Facebook
GoogleIzstrādāts "Daugavas" stadiona tribīņu un sporta laukuma makets
@AndrejsSilins
Stadiona “Daugava” un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijas ietvaros ir izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Makets ir pirmais no pilnībā atjaunojamā stadiona “Daugava” vizuālajiem risinājumiem, ko tuvākajā laikā, pēc metu konkursa, papildinās citi jaunā stadiona izbūvējamie vai atjaunojamie objekti.
Šim risinājumam sekos vieglatlētikas manēžas, vieglatlētikas treniņu laukuma, multi-funkcionālas halles, bobsleja treniņu starta estakādes ēkas, jaunās ledus halles, auto stāvvietas, stadiona teritorijas labiekārtošanas un citu elementu vizualizācijas. Kopējās teritorijas labākais telpiskais risinājums no arhitektoniskā un plānošanas viedokļa tiks izvēlēts metu konkursā.
"Jaunais makets ir pirmais no daudzo jaunā stadiona objektu risinājumiem – tā galvenie elementi ir jaunās, papildinātās tribīnes, kas ļaus uzņemt 10425 skatītājus, vieglatlētikas stadions un sporta laukums, kas pilnībā atbildīs vieglatlētikas starptautisku sacensību organizēšanas prasībām, kā arī jauns apgaismojuma risinājums, kas būs būtiski modernāks par esošo," stāsta Elmārs Martinsons, VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” valdes loceklis.
Atjaunojamā stadiona tribīņu ģeometrija ir projektēta tā, lai nodrošinātu visa stadiona (sākot no skrejceļa perimetra) redzamību no visām tribīņu 24 rindām. Tribīnes arhitektoniskā risinājuma pamatā ir atraktīvs nesošās konstrukcijas risinājums – telpisks tērauda elementu režģis, kas reizē veic tribīnes pārsegumu nesošo funkciju, gan veido efektīgu tribīnes ārējo fasādi. Konstrukcija un to apšuvums paredzēti balti. Zem tribīnēm tiks izbūvētas arī skatītāju tualetes un ģērbtuves.
“Apskatot stadiona maketu, jāatceras, ka to papildinās atsevišķs vieglatlētikas treniņu laukums, vieglatlētikas manēža un citi objekti, kuru vizualizācijas vēl sekos. Tāpat arī visu šo gadu turpināsim sarunas ar sporta federācijām un citām ieinteresētajām pusēm, lai stadionu pilnveidotu katras sporta sabiedrības grupas un kultūras kopienas vajadzībām,” uzsver Elmārs Martinsons.
Makets jau prezentēts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei, kur saņēma atzinīgu vērtējumu. Maketu ir izstrādājis SIA NAMS.
Sarunā ar Sportacentrs.com LFF Stadionu un Infrastruktūras komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuks informēja, ka saskaņā ar "Daugavas" stadiona apstiprināto projektu nav paredzēts izpildīt kritērijus, kas ļautu stadionā starptautiskas spēles aizvadīt Latvijas nacionālajai izlasei. Žuks piebilda, ka pēc stadiona labiekārtošanas tur noteikti varēs spēlēt Virslīgas komandas, varbūt arī kāda Latvijas jauniešu izlase, taču noteikti ne nacionālā izlase.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Otrais, ietilpība. Ja ne 30 tūkstoši, atad 15- 20 tūkstošu vietas vajadzēja! Atkal jāatceras pagātne, uz tiem pašiem Daugavas mačiem sanāca ap 20 tūkstošiem skatītāju.
Trešais jau mūsdienīgāks jautājums par apjumtām tribīnēm.
Nemot vērā Latvijas klimatu, ļoti noderētu apjumtas tribīnes, bet pēc nozīmīguma tomēr lieku tam tikai trešo vietu.
[+] [-]
Tā ir gan drosibas infrastruktūra, gan zurnalistu infrastruktūra, tai skaitā arī skatītāju ērtības - ēdināšana, labierīcības utt.. un protams arī sportista infrastruktūra, ģerbtuves, utt...
Ņemot vērā ka esošā tribīne plaids tādā pašā veidolā kā viņa ir tagad, nu nevar 1950tos gados celta būve atbilst mūsdienu prasībām.
Un nevajag sevi maldināt stadionā neiegulda 47 mil EUR bet gan tikai 5.
Paresis tiks ieguldits pazemes infrastrukturas, stavvietas, vieglatletikas halle, jaune hokeja halle utt...
Stadions pec butibas paliks tads ka bijis.. Pie sada veidojuma, letak butu bijis daudzu daudzu gadu garuma vel vairak sedvietas deju vetkiem nodrosinat ar saliekamam tribinem. Kada starpiba vai tribines bez jumta ir no betona vai dzelzs...
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Šis ir valsts piedavatais risinajums, kura delj, tad ari tiek domats par stadionu ar jumtu, kaut vai mazaku, toties lietojamaku.
+6 [+] [-]
Tie, kas domā, ka Rīga modernā stadionā ar jumtu virs galvas NEKAD nesavāks 20tk uz izlases spēlēm ir tādi paši, kuri domāja, ka Arēnā Rīga nekad nevarēs tās 11 štukas aizpildīt...
Jautājums, vai tiešām tas izmaksā tik dārgi, 10 000 vai 20 000, ka mums sevi vajag ierobežot uz gadiem ar mazu stadionu, ņemot vērā to, ka pirktspēja Latvijā tikai turpinās pieaugt un iedzīvotāju koncetrācija Rīgā (vai labāk teikt Pierīgā) tikai pieaugs
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+7 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Bet jau jau esi iededzies aizstāvēt LFF, tad atbildi, kādēļ LFF pārstāvji vienaldzīgi atbild, ka stadions neatbilst normām un ne vārda nemin par to, ka tiks runāts, lai to tomēr pielāgotu vajadzīgajām kategorijām (ņemot vērā projekta virzītāju teikto, ka tiks uzklausītas iesaistīto federāciju domas par projektu)?
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Pieņemu, ka celtniecība varētu nebūt tik dārgāka kā pēc tam uzturēšanas izmaksas, ar kurām reti kurš rēķinās. Stāsts ir tieši par to - vai tiešām ir vērts celt 20k, ja tas tiks piepildīts ļoti reti, bet uzturēšanas izmaksas no tā nemazināsies? Vai ar tām dažām reizēm piecgadē izdotos vismaz nosegt ekspluatācijas izdevumus? Vai arī vnk izveidojam vēl vienu melno caurumu, kurā valsts naudu grūst?
+7 [+] [-]
+5 [+] [-]
2) NHL un NBA ir slēgtās halles - amerikāņu futbola stadioni ir reizes 3 vai 4 lielāki un līdzinās jebkuram Eiropas stadionam. Labi, Rīgai 20K slēgto halli varbūt arī nevajag, bet runa ir par nacionālo stadionu lielām vieglatlētikas sacensībām, futbolam utt. Es tev uzreiz pasaku - nebūs viegli atrast otru valsti (vismaz Eiropā), kur uz tādu iedzīvotāju skaitu pilsētā/valstī ir tik mazi stadioni un halles. Tāpēc arī secinu - vai nu latvieši sporta sacensības pēc definīcijas apmeklē kūtrāk nekā citu valstu līdzjutēji, vai arī stadionu iemītnieki nemaz necenšas kurināt ažiotāžu un piesaistīt skatītājus. Drīzāk sliecos uz otro variantu, jo neieinteresētība darāmajā darbā, attieksmes un vienkārša fanātisma trūkums Latvijā ir ļoti izplatītas parādības.
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+7 [+] [-]