Freimanis: "Latvijā mani tā pa īstam neviens nezin - gribu sevi parādīt"

Iepriekšējo 15 sezonu laikā Rolands Freimanis Latvijā klubu basketbolā ir spēlējis tikai divus mēnešus. Latvijas basketbola līdzjutēji Freimaņa sniegumam varējuši just līdzi vairāk nekā simts spēlēs izlases rindās, bet klubu karjerā viņš no vietējās skatuves ir bijis tālu. Tādēļ pat par spīti miega badam pēc spēles rītā piedzīvotā lidojuma, basketbolists bija gatavs doties talkā "Rīgas Zeļļiem", kaldinot savas jaunās komandas panākumu ar 91:68. Nelielā pēcspēles sarunā ar portālu Sportacentrs.com Freimanis arī ieskicēja iemeslus, kādēļ atstājis iesildīto vietiņu Turcijā un piekritis rozā komandas vilinājumam.

Uzreiz sāki ar 19 punktiem debijas spēlē. Kur palika visa tā bijība par pievienošanos jaunajai komandai, kolēģu izprašanu un viss pārējais, kas it kā piederas pie lietas? Uzreiz gāji un dragāji.
Kaut kā apstākļi sakrita ieiet veiksmīgi spēlē. Ir jau arī kaut kāda meistarība, un pluss esmu ļoti motivēts sevi parādīt. Ļoti sen neesmu Latvijā spēlējis, un neviens nav mani redzējis. Nebiju visu nakti gulējis un biju mentāli ļoti fokusēts uz spēli. Beigās tas rezultējās sekmīgā iznākumā un galvenais ir tas, ka mēs uzvarējām. Debijas spēle izdevās ar uzvaru. Godīgi sakot, baidījos, ka atbraukšu un tad zaudēsim. Tas būtu tā stulbi. Labi, ka mēs uzvarējām. Man par to ir baigais prieks.

Publiski redzējām, ka vakar tiki iekļauts komandas pieteikumā. Cik daudz tā laika kopā ar komandu treniņos tev bija? Cik daudz komandas taktikā treneru korpusam izdevās tevi integrēt?
Vecīt, es trijos no rīta vēl biju Gaziantepē. [smejas] Šodien 10:50 ielidoju. Aizgāju mājās - izkrāmēju čemodānus. Atradu, kur man ir botes. Iekāpu autobusā un atbraucu uz spēli. Apsēdos ar treneri, un viņš man parādīja pāris kombinācijas un aizsardzības sistēmu. Es neesmu ar komandu trenējies. Biju skatījies zeļļu spēles pret VEF, bet nebija tā, ka iedziļinājos. Mums tās sarunas gāja jau kādu laiku. Tās bija divas trīs nedēļas.

Vairākkārt spēles laikā piefiksēju, ka ar Juri [Vītolu] aktīvi komunicē un ar žestiem rādiji, lai skatās acīs. Tā bija vairāk pieredzējušā spēlētāj padomu došana jaunajam, vai arī centies ar viņu nokomunicēt, kā viņam veidot to savstarpējo saspēli?
Kā treneris teiks, tā es spēlēšu. Ārzemēs spēlējot kā pieredzējušais spēlētājs vienmēr esmu bijis tāds, kurš palīdz un pamāca jaunos spēlētājus. Man tas ir asinīs iekšā un dabīgi nāk ārā. Tas man nav uzspēlēti. Gan jau kādā brīdī būs trakāk un trakāk... [smejas] Esmu šeit atbraucis un gribu uzvarēt, un arī palīdzēt jaunajiem džekiem.

Jau no pagājušās sezonas Edgars Buļs podkāstos ir runājis, ka grib kaut kā tevi "savaņģot". Kā notika tas, ka beidzot viņiem tas izdevās?
Tā bija abpusēja interese. Gaziantepē īsti beigās nesalikās. Tas stāsts bija tāds, ka es dabūju traumu - salauzu pirkstu. Biju ārā divus mēnešus. Pa to laiku tika atlaists iepriekšējais treneris un atnāca jauns treneris. Tika paņemts klāt jauns spēlētājs, bet Turcijas līgā var spēlēt tikai divi ārzemnieki. Ar to, ka biju komandas kapteinis, divus mēnešus spēlēs sēdēju malā un tikai trenējos. Man pašam, protams, gribējās spēlēt. Taču komanda uzvarēja un nebija iemesla neko mainīt.

