk ir – kā viņš dara lietas. Ar profesionālu, vai amatierisku pieeju un prasmēm.

Tāpēc, šeit rakstot, es par amatieri saucu arī profesionāli, kurš rīkojas nemākulīgi, trenējas neadekvāti, domā un uztver kļūdaini. Vismaz tajos brīžos. Un otrādi – ar profesionāli esmu domājis arī amatieri, kurš savā sportā konkrēto vingrinājumu izpilda profesionāli. Ja godīgi, tad tā man ir arī vieglāk uzrakstīt…

Profesionālis ir arī, piemēram, cilvēks, kurš, nodarbojoties ar tenisu amatieru līmenī, tomēr ir iegādājies speciālos tenisa apavus, fitnesists, kurš, kaut arī treniņā tikai uzspiež stieni vertikāli 4x10, taču dara to profesionālā tehnikā, un adekvāti pirms tam iesildās. Vārdu sakot – visu izšķir pieeja, rīcība un adekvātums, nevis statuss.

Būsim godīgi, mēs katrs cīnāmies ar savām vājībām. Viena no tādām lietām reizēm ir kaut kāda mistiska “īstā brīža” gaidīšana. Tas ir kā pateikt pašam sev (arī citiem) – “zini ko, davai es šodien nē… rīt, nē labāk pēc trīs dienām, tad gan es to izdarīšu. Točna!”

Un mēs visu laiku melojam sev, iedomādamies, it kā “tajā tur” dienā mums būs “mega iedvesma” to lietu izdarīt.

Vienam šī kaite ir izteiktāka, savukārt citam ir cīnītāja raksturs, un viņš nokārto lietas nekavējoties. Viens tā arī pārsvarā “planē” visu savu dzīvi, toties cits ir ietrenējies sevi piespiest.

Jebkurā – amatieru, vai profesionālā sportā, ir svarīgi pēc iespējas savlaicīgāk veikt uzlabojumus savā tehniskajā, vai fiziskajā sagatavotībā, ekipējumā, uzturā, mentālā noturībā, zināšanās, attieksmē, taktikas izpratnē, dienas režīmā, raksturā galu galā. Protams, īpaši svarīgi tas ir tiem, kas grib veidot labu karjeru sportā.

Amatieris daudzām savām darbībām gaida īpaši labvēlīgus apstākļus, it īpaši, – kaut kā jauna uzsākšanai. Vajadzīgs īstais brīdis, lai pieteiktos uz testu sporta laboratorijā vai aizietu pie zobārsta, saņemtos noskriet krosu vai pastrādātu „pie” pārāk vājas vēdera preses muskulatūras. Viņš gaida īsto brīdi, lai aizietu pie masiera, un reizēm ir nepieciešams gandrīz pusgads, lai nodotu pilnas asinsainas analīzes.

Reizēm paiet pat vairāki gadi, līdz amatieris saņemas sākt trenēt, piemēram, sportā svarīgo augšstilba aizmugurējo muskuļu grupu. Šis process tiek saukts par atlikšanu. Atlikšana ārkārtīgi bremzē jebkuru attīstību, tajā skaitā arī izaugsmi sportā. Amatieris vispār bieži vien kaut ko spēj izdarīt tikai pēc spiediena no malas.

Lūk, situācija, kurā esmu bijis amatieris – pēc interesanta un iedvesmojoša semināra apņēmos visdrīzākajā laikā uzsākt inovatīvas metodikas ieviešanu savās nodarbībās. Man tikai vajadzēja iegādāties jaunu, ne pārāk dārgu sporta inventāru, un nedaudz saorganizēties. Taču … kaut kā… nu, nesanāca. Pagāja nedēļa, visādi “svarīgi” iemesli traucēja… Un tad jau kaut kā piemirsās, vairs nešķita arī tik svarīgi, “degoši”… Un protams – “es jau varu iztikt arī bez. Gan jau. Eh, būs labi tāpat.” Pazīstami, vai ne?

Cits piemērs – neapturami fanātiskam sportistam, kurš ir uz pārtrenēšanās robežas, īstais brīdis atpūsties ir tūlīt, nevis “nu es tikai rīt vēl “iekačāšu” muguru, un parīt vēl ar kārtīgu krosu uzlikšu “punktu uz i””. Neadekvāts amatierisms!

Labi, ja tā tiešām būtu kāda nesvarīga lieta, kuru atliekam, un bez kuras, iespējams, var tīri labi arī iztikt. Taču viennozīmīgi, ka jaunieši ar agru specializāciju kādā sporta veidā tiešām var iekulties lielās izaugsmes problēmās, ignorējot savlaicīgus, kvalitatīvus vispārējās un speciālās fiziskās sagatavotības treniņus. Atbilstošā vecumposmā jāieliek atbilstoši “pamati”! Nedarīšana – nolaidība un bīstams amatierisms.

Un ko tad dara profesionālis? Tieši tā – viņš dara! To, kas nepieciešams. Profesionālis negaida īsto brīdi. Neko neatliek. Viņš kaļ dzelzi, kamēr tā karsta. Viņš sāk, kad ir visizdevīgāk to darīt. Un visizdevīgāk sākt ir šķietami nepiemērotos apstākļos vai arī nekavējoties. Noskaidrot, piezvanīt, saņemties, izmēģināt kādu jaunu vingrinājumu vieglā režīmā, rīt no rīta pieteikties pie pēdu speciālista uz dinamisko podometriju, vai nopirkt pētersīļus un sākt no rītiem tos blenderēt veselīgā smūtijā kopā ar godži ogām un burkānu sulu…

Profesionālim ir labi uztrenēts “tūlītējas rīcības muskulis”. Ir ideja? Es daru! Šķietami nepiemērotam brīdim ir viens liels pluss – grūtāk, kā šobrīd, vairs nebūs, būs tikai vieglāk. Viss!

Tieši tāpēc vislabākais veids, kā sākt kaut ko jaunu ir – vienkārši to sākt. Tūlīt.