Šilke-Žunda: "Ienākt "Ogres" ģērbtuvē bija vienkārši, atrast lomu laukumā - grūtāk"

27 gadus vecajam Kārlim Šilkem-Žundam šis basketbola gads vienmēr paliks atmiņā, jo sezonas sākumā basketbolista zeltnesī tika uzvilkts gredzens, bet viņa uzvārdam klāt nāca jauna daļa. Laukumā gan spilgtākās spēles perimetra līnijas spēlētājam izdevies demonstrēt tieši pēdējā laikā, izceļoties apvienotās līgas ceturtdaļfināla sērijā pret valmieriešiem. Pirmajā ceturtdaļfināla mačā Žunda lidinājās virs grozu stīpām un sakrāja 18 punktus, bet atbildes mačā no Saldus nākošais basketbolists bija otrais rezultatīvākais savā komandā, izceļoties ar 13 punktiem.

Paskatoties statistikā vienu konkrētu rādītāju - efektivitāti -, tev šajā sērijā pret "Valmieru" abās spēlēs šis rādītājs bija visaugstākais šosezon. Vai var teikt, ka esi "ieslēdzis" play-off Kārli?
Tā noteikti var teikt. Uz play-off ikdienā daudz rūpīgāk domāju par miegu, ēdienu un tādām lietām. Tas tālāk arī saslēdzas mentalitātē. Grūti teikt tieši kas no tā visa ir strādājis, bet uz izslēgšanas spēlēm vienmēr ir papildus motivācija. Ļoti gribas vinnēt, tikt tālāk un sasniegt jaunas virsotnes.

Cik nu režisors tuvplānos rādija, tavam novadniekam Kārlim Apsītim pēc beigu signāla smaids bija līdz ausīm, bet tev sejā vairāk bija tāda kā atvieglojuma sajūta, īpaši pēc tā neieskaitītā pēdējā trīs punktu metiena. Kādas bija iekšēji emocijas pārvarot šo sēriju?
Es nodomāju - labi, ka tā. Tad, kad tiesnesis parādīja, ka metiens nav ieskaitīts, likās - bāc! Jālūdzās, lai spēle labi beidzās. Bija jāspēj nokoncentrēties uz vēl vienu labu aizsardzību. To mēs arī izdarījām. Tiešām bija tāda sajūta, ka labi, ka tā ir beigusies šī spēle un sērija. Varam tagad mierīgi atpūsties un pārslēgties uz nākamo turnīra stadiju.

Pašam par to metienu likās, ka paspēji? Pēc reakcijas izskatījās, ka grūti noticēt, ka tomēr nav ieskaitīts.
Jā, tiešām likās, ka būs. Diezgan daudz ir sanācis mest tādus pēdējo sekunžu metienus. Liekas, ka tas iekšējais pulkstenis strādā pareizi. Šoreiz pietrūka viena desmitdaļa.

Kas "Ogres" komandai šajā sērijā un kopumā sezonā (4-0) bija tās atslēgas spēlēs pret "Valmieru"? Kas bija tas, kas ļāva sekmīgi aizvadīt šo sēriju un izvairīties no atgriešanās mājās uz sērijas trešo spēli?
Vienu lietu ir tā grūti pateikt, bet mēs visu laiku turējāmies kopā. Taktiskais spēles plāns mums bija atrunāts. Visiem bija skaidri savi uzdevumi. Pirmajā spēlē Spīrs iemeta 26, bet viņi zaudēja. Tādēļ baigi nestresojām par to, ka viens džeks vairāk dominē. Bijām koncentrējušies uz to, lai mūsu aizsardzībai būtu mērķi un mēs tos izpildītu. No aizsardzības pārgājām uzbrukumā ar agresīvu un ātru spēli. Pieturējāmies pie trenera taktikas un kā komanda turējāmies kopā.

Ir komandas, kurās lomas ir ļoti sadalītas - sākumsastāva un rezerves spēlētāji. "Ogrei", lai gan sākuma piecinieki mēdz pamainīties, diezgan izteikti labu pienesumu dod tieši soliņš. Kā tu teiktu, kas ir tas "Ogres" soliņa spēks, kas ļauj izšķirt šīs spēles?
Mums jebkurš spēlētās uz soliņa var iemest savus desmit vai 15 punktus. Nekad nevari zināt, kurā konkrētā dienā tas būs. Pretinieku komandām arī ir ļoti grūti skautot, kuru vairāk segt un kuram atļaut tos metienus. Katrā dienā kāds cits var izšaut. Tā ir mūsu soliņa atslēga. Visi ir motivēti. Citreiz minūšu ir mazāk, nekā pašam liekas, cik būtu pelnījis. Esam līdzīga līmeņa spēlētāji, tādēļ katram ir motivācija sevi labi parādīt un dot pienesumu komandai.

Sezonas pirmajā "Ogre" tabulā bija ap to izslēgšanas spēļu robežšķirtni un vieta astotniekā nebūt nebija tik droša. Manuprāt, tieši jūsu pirmā spēle ar "Valmieru" zināmā mērā aizlauza viņu sezonu. Kas, tavuprāt, bija tas brīdis, kas pavērsa pašiem sezonu par labu un ļāva beigās uzkāpt līdz pat ceturtajai vietai?
Tā iemesla dēļ, ka bijām tik daudz vienāda līmeņa spēlētāji, bija grūti ieeļļoties kā vienai mašīnai. Laikam ejot, mēs saspēlējāmies, un visi sākām saprast savus uzdevumus, kas kuram ir jādara. Baigi nepārdzīvojām, ja konkrētā spēle neaizgāja, jo būs arī citas spēles. Visi džeki komandā mums ir labi. Iespēlējāmies, sākām saprasties un sezonas otrajā pusē visi tikām uz viena viļņa. Tas arī ļāva nonākt līdz ceturtajai vietai un tikt pie parocīgām pozīcijām. Play-off spēles arī rāda, ka mēs visi esam vienoti.

