Miličičs: "Mana NBA pieredze bija katastrofa"

2003. gada NBA draftā ar pirmo numuru izvēlējās Lebronu Džeimsu, bet otrā izvēle bija Detroitas "Pistons", un klubs to iztērēja, rezervējot tiesības uz jauno serbu talantu Darko Miličiču. Aiz Darko tika izvēlēti tādi vīri kā Karmelo Entonijs, Dveins Veids un Kriss Bošs, bet tikai otrās kārtas beigās tika izvēlēts Kails Korvers, kurš šodien ir viens no letālākajiem NBA snaiperiem.

Jau pirmajā sezonā Miličičs ar "Pistons" kļuva par NBA čempionu, taču pats pie iespējas sevi pa īstam apliecināt netika nevienā no trim pirmajām sezonām. Vēlāk spēlēja "Magic", "Grizzlies", "Knicks", "Timberwolves" un "Celtics", vidēji karjerā gūstot 6,0 punktus un izcīnot 4,2 atlēkušās bumbas. Miličičs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku sliktākajām darfta izvēlēm, kas cerības uz sevi nespēja attaisnot.

"Tagad es daudzas lietas darītu citādāk. Taisnība, ka nonācu komandā, kas cīnījās par titulu un otrās drafta izvēles reti nonāk tādās komandās, bet mēs visi vienmēr meklējam attaisnojumus. Varu teikt, ka netiku pie pienācīgas iespējas. Tomēr tas atkal ir tikai attaisnojums. Jaunajam spēlētājam ir sevi jāpierāda, smagi jāstrādā un jāgaida sava iespēja. Mana pieeja lietām bija pavisam citādāka," godīgi atzīst Miličičs.

"Tā kā biju drafta otrā izvēle, uzskatīju, ka mani atsūtījis pats Dievs. Iekūlos nepatikšanās, kautiņos, dzēru pirms treniņiem, uz visiem dusmojos, līdz beigās dusmojos jau pats uz sevi. Man ar visiem cilvēkiem bija problēmas, un tās raisīja fakts, ka spēlēju tikai pats par sevi. Man nebija mērķa apklusināt kritiķus, bet gan apmierināt savu ego," bijušais basketbolists atminējās savu nostāju karjeras pirmssākumā. "Ja izvēlējos, ka šajā spēlē vēlos to darīt, tad centos nospēlēt labi pret [Timu] Dankanu vai [Pau] Gazolu. Bet jau nākamajā dienā ir pilnīgi mazsvarīga spēle pret komandu, kam centrs ir desmit reižu vājāks par mani, un es vienkārši nospēlēšu izcilu spēli, kļūšu stabils, jo tieši tas ir tas, ko viņi vēlas no manis. Bet es to nevarēju, jo nebiju gatavs ieguldīt darbu."

"Jā, es biju problēma. Šī neapmierinātība droši vien noveda mani līdz riebumam un nepatikai spēlēt. Dažreiz jau biju guvis 20 punktus mačā, bet prātā domāju - kad beidzot šī spēle beigsies, braucam taču vienreiz mājās! Man tikai vajadzēja apmierināt savu ego. Man bija pilnīgi vienalga, kas notiks pēc nedēļas. Visa mana dzīves uztvere kopš došanās uz ASV bija nepareiza. Varētu teikt, ka biju pārāk jauns, bet izvēlējos šādu ceļu pats. Acīmredzami nebiju gatavs tam, ko šī līga no manis prasīja," atzina serbu centrs.

Pēc trim nepilnām sezonām Detroitā Miličičs nonāca Floridā, maiņas darījuma rezultātā kļūstot par Orlando "Magic" spēlētāju. Orlando tobrīd gan jau bija stabils pamata centrs Dvaita Hovarda personā. "Jau no pirmās dienas izbaudīju laiku Orlando. Fiziski biju svaigs, jo trīs gadu gandrīz nebiju spēlējis. Diemžēl treneris neredzēja mūs ar Dvaitu spēlējam laukumā vienlaicīgi, lai gan es uzskatu, ka tas noteikti būtu strādājis. Viņš aizņemtu soda laukumu, es būtu bīstams no ārienes. Tas būtu bijis lieliski. Pusotrā sezonā, ko tur pavadīju, man bija vairākas labas spēles, tāpēc gaidīju labus piedāvājumus."

"Piedāvājumu nebija, jo visi domāja, ka man ir psiholoģiskas problēmas un ka esmu riskants. Tas mani apbēdināja vēl vairāk. Vienīgais, ko teicu aģentam, lai dabū mani jebkur, izņemot Memfisu. Protams, nonācu Memfisā, kur man divu gadu garumā bija klasiska depresija. Svītroju kalendārā dienas, jo nevarēju vairs funkcionēt. Fiziski viss bija kārtībā, mentāli - nē. Lai ko tu darītu, tādā situācijā nav iespējams būt sekmīgam [basketbolistam]. Tas bija ļoti smagi. Psiholoģiski biju pilnībā izlādējies. Katram karjerā gadās tādi brīži, bet tas bija īpaši grūti, jo visa mana pieredze bija negatīva - tas nebija tas, ko biju gaidījis. Ja vēlies spēlēt NBA, tev jābūt stabilam. Vari gūt 15 punktus un izcīnīt desmit bumbas, bet tad dari to katrā spēlē. Es spēlēju tikai tad, kad jutos labi, pārējā laikā man bija grūti atrast motivāciju."

