Diskusijai: vai tiešsaistes azartspēļu aizliegums panāks plānoto efektu?

Jāatzimē, ka šobrīd interaktīvo azartspēļu darbība nav apturēta, jo pašā likumā ir novērojamas pretrunas. 8. pants norāda, ka aizliegums neattiecas uz šo nozari, kamēr 9. pants specifiski norāda, ka attiecas. Šobrīd neskaidrību risina Saeimas institūcijas. Jāpiemin, ka Jurašs ierosināja 8. pantu, taču atbalstīja arī visa likuma pieņemšanu, ieskaitot devīto pantu.

„Nekur citur Eiropā nav nekādu signālu par tiešsaistes azartspēļu industrijas īpašu ierobežošanu vai slēgšanu, šajā ziņā Latvijas variants šobrīd ir unikāls,” apgalvoja interaktīvo azartspēļu industrijas pārstāvis Valters Rozmanis, norādot arī uz noskaņām, ka šis likuma mērķis un efekts nesakrīt.

„Ja tiek runāts par vēlmi stingrāk kontrolēt azartspēļu industriju, tad pašreizējais lēmums ir panācis pretēju efektu,” turpināja Rozmanis. „Uzreiz pēc Saeimas pieņemtā likuma bija novērojama īpaša aktivitāte Latvijā nelicencēto operatoru vidū, kas tieši iepriekšējās nedēļas laikā vērš savu uzmanību uz Latvijas tirgu, ļoti palielinājusies komunikācija krievu valodā, kas vērsta uz Latvijas tirgu. Šos uzņēmumus Latvijas likumi un azartspēļu nozares regulējumi neietekmē, tiem arī nav nekāda pienākuma nodrošināt atbildīgu spēli, klientu limitus un līdzīgus pasākumus, kas vērsti uz klientiem. Jau šobrīd internetā parādās reklāmas ar vārdiem „Neuztraucieties, ka Latvijā azartspēles ir aizliegtas!”, tajās jau tiek dotas norādes, kā veikt iemaksas un kā apiet citus šķēršļus, lai varētu turpināt spēlēt, tikai nu jau Latvijā nelicencētajos uzņēmumos.”

Sporta raidījumā „FaceOff” savu viedokli par šo tēmu sniedza Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP), kurš bija viens no likumprojekta ierosinātājiem. Jurašs norādīja, ka savā argumentācijā par likuma pieņemšanu ņēmis vērā gan azartspēļu industriju kopumā, gan koronavīrusa pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju. „Atgādinu, ka likums šobrīd pieņemts tikai uz krīzes laiku, tas ir īslaicīgs, taču domāju, ka šo laiku iespējams izmantot, lai beidzot sakārtotu šo nozari un ieviestu daudz stingrākus regulējumus, azartspēļu pārstāvjiem vairāk sadarbojoties ar valsti. Mans viedoklis ir tāds, ka šajā nozarē jau sen nepieciešams stingrāks regulējums, ne tikai krīzes laikā. Nav pieļaujama situācija, ka diennakts laikā iespējams nospēlēt visu savu īpašumu.”

Jurašs arī uzsvēra, ka nepieciešams parūpēties, lai cilvēki neriskētu ar savu naudu laikā, kad ļoti daudziem tā nepieciešama ikdienas izdevumiem savas ģimenes nodrošināšanai. Par to, kādēļ šajā likumā atstāti izņēmumi, ļaujot darbu turpināt, piemēram, „Latvijas Loto” organizētajām loterijām, Jurašs atbildēja, ka daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka tās nevar salīdzināt ar fiziskajām azartspēlēm. Savukārt, vaicāts par citām iespējām krīzes laikā iztērēt naudu, piemēram, alkoholā un ātro kredītu uzņēmumos, Jurašs atbildēja, ka personīgi neatbalsta nekāda veida atkarības, taču alkohola pārdošanas nozarē, piemēram, esot jau iepriekš ieviesti ierobežojošie pasākumi, ieskaitot to, ka pārdošana pēc 22:00 vairs neesot atļauta.

Otras puses pārstāvis Rozmanis to komentēja ar iebildumu, ka jau šobrīd Latvijas licencētie azartspēļu uzņēmumi ir sadarbojušies ar valsti un ieviesuši īpašus pasākumus, lai panāktu atbildīgu spēli klientu vidū. „Šajā ziņā ir paveikts darbs no abām pusēm par nozares sakārtošanu tā, lai būtu maksimāli godīga situācija pret iesaistītajām pusēm un finanšu plūsmām. Visi Latvijā licencētie tiešsaistes azartspēļu operatori ir samaksājuši par savu licenci, turpina maksāt nodokļus.”

Lai nodrošinātu atbildīgu spēli, sadarbībā ar valsti ieviests „Pašizslēgšanās reģistrs”, kurā katram ir iespēja atteikties no nozares sniegtajiem pakalpojumiem, kas automātiski liegs to darīt arī citās licencētajās vietnēs. Pašlaik šajā reģistrā ir 6700 pasargāti spēlētāji. Industrija kopīgi vienojusies vienotā atbildības kodeksā, kas paredz informēt sabiedrību par atbildīgu spēli, kā arī nodrošinājusi spēlētājus ar rīkiem, kas ļautu pasargāt sevi – tiek piedāvāti dažādi iemaksu un likmju ierobežojumi. Tāpat katrs spēlētājs licencētā vietnē var pašbloķēties uz izvēlētu laiku - no 24 stundām, līdz 12 mēnešiem.

„Svarīgi arī atzīmēt, ka līdzšinējā situācijā jebkuram klientam bija iespējas ar sūdzību vērsties Azartspēļu inspekcijā. Latvijā nelicencētajiem azartspēļu operatoriem nav nekāda pienākuma tam pievērst uzmanību, un arī par licenci maksāts netiek. ”

Interaktīvo azartspēļu nozares pārstāvis norādīja, ka šajā laikā ir saprotama deputātu vēlme pasargāt cilvēkus, taču efektīvāk šis mērķis, „ja tas patiešām ir galvenais mērķis”, būtu sasniedzams veidojot dialogu starp lēmējvaru un azartspēļu operatoriem, iespējams, izveidojot papildu īstermiņa ierobežojumus vai stingrāku regulējumu vai, piemēram, iemaksu ierobežošanu. „Šie visi rīki gan tik un tā šobrīd jau eksistē katram no licencētajiem operatoriem, taču sēšanās pie sarunu galda būtu bijis pirmais solis. Saeimas lēmums būtībā bija pēdējais solis, izlaižot dialogu un nostādot industriju fakta priekšā. Rezultātā ir pieņemts nepārdomāts lēmumus kam būs negatīvas sekas – 100% ēnu ekonomika online azartspēlēs un nepasargāti spēlētāji.”

Jurašs sarunā ar „FaceOff” atzina, ka pieņemtais likums nav ideāls un noteikti ir iespējams atrast labāku risinājumu, uz ko viņš aicināja industrijas pārstāvjus un Finanšu ministriju. Tiesa, aicinājums uz kopīgu labāku risinājumu tika izteikts jau pēc likuma pieņemšanas.

Raidījums vērojams arī "Youtube"