Par vienotību runājot, "Ogre" ir komanda, kurā ir izveidojies savs ilgstošs kodols. Kristaps Dārgais un Rihards Zēbergs ir nemainīgas vērtības. Vēl vairāki spēlētāji arī jau vairākas sezonas ir pieslīpējušies ar viņiem. Kapteinis arī iepriekš ir teicis, ka tik viegli no malas nav ienākt iekšā. Kā tev bija sezonas sākumā atrast to savu lomu ne tikai laukumā, bet arī ģērbtuvēs?
Ģērbtuvē viss bija pavisam vienkārši. Visi džeki ir atvērti. Tur biju vienkārši es pats. Katru dienu jokojamies, un ir grūti neiejusties tādā kolektīvā, kur visi ir atvērti un treniņos grib labi pavadīt laiku, bet tajā pašā laikā gatavi ļoti smagi strādāt. Daļa spēlētāju jau pazīstama no LU laikiem kā Kampuss un Avotiņš. Protams, priekšā arī ir mans novadnieks Apsītis. Ģērbtuvēs pavisam nebija grūti. Uz laukuma gan bija grūtāk. Sezonas pirmo pusi domāju, kā lai es spēlēju labāk. Man pašam sniegums neapmierināja. Sezonai ejot, pats nometu personīgās ambīcijas. Paskatījos no malas, piegāju no jauna klāt situācijai - vienkārši ar vēsu galvu ej un spēlē. Komandas biedri ir meistarīgi - tevi atradīs. Neķerot kreņķi, strādā treniņos un ej no spēles uz spēli. Tā izdevās dabiski iekļauties komandā.

Pagājušā sezona tev bija pirmā nomināli ārzemēs. Lai gan, protams, Igaunija tepat blakus un dzīves ziņā viss tur ir pietiekami līdzīgi. Basketbola lauciņā, kas bija tas, ko iemācījies un sev ieguvi spēlējot nomināli aiz robežām?
Viena lieta - tev vienkārši ir jāspēlē. Biju kā ārzemnieks. Attiecīgi ārzemnieks vai nu rāda sniegumu vai nerāda un tiek atlaists. Uz to arī tā skatījos. Nav ko daudz izdomāt. Paņēmu no tās sezonas nekaunību. Sākumā tur arī nebija viegli, bet sezonas otrajā pusē spēle aizgāja, un bija ļoti labas sezonas beigas. Paņēmu to, ka ir jāspēlē, nevajag baidīties un ir jābūt agresīvam.

Saldenieki savstarpējā cīņā 2021. gada retro formu spēlē. Foto: Jānis Lārmanis

Ļoti svarīga tavā karjerā ir bijusi "Latvijas Universitāte". Tagad, brīdī, kad LU basketbola komanda ir uz ļodzīgām kājām, kā tu teiktu, kas ir tas, kādēļ "Latvijas Universitātei" ir jābūt Latvijas basketbola elitē?
Es esmu tīrākais "Latvijas Universitātes" produkts. Es tāds nebūt neesmu viens, mēs tādi esam daudzi. Ja nebūs šīs komandas, tad tādi spēlētāji kā es vienkārši netiks uzražoti. Daļa, kas būs pietiekami talantīgi, dosies uz ārzemēm. Es noteikti nebiju tāds. Es gāju uz skolu un gāju uz treniņiem. Tur pieņēma visus. Ja smagi strādāji, tevi pieņēma komandā. Tu trenējies un ar laiku tur paliec labāks. Ja tāda vieta nav, tad ir skumīgi.

Vēl viena lieta, kas bija novērojama tribīnēs - plašs līdzjutēju skaits bija atbraucis atbalstīt. Vēl labu brīdi pēc beigu signāla bija jāvelta, lai sabildētos ar līdzjutējiem. Ko pēc šīs sērijas vēlies pateikt par "Ogres" līdzjutējiem?
Vienkārši malači! Nereālas sajūtas! Vēl iesildoties, neviens no viņiem vēl nav zālē, bet cauri četrām durvīm dzirdi, ka kaut kur tālumā tiek bļauts "Ogre!" un sistas bungas. Tas lika uzmesties zosādai un parādīties smaidam. Tā laukumā ir papildus enerģija. Ir milzīgs prieks, ka varam tādā brīdī padarīt tik daudz cilvēkus laimīgus. Tā ir tāda vienotības sajūta - vienkārši super!

Lasi vēl...

# Freimanis: "Latvijā mani tā pa īstam neviens nezina - gribu sevi parādīt"
# Ozolinkevičs: "LU devums ir milzīgs - gandrīz katrā komandā ir mūsu bijušie spēlētāji"
# Pleinics: "Neticu, ka Ventspils varētu pazust no Latvijas basketbola aprites"
# Bērze: "Tradīcijas "Ventspils" basketbolā ir mežonīgi lielas, tas dzen uz priekšu"
# Miška: "Brīžiem skrienam laukumā viens otram virsū"
# Kohs: "Bijām mazā bedrītē - uzvara pār "Kalev" dos daudz visai sezonai"
# Helmanis: "Tētim izlasē atmosfēra bija neaizmirstama - gribu to pieredzēt pats"
# Dārgais: "Neesam atlētiskākā komanda - apspēlējam uz viltību un pieredzi"