Tātad malā sēdēšana tobrīd bija nevis vairs traumas, bet limita dēļ.
Jā! Tā arī jaunais treneris man neiedeva iespēju spēlēt. Es arī to situāciju sapratu - komanda uzvar un trenerim nav nekas jāmaina. Mēs šķīrāmies kā draugi - viņi saprata mani, es - viņus, viss normāli. Atgriežoties pie jautājuma par zeļļiem, mēs jau pagājušajā gadā runājām. Bijām it kā tuvu, bet beigās nē. Tad vēlreiz nē. Bet tagad jā. Paldies Edgaram [Buļam] un Artūram [Šenhofam], viņi noticēja un paņēma mani. Tagad man atliek sevi parādīt. Ceru, ka attaisnošu cerības, ko viņi man ir uzlikuši un ko pats sev esmu uzlicis.

Vakardien atverot statistikas portālos tavu profilu - ārprāts, jau 37 gadi! Vai tavā iekšējā sajūtā tie 37 gadi jau spēlē kādu faktoru? Vai jūti, ka ir vairāk jāpalokās un tādas lietas jādara? Bērzam šovasar jau 40 paliek, bet izskatās, ka vēl piecus gadus mierīgi būs gatavs maukt. Kāda ir tava šī brīža pašsajūta laukumā?
Es īpaši nejūtu nekādu atšķirību ar to, kā jutos pirms diviem vai trīs gadiem. Pagaidām, kamēr esmu vesels un varu spēlēt, domāju, ka varu palīdzēt jebkurai komandai. Tāpēc esmu šeit - lai spēlētu. Es vēl gribu spēlēt, un es noteikti varu spēlēt. Ja es saprastu, ka es vairs fiziski nevaru paspēlēt, tad nekur nebūt braucis. Būtu palicis tur Turcijā un paņēmis savu kontraktu. Viss man būtu kārtībā. Es vēl varu un gribu. Fiziski es jūtos labi. Līdz ar to ir tikai jāmauc. Es nezinu, cik tas būs ilgi, bet kamēr ķermenis man atļaus skriet, tikmēr skriešu.

Cik liels faktors tas ir, ka no 2017. gada, izņemot izlases spēles, neesi bijis Latvijas publikas priekšā? Cik nozīmīgi pašam ir parādīt, kas tas Freimanis tāds tagad ir?
Tā arī ir mana motivācija. Es tur VEF tikai pieskāros - biju divus mēnešus. Biju minimālu laiku un tad aizbraucu prom. Tā pa īstam Latvijā neesmu spēlējis kopš 2009. gada, kad vēl Valdis Valters bija VEF galvenais treneris. Mani tā pa īstam neviens nezin. Man gribās parādīt to, ko es varu. Vecums man šobrīd noteikti netraucē. Godīgi sakot, esmu ļoti motivēts.

Vai tā motivācija ir arī uz kaut kā izmainīšanu ierastajā Latvijas klubu basketbola hierarhijā?
Viennozīmīgi! Es nezinu, vai tas izdosies vai nē. Es pats personīgi un mēs kā organizācija darīsim visu, lai varētu sisties. Skaidrs, ka VEF bez variantiem ir favorīti. Esmu pārliecināts, ka mēs varēsim iet sisties un cīnīties. Tajā pašā laikā mums ir jāiet no dienas uz dienu un no spēles uz spēli. Ir, protams, daudz neparedzami apstākļi -, piemēram, traumas. Es ļoti ceru, ka mēs būsim labi kā komanda. Kārtīgi trenēsimies un uz katru maču iesim pēc uzvaras. Kārtīgi būs jāiet kaulā.

Rolandam Freimanim pirmie divi punkti Zeļļu rindās! 💪@Lat_Est_League @TV4Latvija pic.twitter.com/0lt7OHZ0Te

— Rīgas Zeļļi (@RigasZelli) February 26, 2025

Lasi vēl...

# Pleinics: "Neticu, ka Ventspils varētu pazust no Latvijas basketbola aprites"
# Bērze: "Tradīcijas "Ventspils" basketbolā ir mežonīgi lielas, tas dzen uz priekšu"
# Miška: "Brīžiem skrienam laukumā viens otram virsū"
# Kohs: "Bijām mazā bedrītē - uzvara pār "Kalev" dos daudz visai sezonai"
# Helmanis: "Tētim izlasē atmosfēra bija neaizmirstama - gribu to pieredzēt pats"
# Dārgais: "Neesam atlētiskākā komanda - apspēlējam uz viltību un pieredzi"
# Krūmiņš pēc atlabšanas no traumas: "Esmu uz 100% atpakaļ!"