2009. gada vasarā Miličiču aizmainīja uz Ņujorkas "Knicks", kur spēlētājs nospelēja nepilnu sezonu, jo tika aizmainīts uz Minesotas "Timberwolves". Arī laiku šajās komandās Miličičs atceras negatīvi: "Ņujorkā turpināju darīt stulbas lietas. Trenerim vienreiz mērs bija pilns, tāpēc, kamēr komandai bija spēles, es trenējos zālē un dzēru piena kokteiļus. Nolēmu, ka ir laiks doties uz Eiropu." Pirms darījuma ar "Timberwolves" Miličičs ticies ar kluba vadību un paziņojis, ka neredz sevi vairs NBA, tomēr Minesotas vadība pierunājusi viņu pamēģināt vēl vienu reizi: "Viņi teica, lai pievienojos uz divām nedēļām un, ja nejutīšos labi, varēšu doties projām. Pirmā sezona pagāja lieliski."

"Mana NBA pieredze bija katastrofa, jo esmu dzimis uzvarētājs. Man nepatīk zaudēt pat kāršu spēlēs. Tāds es ierados ASV, bet pēc Detroitā pavadītā laika biju komandās, kas bija klasiskās zaudētājas, dodoties no vienas pilsētas uz nākamo, zaudējot vienu spēli pēc otras. Diemžēl tu pie tā pierodi. Minesotā nebija slikti, taču mēs bijām pēdējā vietā tabulā. Izņemot pāris sekmīgus mačus, tur nebija nekā pozitīva [basketbola ziņā]. Treneri atlaida, ieradās Riks Adelmans un es vairs nebiju daļa no lielās bildes. Sākumā biju starta pieciniekā, bet pēc maza savainojuma izkritu no rotācijas pavisam."

NBA pēdējā pieturvieta savulaik daudzsološajam serbam bija Bostonas "Celtics", taču viņš ar komandu bija tikai mēnesi, laukumā kopā pavadot tikai piecas minūtes. "Pat negribu runāt par Bostonu. Nevēlējos tur nemaz doties un jau laikus sacīju savam aģentam, kas notiks. Cilvēki ASV ir apsēsti ar statistiku. Viņi tikai paskatās statistikas ciparos un viss, lai gan uzskatu, ka viņiem ir tādas tiesības. Cilvēks paskatās statistikā un redz mani kā lomas spēlētāju, kurš ir laimīgs par katru doto iespēju, taču es tāds neesmu. Visu savu dzīvi būšu drafta otrā izvēle, kas neattaisnoja cerības, bet es esmu tāds, kāds esmu. Atšķiros no citiem, kas izgāzušies, jo viņi vēlējās, bet nevarēja, kamēr es varēju, kad to vēlējos. Tā bija problēma manā prātā, bet neviens negrib tajā iedziļināties. Cilvēki tikai paskatās statistikā un saka, ka neko neesmu paveicis," prātuļo Miličičs.

"Tikai mana sieva zina, cik bieži vēlējos sapakot mantas un doties mājās. Spēlēšana NBA ir lielākās daļas basketbolistu sapnis, un katram pēc tā vajadzētu tiekties. Bet, ja nespēj iejusties atmosfērā, kurā dzīvo, tu neizbaudīsi šo laiku ne kā cilvēks, ne kā spēlētājs," saka Darko. "Dzīvesstils nebija man piemērots. Esmu ļoti sociāls, man patīk izklaidēties. ASV no tā nav nekā. Ir tikai darbs un mājas - redzēsimies treniņā, lidmašīnā, autobusā un zālē, tas viss. Dzīvo no viesnīcas uz viesnīcu, no spēles uz spēli."

2013. gada vasarā Miličičs pavēstīja, ka beidzis karjeru NBA, bet gadu vēlāk - ka beidzis arī basketbolista karjeru kā tādu. Kādu brīdi Miličičs centās uzsākt karjeru kikboksā, bet šobrīd arī šim sporta veidam metis mieru. "Kopš beidzu spēlēt, esmu pieņēmies svarā par 40 kilogramiem, tagad sveru ap 160 kilogramiem. Strādāju savā fermā un izbaudu pārtikas ražošanas procesu," savu pašreizējo nodarbošanos atklāj šobrīd tikai 31 gadu vecais Miličičs. "Staigāju pa saviem laukiem un vēroju procesu - tas mani padara ļoti laimīgu. Joprojām neesmu ļoti pieredzējis šajā jomā, tāpēc man patīk mācīties, doties uz semināriem [par lauksaimniecību]. Prātā esmu nonācis mierā ar savu dzīvi un tagad izbaudu to. Vienmēr ir problēmas arī šajā jomā, bet labāk daru ko šādu, nevis būvēju debesskrāpjus pilsētā. Tad es ar laiku nošautos. Pozitīvākais no visa šī stāsta ir mana pašreizējā nodarbošanās, jo ēdiena ražošana un ēdiens kā tāds ir visas nākotnes pamatā."

2015. gada pavasarī Miličičs bija nolēmis atgriezties basketbolā, vienojoties ar Vaļevo "Metalac", taču mainīja domas un tā arī šajā serbu komandā neuzspēlēja. NBA karjeras laikā Miličičs nopelnīja ap 50 miljoniem dolāru.

Izmantotie resursi:
B92 - Internet, Radio i TV stanica - najnovije...